“Mūs visus muļķo!” Grevcovai pārmet okupācijas apšaubīšanu, deputāte muzeju sauc par propagandu

“Labdien, mani dārgie. Atnācu uz tā saucamo Okupācijas muzeju. To, kurš iepriekš saucās Strēlnieku muzejs. Un ziniet – fakti ar faktiem neiet kopā. Gids stāsta savu paralēlo, savu izdomāto stāstu. Bet uz konkrētiem jautājumiem atbildēt nespēj,” aptuveni minūti ilgajā video saka Grevcova.

“Kas tas vispār ir par muzeju? Kam viņš domāts? Kādu mērķu sasniegšanai? Atgādināšu – muzejs saucas Okupācijas muzejs. Tā arī dzīvojam. Apskatījām visus eksponātus un sapratām – ak, kā mūs muļķo, ak, kā mūs muļķo! Ja agrāk likās, ka mums ir propaganda, tad, izstaigājot šo muzeju, jūs sapratīsiet, kas ir propaganda,” video beigās nicinoši saka Saeimas deputāte.

Viņas prātojumi par Latvijas okupāciju izpelnījās lielu ievērību “Twitter”, kur tika apgalvots, ka deputāte šādi varētu būt publiski noliegusi okupācijas faktu, kas Latvijā ir krimināli sodāma rīcība.

Muzeja ekspozīcija esot “pliekana un bez “stūrakmeņiem”

Šorīt Grevcovas “TikTok” video no vietnes jau ir izdzēsts.

Tā vietā Saeimas deputāte ievietojusi teju trīs minūtes ilgu video nu jau latviešu valodā, kurā skaidro, ka nemaz nav noliegusi okupāciju un pārmet Okupācijas muzejam dažādas nepilnības, tostarp pārāk dārgu ieejas maksu.

Runas stils un tonis šajā video ir krasi izmainījies un nu jau, spriežot pēc lietotajiem vārdiem, Saeimas deputāte ļoti nopietnā manierē apgalvo, ka muzejā vērojama nevis “propaganda”, bet gan “viens no smagākajiem Latvijas vēstures periodiem”.

“[...] pirmkārt – Latvijas okupācijas fakts netiek noliegts. Tāds periods diemžēl mūsu valsts vēsturē bija. Otrkārt – ieejai Latvijas Okupācijas muzejā ir jābūt bez maksas pilnīgi visiem, nevis desmit eiro. Jo tam jābūt pieejamam jebkuram Latvijas iedzīvotājam, jo tur ir parādīts viens no smagākajiem Latvijas vēstures periodiem. Treškārt – ekspozīcija un tās patiesums. Daudzi fakti, it īpaši par izsūtītajām personām, mirušajām personām, represētajām personām – nesakrīt. Gidu izvietotie informācijas avoti ir daudz mazāki, nekā patiesībā. Patiesībā šo personu ir daudz vairāk, kas ir cietušas un bijušas represētas,” apgalvo Grevcova.

“Treškārt, ceturtkārt jau jā... foto nesakritība. Kad tiek stāstīts par nāves un koncentrācijas nometnēm, kā cilvēki tur mira un gāja bojā, tiek pasniegtas bildes, kur cilvēki skaisti saģērbušies, sēž, pozē un smaida. Kas tas ir? Kas tas par priekšstatu. Tā ir nekorekta vēstures parādīšana. Ja tās ir nāves nometnes, tad jābūt skarbam līdz galam! Ja tas ir okupācijas muzejs, tad jāstāsta patieso, skarbo vēsturi!” muzejam pārmet Saeimas deputāte.

Video turpinājumā Grevcova norāda, ka gidam aizrādījusi par fotogrāfiju un gada skaitļu neatbilstību: “Rīga 1930. gadā ir tieši tāda pati kā Rīga 1943. gadā, uz ko tika aizrādīts gidam, un gids to nebija pamanījis līdz šim.”

Šī video izskaņā Grevcova norāda, ka Latvijas Okupācijas muzejs ir “viena no valsts sejām”, kurā “jābūt visam perfekti”.

“[...] un tai traģiskajai vēsturei, kas notika ar mūsu valsti, ir jābūt saprotamai, konkrētai, skarbai un ar konkrētiem cipariem [...],” norāda deputāte.

Spriežot pēc informācijas sociālajos tīklos, iesniegumu Ģenerālprokuratūrai par Grevcovas izteikumiem jau uzrakstījs Saeimas deputāts Edmunds Jurēvics (JV):

Grevcovas deputātes karjera vienos skandālos

Jāatgādina, ka Glorijas Grevcovas priekšvēlēšanu kampaņa, kā arī ievēlēšana 14. Saeimā no kādreizējā “saskaņieša” Alekseja Rosļikova radītās partijas “Stabilitātei!” neiztika bez skandāliem.

Pirms vēlēšanām Grevcova atkārtoti izsauca sašutumu ar saviem izteikumiem par Krievijas uzsākto karu Ukrainā, kā arī partija kopā ar līderi Rosļikovu nopelnīja brīdinājumu no Valsts drošības dienesta (VDD).

VDD informatīvās telpas monitoringā bija konstatējis, ka intervijās Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas propagandas mērķiem izmantotajiem informācijas resursiem "Stabilitātei!" biedri un 14. Saeimas deputāti Aleksejs Rosļikovs un Glorija Grevcova ir nākuši klajā ar tādiem izteikumiem, kas ir pretrunā Politisko partiju likuma 7. panta piektajai daļai.

Atbilstoši minētajai normai politiskajai partijai ir aizliegts sniegt atbalstu, tajā skaitā arī informatīvu (propagandas) atbalstu personām vai valstīm, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu.

Zināms, ka Grevcovas krievu valodā ierunāto “TikTok” saturu reiz savu raidījumu veidošanā izmantojis Krievijas propagandists Vladimirs Solovjovs.

Paralēli Rīgas pilsētas tiesā Vidzemes priekšpilsētā jau sākts skatīt Krimināllietu, kurā Grevcova apsūdzēta par nepatiesu ziņu sniegšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK).

Kā tolaik noskaidroja portāls Jauns.lv, Grevcovas sniegtā informācija par viņas darbavietu nav atbildusi patiesībai.

Pēcāk mediji arī atklāja, ka nepatiesa ir CVK iesniegtā informācija par viņas izglītību. Grevcova līdz šim savu vainu ir noliegusi.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Patiesība par meliem" saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi".