Prezidenta vēlēšanu gads sākas ar Saeimas frakciju vizītēm Rīgas pilī; Levits saistību noliedz

Saeimai janvāra otrajā nedēļā atgriežoties no pārtraukuma starp sesijām, deputātu politisko gadu ievadīja kāds līdz šim nebijis pasākums. Valsts prezidents Egils Levits uzaicināja uz tikšanos Rīgas pilī valdošo koalīciju veidojošās frakcijas pilnā sastāvā. Koalīcijas deputāti gan ieguva iespēju aprunāties ar prezidentu – katrai frakcijai tika atvēlēta vairāk nekā stunda, – gan saņēma blociņus ar dažādiem Levita izmantotiem jaunvārdiem uz vāka. Sarunu temats bija likumdošanas prioritātes, bet iespējamo Levita kandidēšanu uz otro termiņu neesot pieminējusi neviena no pusēm. 

Tomēr pavasarī gaidāmās prezidenta vēlēšanas deputāti nav aizmirsuši, liecina divu koalīcijas frakciju vadītāju teiktais. “Manā politiskajā pieredzē šis ir pirmais gadījums, kad kāds no Valsts prezidentiem uzaicina kādu no Saeimas frakcijām pilnā sastāvā. Parasti prezidents tiekas ar frakcijas vadītāju vai atsevišķu atbildīgo Saeimas komisiju vadītājiem. (..) Tā kā šo mēs arī varam kaut kādā veidā saistīt. Lai kā tas arī būtu, tā bija iespēja daudziem Saeimas deputātiem pirmo reizi satikties un diskutēt ar valsts pirmo amatpersonu,” atzīst “Jaunās Vienotības” (JV) frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis.

Savukārt “Apvienotā saraksta” (AS) Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars par līdz šim nebijušo tikšanās formātu saka – būtu labi, ja tādas vizītes būtu notikuši jau agrāk, tāpēc prezidenta iecere ir uzteicama: “No tāda aspekta tas būtu normāli. Kas mazlietiņ pārsteidza, protams, ka mēs skatāmies kalendārā un mēs redzam, cik tālu ir līdz Valsts prezidenta kandidātu izvirzīšanai un attiecīgi, ka šis ir Valsts prezidenta vēlēšanu gads. Tas, protams, daudziem kolēģiem lika uz šo tikšanos skatīties nedaudz ar citām acīm.”

Prezidents Levits gan deputātu aizdomas par kādiem saviem slēptiem motīviem noraida: “Tā ir viņu problēma, ja viņi tā saista. Katrā ziņā šis [prezidenta vēlēšanu] jautājums nebija sarunu tēma ne ar vienu frakciju. Ir sastādīta jauna valdība, jauna koalīcija, un tas ir galīgi normāli un arī nepieciešams, ka Valsts prezidents kā valsts galva tiekas ar Saeimas frakcijām.”

Levits “de facto” norādīja, ka viņam konsultācijas par prezidenta vēlēšanām ar partijām neesot nepieciešamas, jo “politiķi paši domā” un izšķiršanās gaidāma maijā, kad deputātiem jāpiesaka kandidāti.

Tikmēr JV frakcijas vadītājs Latkovskis uzskata, ka koalīcijai būtu jāsāk domāt par kopīga prezidenta kandidāta virzīšanu jau uzreiz pēc budžeta pieņemšanas, kas gaidāma marta vidū un būšot liels izaicinājums: “Ja te izdosies vienprātībā pieņemt šo budžetu, tas būtu labs pamats tam, lai kopā apspriestu arī iespējamu kopēju kandidātu. Bet nu tas ir, protams, sarežģīts jautājums, jo pirms vēlēšanām un pēc vēlēšanām, cik vismaz es esmu dzirdējis, viena no frakcijām ir gatava izvirzīt savu kandidātu.”

Runa ir par AS, un tā frakcijas vadītājs Edgars Tavars šādu iespēju joprojām nenoliedz: “Es diezgan droši varu pateikt, ka mēs virzīsim savu kandidātu.” Vaicāts, vai šis AS virzītais kandidāts varētu būt Levits, Tavars to faktiski noraida: “Es nevaru šāda kontekstā jums to minēt tāpēc, ka es neesmu ar frakcijas kolēģiem to apspriedis. Mums nevienā brīdī nav gājusi runa ne ar pušplēstu vārdu, ka mēs varētu virzīt Egilu Levitu kā Valsts prezidentu.”

