"Latvijas valsts meži" atjauno mežu rekordlielā platībā
Neskatoties uz valstī pastāvošajām darbaspēka problēmām, akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" (LVM) aizvadītajā gadā sasniegusi vēsturiski lielāko apjomu mežu atjaunošanā.
LVM mežkopības plānošanas vadītājs Edmunds Linde "Kas Jauns Avīzi" informē, ka, noslēdzoties 2022. gada stādīšanas sezonai, uzņēmuma pārraudzībā esošie valsts meži atjaunoti vairāk nekā 18 000 hektāru platībā, tajā skaitā dabiskā atjaunošana notikusi 4500 hektāru apjomā. Salīdzinot ar 2021. gadu, atjaunots par 300 hektāriem vairāk mežu.
Trūkst darbaroku
Būtiski pieaudzis mašinizēti iestādīto platību apjoms, sasniedzot 720 hektāru. 2023. gadā plānots atjaunot mežus 18 300 hektāros, tajā skaitā stādot un sējot atjaunot 13 400 hektāru.
Kopumā pavasara darbu cēlienā iestādīti 13 000 hektāru, par 11% vairāk nekā 2021. gadā. Mežu atjaunošanas sezonā nācās saskarties ar izaicinājumu, kas lika meklēt nestandarta risinājumus.
Linde stāsta: “Kā valsts akciju sabiedrība mēs mežu stādīšanu nodrošinām ar ārpakalpojuma palīdzību, taču arvien biežāk dzirdam bažas no šo uzņēmumu puses par to, ka kļūst arvien grūtāk piesaistīt nepieciešamo skaitu darbinieku. Meža stādīšanai labākais laiks ir aprīlis un maijs, kad vienlaikus ir daudz darba arī lauksaimniecībā un piemājas dārzos, tāpēc mēģinām meža stādīšanas procesu mehanizēt. 2022. gadā ieviesām jaunu metodi meža atjaunošanā – mašinizēto sēšanu – un šādi apsējām 336 hektārus.”
Cer uz zviedru inženieriem
Mašinizētās sēšanas apjomu šogad plānots palielināt par 670 hektāriem. Tomēr arī šajā jomā ir izaicinājumi. “Diemžēl pašreiz pieejamās meža stādīšanas mašīnas ar īpašu ar ražību neizceļas un spēj apstādīt tikai aptuveni vienu hektāru dienā. Tomēr nupat Zviedrijā uzsākta principiāli jauna agregāta ražošana, kura darba spējas ir vismaz piecas reizes augstākas. Pavasarī brauksim lūkoties un mēģināsim vienu meža stādīšanas mašīnu dabūt testēšanai. Arvien skaidrāk redzam, ka mežiniekiem agri vai vēlu tomēr būs jāpārorientējas uz mašinizētu mežu atjaunošanu – arī Skandināvijā sāk izjust darba roku trūkumu,” teic Linde.
Uz dabu pārāk ilgi jāgaida
Jautāts, kāpēc gan nepalielināt dabiskās atjaunošanas platības, Linde skaidro, ka dabiskā atjaunošanās, izsējoties pašiem kokiem, pārsvarā ir sekmīga tikai lapkokiem, pārsvarā bērziem. Mērķtiecīgai meža atjaunošanai ir daudz vairāk priekšrocību – nepieciešams īsāks laiks, ir iespēja plānot vēlamās sugas, selekcionēta stādāmā materiāla izmantošana nodrošina ātraudzību un ražību. Tas savukārt nodrošina pamata resursa – meža zemes – racionālāku izmantošanu un efektīvāku CO2 piesaisti.
Valsts meži pērn iestādīti vairāk nekā 13 000 hektāru platībā.
Raksts tapis sadarbībā ar "Latvijas valsts meži".
