Vēstures godināšana vai noniecināšana? Blakus Stūra mājai top jauna “Atmoda”
Rīgā blakus bijušajai padomju laika Valsts drošības komitejas ēkai jeb Stūra mājai paredzēts atvērt kultūras namu “Atmoda” – kā vietu, kurā atcerēties Latvijas Trešo atmodu, kas vainagojās ar neatkarības atgūšanu.
Kad janvāra sākumā sociālajos tīklos parādījās šīs kultūrvietas emblēma, sākās diskusijas par nosaukuma ētiskumu. Proti, tā veidota kā kolāža, kuras viena daļa ir Ļeņina pieminekļa demontāžas skats, bet otra – avīzes “Atmoda” logo, ar kuru tā iznāca 1990. gadā.
Nivelē ideālus?
Kādreizējie “Atmodas” žurnālisti ar bijušo redaktori Elitu Veidemani priekšgalā par šo ieceri ir sašutuši. “Precīza šīs leģendārās avīzes galvas izmantošana par kroga logotipu – nu, nezinu...” “Facebook” raksta bijušais “Atmodas” redaktores vietnieks Ainars Vladimirovs. Kam pieder logo, lai spriežot juristi, bet, viņaprāt, būtu bijis korekti pajautāt “Atmodas” galvenajai redaktorei Elitai Veidemanei vai toreizējās Latvijas Tautas frontes vadītājiem.
“Un otrs – kaut kā nonivelēt “Atmodas” kā laikraksta un “Atmodas” kā “revolūcijas laika” preses leģendas vārdu līdz krogus nosaukumam (pat ja tas paslēpts aiz “kultūrvietas” nosaukuma)... Nezinu, nezinu... Kaut kas tur nav labi,” izsakās Vladimirovs.
Īstais laiks runāt par vēsturi
Vai tiešām tikai krogs, “Kas Jauns Avīze” devās noskaidrot. Topošā kultūras nama vadītājs Herberts Blumbergs ir iedvesmas pilns, un mūsu tikšanās rītā uz kafejnīcas letes ir daudz Atmodas laika fotogrāfiju, plakātu. Daļa no šīs bagātības veidos interjeru.
“Šobrīd ir īstais laiks, lai izveidotu šādu kultūrtelpu, kur atcerēties vēsturi un diskutēt par to. Kur ielūkoties tā laika plakātos, fotogrāfijās, dokumentos, kur skatīties to gadu kinohronikas,” stāsta Blumbergs.
“Ne agrāk un ne vēlāk. Jo tad teiktu, ka te pulcējas sentimentāli tūdaliņi. Pērn Latvijā beidzot Pārdaugavā nojauca uzvaras jeb, pareizāk sakot, okupācijas pieminekli. Ir atkal laikmeta grieži, un tieši šobrīd ir būtiski runāt par mūsu valsts neatkarību un tās atgūšanas vēsturi.”
Jaunajā kultūras namā iecerēts ne tikai gremdēties atmiņās par bijušajiem, mūsu tautai būtiskiem laikiem, bet arī rīkot pasākumus par Ukrainas aktualitātēm, aicināt uz pirmajiem koncertiem jaunās mūzikas grupas.
Zvana cilvēki, kas grib atnest to laiku fotogrāfijas, no Latvijas Kinematogrāfistu savienības interesējas, vai šeit varēs rādīt dokumentālas filmas. Uz jaunā kluba atklāšanu 10. februārī laipni aicināts Dainis Īvāns, Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs.
Atmodas notikumos kopš bērnības
Jaunā vīrieša acīs mirdz kaut kas īsts un patiess, kad viņš stāsta par savu ieceri, tāpēc jautāju, vai viņš pats ir piedzīvojis Atmodas laiku. Jā, tas viņam palicis atmiņā ļoti spilgti, kaut toreiz mazajam Herbertam bija tikai pieci gadi.
Mājās katru dienu runāja par to, jo Herberta tētis Jānis Blumbergs bija Latvijas Televīzijas kinooperators, kurš devās filmēt hronikas uz visiem svarīgākajiem notikumiem. Veidojis arī dokumentālu filmu “Ādamam bij’ septiņdēli” – (bija operators inscenētājs) par 1993. gada Saeimas vēlēšanām (apskatāma arī “YouTube”) un filmējis 1991. gadā Bastejkalnā, kad tur notika apšaude.
No astoņdesmito gadu beigām Herberts atceras sarkanbaltsarkano karogu, kas padomju okupācijas gados bija izliegts. Atceras, ka tēvs rādīja viņam no sava tēva, latviešu strēlnieka Jēkaba Blumberga mantotos dārgumus. Tur bija arī lente Latvijas karoga krāsās, un tēvs skaidroja par to.
Arī pirmajās klasēs skolotāji mēdza ne tikai mācīt matemātiku vai lasīšanu, bet arī daudz stāstīja par savu pieredzi Otrajā pasaules karā, Latvijas okupāciju un padomju laikiem.
Piemiņa Lāčplēša dienā
Spilgtā atmiņā palikuši gājieni pie Brīvības pieminekļa 11. novembrī. Cilvēki dziedāja, bija pacilāta gaisotne, bet vēlākos gados šis pacēlums sāka noplakt. Herberts prasīja mammai, kāpēc 11. novembrī Lāčplēša dienā nav paredzēts iet pie Brīvības pieminekļa, un vecāki atbildēja, ka brīvība ir jau atkarota, nav vajadzības tur iet.
Herbertam par to gan bija savas domas. Vidusskolas pēdējās klasēs viņš ar draugiem un domubiedriem sāka iet 11. novembrī uz Daugavas krastmalu un pie Rīgas pils likt svecītes. Ar katru gadu cilvēku skaits, kas nāca pieminēt par Latvijas brīvību kritušos, vairojās.
“Mēs nedrīkstam aizmirst vēsturi. Līdz šim to mācīja skolā un varēja apskatīt muzejā. Tomēr ir nepieciešama vieta, kur varētu pie kafijas vai tējas tases raisīties dzīvas sarunas par mūsu neatkarības vēsturi,” uzskata Blumbergs.
Ietekme bija ievērojama
Latvijas Tautas frontes izdotā avīze “Atmoda” iznāca no 1988. gada 16. decembra reizi nedēļā četrus gadus, gan latviešu, gan krievu valodā. Vienreiz mēnesī izdeva “Awakening” angļu valodā (1989–1992). Ietekme bija ievērojama, 1989. gadā tirāža sasniedza 165 000 eksemplāru, caurmērā bija 95 000 līdz 100 000.
1992. gadā sākās finansiālas grūtības, un Elitas Veidemanes vadībā pašu redakcijas darbinieku dibināta SIA sāka izdot izklaidējošāku laikrakstu Atmoda Atpūtai (1992–1996).
Kaut arī “Atmoda” iznāca tikai četrus gadus, tās galviņa un logo ir vairākkārt mainījušies. Pirms pārmest jaunajam kultūras namam par “Atmodas” dizaina elementu zādzību, der atcerēties, ka laikraksts nebija klasisks biznesa projekts – tas tapa, pateicoties plašu tautas masu ziedojumiem Tautas frontei un Amerikas latviešu dāvātajiem datoriem.