Runāt par iespējamo kandidātu vārdiem gan esot pāragri, uzsver Tavars. Savukārt AS dibinātājs, uzņēmējs un arhitekts Uldis Pīlēns to, ka vēlētos kļūt par valsts galvu, vēl rudenī noliedza raidījumam “Aizliegtais paņēmiens”, taču arī pauda uzskatu, ka savs kandidāts frakcijai būtu jāvirza. “Gan “Rīgas Laikā”, kur bija plaši izvērsta šī tēma, gan vēl kaut kur – es teicu: man nav tādas ambīcijas. Es pat arī nezinu, vai es esmu tāda tipoloģija. Tā kā tā ir arī tā atbilde, jā. (..) Tas, visticamāk, nebūšu es, jā,” pērn oktobrī par AS prezidenta kandidātu teica Pīlēns.

Vispārliecinātāk par atbalstu Levitam runā koalīcijas trešās partijas – Nacionālās apvienības (NA) –  vadītājs Raivis Dzintars, kurš uzsver: tieši tāpēc frakcijas uzaicināšanā uz Rīgas pili viņš nekādu prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu nesaskatot. “Mana šā brīža prognoze ir tāda, ka, ja Egils Levits plānotu kandidēt atkārtoti, tad NA viņu visticamāk atbalstītu. Protams, jautājums ir, vai būs nepieciešamais balsu skaits un kā rīkoties tālāk. Bet no visiem esošajiem prezidentiem mēs neesam redzējuši, ka kādai valsts pirmajai amatpersonai būtu tik daudz sakritīgi vērtību jautājumos uzskati ar NA kā tas ir Egilam Levitam,” teic Dzintars, kurš ir arī Saeimas frakcijas priekšsēdētājs.

Lai gan šonedēļ pie Levita aicināti bija tikai koalīcijas pārstāvji, uz Rīgas pili tiks aicināta arī vismaz viena opozīcijas frakcija. “Progresīvo” frakcijas vadītājas Kaspars Briškens “de facto” apstiprināja, ka ielūgums uz sarunu jau ir saņemts. “Progresīvie” gluži kā pārējās partijas sarunā neplāno spriest par iespējamo atbalstu Levitam, jo arī apsver iespēju virzīt savu kandidātu. 

Kādu citu pretendentu uz Rīgas pils atslēgām partija atbalstītu tikai ar konkrētiem nosacījumiem, teic Briškens: “Jebkuram kandidātam, kuram mēs jebkurā kārtā sniegsim savu atbalstu, mēs noteikti sagaidīsim atsevišķus solījumus atbilstoši “Progresīvo” kritiskajiem jautājumiem – vai tas būtu par dinamiskāku ekonomikas attīstības modeli, vai par iekļaujošiem cilvēktiesību jautājumiem, tai skaitā attiecībā uz visu ģimeņu vienlīdzību, vai tas būtu par Latvijas energoneatkarību, ārpolitiskā kursa nemainīgumu.”

Aicinājumu uz Rīgas pili nav saņēmusi Saeimas lielākā opozīcijas frakcija – Zaļo un  Zemnieku savienība (ZZS). Tās vadītājs Viktors Valainis saka, ka “zaļzemnieki” ar Levitu komunicē galvenokārt rakstiski. To, kāpēc aicināta tika koalīcija, Valainis nepārprotami saista ar prezidenta vēlēšanām: “To, ka Levita kungs jau ilgstošu laiku veic savu tā kā priekšvēlēšanu kampaņu un meklē atbalstītājus parlamentā – tas nav nekāds noslēpums.  To visi, es domāju, Saeimas deputāti izjūt dažādos veidos, un tas ir politiskais process, kas šobrīd notiek. Katrā ziņā viņš nav vienīgais, kas nodarbojas ar šādām darbībām šobrīd.”

Vaicāts, vai to dara arī Pīlēns, ZZS fakcijas vadītājs vien atbild: “Nu, arī no “Apvienotā saraksta” politiķiem mēs jūtam tādu aktivitāti šajā jautājumā. (..) Neviens jau neko nesaka, vai ne. Bet aktivitātes ir tādas, kas man liek domāt, ka Levita kungs nebūs vienīgais kandidāts uz prezidenta amatu.”

Tuvākajos mēnešos Levits tomēr sola tikties arī ar pārējām opozīcijas frakcijām – tātad ar tām, no kurām gaidīt atbalstu prezidenta pārvēlēšanai būtu ļoti naivi. ZZS viņu regulāri kritizēja vēl iepriekšējās Saeimas laikā, savukārt “Latvija pirmajā vietā” un arī “Stabilitātei!” vēlēšanu kampaņu sastāvdaļa bija lamāšanās par “Kariņa-Levita režīmu”.