Stefans Ezra Dimiters: "Vai gribam brīvību vai liberty?"

Jauns.lv

"Vai mēs gribam tādu brīvību, kurā mūs sanaido ar saviem draugiem? Vai mēs gribam tādu brīvību, kurā mūs ielenc ar ASV tankiem? Vai mēs gribam tādu brīvību, kurā zeļ un plaukst mūsu tikumīgās Latvijas pārvēršana vienā no Sodomas un Gomoras filiālēm," vaicā Stefans Ezra Dimiters - dzejnieks un savu vecāku Kaspara un Līgas Dimiteru dēls.

Stefans Ezra Dimiters: "Vai gribam brīvību vai lib...

Vai mēs gribam tādu brīvību, kurā mums atņem bērnus un bērniem bērnību, apgrēcinot to tīrās sirdis ar nešķīstu ideoloģiju, tērptu šķietami humānā apvalkā.

Vai mēs gribam tādu brīvību, kurā esam spiesti brīvprātīgi pamest savu valsti, lai uzturētu ģimeni.

Vai mēs gribam tādu brīvību, kurā mūsu masu mediji pūš vienā vienīgā melnā Obamas baltā nama stabulē, izkropļo īstenību un pielāgo to melu filtram.

Vai mēs gribam tādu brīvību, kurā esam gatavi zaudēt visu – cieņu, godu, saticību ar vistuvākajiem, lai tikai savā aprobežotajā vieglprātībā ticētu, ka tanki mūs izglābs.

Vai mēs gribam tādu brīvību, kurā veselīgs patriotisms kļūst par slimīgu nacismu.

Vai mēs gribam tādu brīvību, kurā mums tiek uzspiesti masīvi grēku propogandējoši praidi, lai mūsu jau tā morāli novārdzināto sabiedrību satriektu līdz Skandināvijas absolūtajai tolerancei - paralīzei.

Vai mēs gribam tādu brīvību, kurā cenšamies tēlot latviešus, tai pat laikā esam jau zaudējuši latu un divarpus gadsimtu neseno un tālo Ameriku ar tās anti-kultūru esam iemīlējuši vairāk kā savus tuvākos ar vairāk kā tūkstoš gadus seno kultūru.

Vai mēs gribam tādu brīvību, kurā pārdodam savu dvēseli, nospļaujamies uz sirdsapziņu, aizmirstam savu pirmatnējo cēlsirdību, tīrību un dzīvesprieku dzejā un dzīvē, kad mūsu prioritātes bija nevis grēka prieks, labklājības prieks un naida prieks, bet Prieks Dievā, Dabā un Darbā.