Ukraiņu mammas Latvijā dusmīgas - teju neiespējami atrast bērnu ārstus
Ukrainiete Marina kara dēļ Ukrainā bija spiesta bēgt uz Latviju. Viņai ir divi mazi bērni. Rodot patvērumu no kara Latvijā, viņa šeit turas kopā ar citiem bēgļiem, tai skaitā daudzām citām ukrainietēm ar maziem bērniem. Tomēr bērnu mammas ir dažbrīd dusmīgas, jo grūti vai pat neiespējami pierakstīt bērnus pie ārsta, vēsta TV3.
“Mēs esam bezgalīgi pateicīgi par to, kas mums. Tomēr, pirmais, ko tu kā mamma meklē saviem bērniem, ir medicīnas pakalpojumi un izglītība,” stāsta Marina, “saskaroties ar realitāti Latvijā, nākas meklēt risinājumu daudzām situācijām, bet meklēt padomu īsti nav kur.”
Marina un daudzas citas ukraiņu māmiņas ar bērniem ir izmisumā, jo nespēj pierakstīt bērnus pie ģimenes ārsta. Kamēr pieaugušajiem atrast ārstu ir vieglāk, mazus bērnus ārsti pieņemot nelabprāt.
“Saslima mana pusotrus gadus vecā meita. Mēģināju zvanīt uz numuriem, kurus man iedeva Sociālais dienests, taču man atteica visur. Proti, ārsti baidās uzņemties atbildību par maziem bērniem,” stāsta Marina.
Tā kā mazos ukraiņus nevar pierakstīt pie ārsta, un uzsākt ārstniecību jau slimības sākumstadijā, tad bērni bieži vien jau ar ielaistu kaiti nonāk slimnīcā.
Palīdzēt var arī privātās ārstniecības iestādes, taču tad ukraiņu bēgļiem jārēķinās ar pamatīgiem rēķiniem par ārstu pakalpojumiem. “Mana bērnam bija 39 grādu temperatūra, bija strutojošā angīna. Steidzami bija nepieciešama ārsta palīdzība,” stāsta Marina un demonstrē “ARS” rēķinus, kur summas sasniedz līdz pat 90 eiro.
Šādas summas daudziem ukraiņiem nav pa kabatai, tāpēc ar rēķinu apmaksu vairākām mammām palīdzējuši apmaksāt Latvijas iedzīvotāji, labdari, norāda Marina.
Sazinoties ar Nacionālā veselības dienesta Rīgas nodaļas vadītāju Renāti Neimani, viņas komentārs ir kategorisks:
“Tas nav normāli!”
Ilggadējie ģimenes ārsti savulaik neesot labi apmācīti mazu bērnu ārstēšanā, tāpēc negrib uzņemties atbildību, bet pediatru ir maz, norāda NVD pārstāve Neimane. NVD paļaujas uz paaudžu nomaiņu ārstu vidē un liek cerības nākotnē uz jaunajiem speciālistiem, kuri protot apieties ar visiem, tai skaitā maziem bērniem.
"Šādus gadījumus vajag nodot NVD. Mēs to risinām, piemeklējam ārstus. Nodarbojamies ar to visu laiku - Covid-19 pandēmijas laikā, arī ukraiņu bērniem. Noteikti nokārtojam situācijas, saprotot, ka tās nav tik vienkāršas," norāda Neimane.
NVD pārstāve Neimane arī nezināja teikt, vai, izdalot ģimenes ārstu numurus ukraiņiem, viņi tiek informēti par iespēju vērsties NVD, ja pašiem ģimenes ārstus neizdodas piemeklēt. “Grūti pateikt, kāda informācija ir izplatīta uz tām lapām. Mēs pārrunāsim vēlreiz, kādu informāciju dot. To mēs varam nokārtot,” – tā NVD pārstāve Neimane.
Ukrainiete Marina ir pārliecināta, ka atbildīgie, izsniedzot telefona numurus, iepriekš nav pārliecinājušies, vai konkrētie dakteri pieņem jaunus pacientus, tai skaitā mazus bērnus.
NVD pārstāve Neimane nezina, vai, izdalot ģimenes ārstu numurus ukraiņiem, viņi tiek informēti par iespēju vērsties NVD, ja pašiem ģimenes ārstus neizdodas piemeklēt. “Grūti pateikt, kāda informācija ir izplatīta uz tām lapām. Mēs pārrunāsim vēlreiz, kādu informāciju dot. To mēs varam nokārtot,” – tā NVD pārstāve Neimane.
Ukrainiete Marina ir pārliecināta, ka atbildīgie, izsniedzot telefona numurus, iepriekš nav pārliecinājušies, vai konkrētie dakteri pieņem jaunus pacientus, tai skaitā mazus bērnus.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas un Latvijas Pediatru asociācijas vadošās personas atteicās publiski skaidrot iemeslus, kāpēc ukraiņiem ir tik grūti atrast bērniem ģimenes ārstu vai pediatru.
Savukārt Latvijas Ārstu biedrības prezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece norāda, ka Latvijā akūti trūkst ģimenes ārstu, savukārt esošie, pat viszinošākie bērnu aprūpē, ir pārslogoti.
"Lai nodrošinātu normālu pieejamību gan Latvijas iedzīvotājiem, gan Ukrainas iedzīvotājiem, nevajag lielu papildu finansējumu. Nepieciešamas vēl vairāk ģimenes ārstu prakšu. Tās jāorganizē pēc reģioniem, arī raugoties, kur vairāk ukraiņu izvietoti, kur vairāk ukraiņu ar bērniem. Papildu nepieciešama apmēram 56 ģimenes ārstu prakses. To jāorganizē, sadarbojoties NVD, Veselības ministrijai un Finanšu ministrijai. Tad lietas sakārtosies. Nevar teikt ārstam – tu jau tā pieņem 3000 pacientu, bet paņem vēl 200 klāt. Lai to visu primārajā aprūpē sakārtotu, nav vajadzīga liela nauda. Tie ir apmēram 8,7 miljoni eiro gadā. Cilvēkiem, kuri ieradušies no Ukrainas, kuri tagad ir mūsu cilvēki, vajadzīgi 24 ģimenes ārsti. Ir jāveido jaunas ģimenes ārstu prakses, tām jāpiešķir finansējums," norāda Aizsilniece.
