Podkāstu sērija "Zeme, kas dzied. Sarunas": Pēteris Blūms par pilsētvidi 19. gadsimta Latvijā
Mūsdienu rīdzinieks, pēkšņi nokļuvis 19. gadsimta sākuma Rīgā, dzimtās pilsētas vaibstus neatpazītu. Tā sarunā secina būvmākslas mantojuma saglabāšanas eksperts, arhitekts Pēteris Blūms, stāstot, kā Rīgas pilsētvidi mainīja ap 1850. gadu pieņemtais lēmums nojaukt pilsētas vaļņus.
Tas pilnībā izmainīja Rīgas izskatu, savienojot Vecrīgu ar apkārtējo teritoriju. Sarunā ar P. Blūmu uzzināsiet, kā pilsētvide noteica sabiedrības veidošanos un attīstību, liekot pamatus arī nacionālajai pašapziņai, uz kuras pamatiem izauga jaunlatviešu kustība, radās ideja par Dziesmusvētkiem un vēlāk tapa arī Latvijas valsts. Izzinošajā sarunā P. Blūms iepazīstina klausītāju ar niansētām detaļām, kā tapusi tā Rīga, kādu to pazīstam šodien.
Top vēsturiska spēlfilma par pirmajiem latviešu Dziesmusvētkiem “Zeme, kas dzied”, kuras pirmizrāde gaidāma 2023. gadā, kad svinēsim Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku 150. gadu jubileju. Filmas režisors un scenārija autors ir Māris Martinsons, bet scenārija līdzautors – Trešās Atmodas aktīvists un žurnālists Dainis Īvāns. Vairāk informācijas par filmu: www.zemekasdzied.lv.
“Zeme, kas dzied” vēstīs par vēl neizstāstītajiem Dziesmusvētku stāstiem. Lai labāk izprastu to būtību, filmas veidotāji piedāvā podkāstu sēriju ”Zeme, kas dzied. Sarunas”. Sarunas vada aktieris Arturs Krūzkops, studijā aicinot gan ar filmu saistītas personas, gan arī citus ekspertus, kuri stāsta par dažādiem vēsturiskiem, sociāliem un kulturāliem aspektiem, kas ietekmējuši Dziesmusvētku kustības veidošanos. Podkāstu sērijas atklāj daudz interesantu faktu par filmas tapšanu un sniedz dziļu ieskatu tajā, kāda bija latviešu dzīve 19. gadsimta otrajā pusē.
