Podkāstu sērija "Zeme, kas dzied. Sarunas": Jānis Erenštreits par Cimzes mantojumu un koru kustības aizsākumiem
“Dziesma man bijusi klātesoša kopš bērna kājas,” saka Vispārējo latviešu Dziesmusvētku virsdiriģents un goda diriģents Jānis Erenštreits, sarunas gaitā atklājot, kas kopīgs viņam un latviešu komponistam Jānim Cimzem. Savu profesionālo dzīvi J. Erenštreits veltījis kordziedāšanas uzplaukumam: bijis zēnu koru kustības aizsācējs, Rīgas Doma kora skolas dibinātājs un direktors, kā arī pastiprināti pievērsies viena no koru kustības aizsācējiem – Jāņa Cimzes – dzīves pētniecībai. 2020. gadā klajā nāca J. Erenštreita grāmata par Jāni Cimzi “Kroņu pinējs”.
Sarunā ar aktieri Artūru Krūzkopu J. Erenštreits stāsta, ko izdibinājis par Jāņa Cimzes dzīvi un profesionālo darbību, bērnību, izglītošanos līdz skolotāja statusam un atklāj, kāpēc latviešu zēns Jānis Cimze izpelnījies vācu mācītāju labvēlību un nonācis līdz iespējai studēt Berlīnē. Stāstījums ieskicē, kā Vācijā apgūtā korāļu apdarināšana ietekmējusi latviešu kordziedāšanas tradīcijas un kāda saistība Cimzem bijusi ar Dziesmusvētku kustības rašanos gan pie igauņiem, gan paša mājās.
Top vēsturiska spēlfilma par pirmajiem latviešu Dziesmusvētkiem “Zeme, kas dzied”, kuras pirmizrāde gaidāma 2023. gadā, kad svinēsim Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku 150. gadu jubileju. Filmas režisors un scenārija autors ir Māris Martinsons, bet scenārija līdzautors – Trešās Atmodas aktīvists un žurnālists Dainis Īvāns. Vairāk informācijas par filmu: www.zemekasdzied.lv.
“Zeme, kas dzied” vēstīs par vēl neizstāstītajiem Dziesmusvētku stāstiem. Lai labāk izprastu to būtību, filmas veidotāji piedāvā podkāstu sēriju ”Zeme, kas dzied. Sarunas”. Sarunas vada aktieris Arturs Krūzkops, studijā aicinot gan ar filmu saistītas personas, gan arī citus ekspertus, kuri stāsta par dažādiem vēsturiskiem, sociāliem un kulturāliem aspektiem, kas ietekmējuši Dziesmusvētku kustības veidošanos. Podkāstu sērijas atklāj daudz interesantu faktu par filmas tapšanu un sniedz dziļu ieskatu tajā, kāda bija latviešu dzīve 19. gadsimta otrajā pusē.
