Jūrmalas deputāti par sev piešķirto milzīgo algas pielikumu: “Te nav tirgus”, “skaitīt naudu cita maciņā nav jauki”
Gada pēdējās darba dienās deputāti vairākās pašvaldībās steidza paveikt iekavētos darbus, tostarp arī sev paaugstināt ne jau līdz šim tās pieticīgākās algas. Visskandalozākais algu palielināšanas process izvērtās Jūrmalā, jo tur to sev vairāk nekā par 50% paaugstināja tikai pirms pāris dienām mēra krēslā sēdusies Rita Sproģe (ZZS).
Pašvaldību deputāti sev algu 2023. gadā no 27% līdz pat 75% (atkarībā no amatu kategorijas) var celt pamatojoties uz pērnā gada vidū spēkā stājušamies Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma pamata, kas paredz, ka noteikto bāzes mēnešalgu 2023. gadam – 1137,46 var reizināt ar attiecīgu koeficientu (pašvaldības, kurās dzīvo vismaz 20 000 iedzīvotāju, mēram šo algu var reizināt ar 5,2). Tas nozīmē, ka deputāta alga nedrīkst būt zemāka par šiem 1137,46 eiro, bet par to, cik daudz lielāka tā var būt, lemj paši algas saņēmēji – deputāti, cik nu katram gods un sirdsapziņa atļauj.
Vieni ir kārāki uz naudu, bet citi atkal nav tik mantrausīgi. Piemēram, Jūrmalas vadītājai nu maksās maksimāli lielāko algu, Jelgavas mērs apmierināsies ar mazāku algas pielikumu, bet Saldus novada deputāti vispār domes sēdē atteicās sev paaugstināt algas.
“Nejaukais tirgus paradums”
Visskaļāk izskanēja Jūrmalas domes 22. decembra sēdes lēmums, kurā jaunās domes vadītājas Sproģes, kura stājās dienesta viltojumā notiesātā iepriekšējā mēra Gata Trukšņa vietā, vadībā tika paaugstinātas algas visiem jūrmalnieku tautas priekšstāvjiem pēc maksimāli iespējamā koeficienta. Jāteic, ka arī pašam Truksnim, kurš nu pēc deputāta mandāta zaudēšanas kļuvis par jaunās domes priekšsēdētājas padomnieku, tas it nebūt materiāli neskādēja, vienīgi mazliet apbružāja mundiera godu. Ja līdz šim Truksnis kā mērs algā saņēma 3852 eiro, tad tagad kā tā padomnieks makā varēs ielikt 4732 eiro (pirms nodokļu nomaksas).
Pēc pērnā gada likmes jaunajai mērei algu aprēķinās tikai vienu darba nedēļu, pēc tam tā jau būs par 54% lielāka jeb 5915 eiro. Savukārt viņas vietniekam alga pieaugs “tikai” par 34% – no 3386 uz 4550 eiro.
22. decembrī sasauktajā Jūrmalas domes sēdē vajadzēja tikai 19 minūtes, lai 12 pozīcijas deputāti (astoņi no ZZS, divi no “Saskaņas” un pa vienam no “Jaunās vienotības” un “Tev, Jūrmalai”) nostātos pret opozīcijas trijnieku (divi no Nacionālās apvienības un viens no “Tev, Jūrmalai”) par labu algu palielināšanai. Opozīcijas trejsavienība centās iebilst, ka nav smuki un ir skumji Jūrmalas deputātiem pašreizējos apstākļos palielināt algas. Bet nomācošais vairums, kurš pēc tā teiktā, veiksmīgi īstenojis Gata Trukšņa kursu, lai jūrmalnieku apmierinātību ar pašvaldību celtu no 14% uz 70%, nomāca “protesta cēlājus”.
Domes sēdes audioierakstā visnotaļ amizanti, ja ne bēdīgi, klausīties Jūrmalas deputātu argumentus, kādēļ nevar ielaisties diskusijās par deputātu algu palielināšanas nepieciešamību: “Šeit nav tirgus – ja kāds grib izteikt pārmetumus viens otram, lai iziet ārā no zāles” (Rita Sproģe, ZZS); “Skaitīt naudu cita maciņā nav diez ko jauks paradums” (Iveta Blaua, “Jaunā vienotība”).
Lielākas algas visiem, bet ne visi tam piekrīt
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kura pārrauga pašvaldību darbu, teic, ka tai nav iemesla protestēt pret Jūrmalas deputātu vēlmi sev tik ievērojami celt algas, jo likums to pieļauj.
Par algas palielinājumu 2022. gada pēdējās pāris nedēļās lēma arī citās pašvaldībās. Piemēram, Jelgavas, kura iedzīvotāju skaita ziņā ir tikpat liela, cik Jūrmala, mēram alga būs par pusotru tūkstoti mazāka nekā Jūrmalas domes priekšsēdētājai – 4436 eiro.
Savukārt vairākās vietvarās mēru un domes priekšsēdētāju algas paliek 2022. gada līmenī (un tas arī aptiprināts nule notikušajās domes sēdēs).
Rīgā un Saldus novadā – 3851 eiro, Valmieras novadā – 3554 eiro, bet Liepājā – 3195 eiro. Tas nozīmē, ka Jūrmalas vietvaras vadītājai būs par vairāk nekā 2000 eiro lielāka alga nekā Latvijas galvaspilsētas vadītājam.
No 2023. gada algas pieaugs arī valsts augstākajām amatpersonām, un tās būs ievērojami lielākas nekā pašvaldību vadītājiem. Valsts prezidents pašreizējo 6260 eiro vietā nākamgad saņems 7962 eiro, kas ir pieaugums par 27%. Saeimas priekšsēdētājs 4565 eiro vietā saņems 7962 eiro (+75%), Ministru prezidenta alga pieaugs no 5216 līdz 7962 eiro (+53%), parlamenta deputāti 2963 eiro vietā saņems 3981 eiro (+34%), ministriem alga pieaugs no 4952 eiro līdz 7052 eiro (+42%), bet parlamentārajiem sekretāriem - no 3841 līdz 6256 eiro (+63%).
Sabiedrībā amatpersonu un pašvaldību deputātu straujais algu pieaugums nav raisījis sajūsmu. Tā, piemēram, portālā manabalss.lv savākti nepieciešamie paraksti iniciatīvai “Par algu iesaldēšanu valsts prezidentam, ministriem un citiem tautas kalpiem”, kurā teikts: “Aicinām valsts vadošajām amatpersonām un tautas priekšstāvjiem iesaldēt algas to līdzšinējā apmērā un algu pacelšanu atlikt līdz brīdim, kamēr stabilizējas ekonomiskā situācija valstī – ir apturēts inflācijas kāpums, kā arī inflācija samazināta līdz samērīgam līmenim, ir pārvarēta krīze, kas saistīta ar gāzes un elektrības cenu kāpumu. Vēlamies no tautas kalpiem vispirms sagaidīt konkrētu rīcību tautas labā – izvest valsti un tās iedzīvotājus cauri šim sarežģītajam un izaicinājuma pilnajam laikam, un tikai tad spriest par nepieciešamību celt savas algas”.
Nu šī iniciatīva ir iesniegta izvērtēšanai Saeimā, bet kā saka – vilciens jau aizgājis, daudzi tautas priekšstāvji jau pasteigušies sev algas palielināt.
