COP15: panākta globāla vienošanās par bioloģisko daudzveidību
Monreālā notikušajā ANO bioloģiskās daudzveidības konferencē COP15 ar divu gadu novēlošanos tika panākta globāla vienošanās, lai līdz 2030. gadam apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos – globāls mērķis, kas tiek uzskatīts par līdzvērtīgu 1,5C klimata mērķim, Pasaules Dabas Fonda komunikācijas vadītāja Daina Šteinberga.
Pasaules Dabas Fonds (WWF) atzinīgi vērtē nolīgumā izvirzīto mērķi saglabāt vismaz 30 % zemes, saldūdens un okeāna visā pasaulē, vienlaikus ievērojot pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu tiesības un atzīstot pamatiedzīvotāju ieguldījumu mērķa sasniegšanā.
Ar divu gadu novēlošanos, kas saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Kuņminas un Monreālas nolīgumu pieņēma 196 valstis ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību ietvaros.
"Vienošanās par kopīgu globālu mērķi, kas virzīs kolektīvu un tūlītēju rīcību, lai līdz 2030. gadam apturētu dabas izzušanu, ir izcils sasniegums tiem, kas risināja sarunas par globālo bioloģiskās daudzveidības sistēmu, un tas ir ieguvums cilvēkiem un planētai. Nolīgums ir nozīmīgs pagrieziena punkts mūsu dabas saglabāšanā, un bioloģiskā daudzveidība vēl nekad nav bijusi tik augstu politiskajā un uzņēmējdarbības darba kārtībā, taču to var apdraudēt lēna īstenošana un nespēja mobilizēt solītos resursus. Tajā nav arī obligāta mehānisma, kas liktu valdībām uzņemties atbildību par pasākumu pastiprināšanu, ja mērķi netiks sasniegti. Tagad mums nekavējoties un bez atrunām jāpanāk šī nolīguma īstenošana," sacīja Pasaules Dabas Fonda (WWF International) ģenerāldirektors Marko Lambertīni (Marco Lambertini).
Tagad būs svarīgi, lai valstis īstenotu Kuņminas un Monreālas nolīgumu, pārvēršot to vērienīgos valstu plānos un politikā. Valstīm ir jāatjaunina nacionālās bioloģiskās daudzveidības stratēģijas un rīcības plāni, lai tos saskaņotu ar globālo mērķi līdz 2030. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.
Viens no strīdīgākajiem jautājumiem COP15 sarunās bija finansējums, lai atbalstītu dabas aizsardzības centienus visā pasaulē, jo īpaši jaunattīstības valstīs. Atzinīgi vērtējama valdību apņemšanās atcelt dabai kaitīgās subsīdijas un līdz 2030. gadam būtiski un pakāpeniski palielināt finanšu līdzekļu apjomu no visiem avotiem, mobilizējot vismaz 200 miljardus ASV dolāru gadā. Tas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā 2020. gada bāzes līmenī.
WWF arī brīdina, ka nolīguma mērķis līdz 2030. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos var tikt apdraudēts, ja valstu līmenī netiks risināti vāji formulējumi tādās kritiskās jomās kā neskartu ekosistēmu aizsardzība un neilgtspējīga ražošana un patēriņš.
Pasaules Dabas Fonda direktors Jānis Rozītis: “Svarīgi, lai šī vienošanās nepaliktu tikai uz papīra, bet īstenotos reālos darbos. Pagātnē starptautiskā līmenī ir bijuši pietiekami daudz vēstījumi, apņemšanās bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un atjaunošanai, taču realitātē gūstam informāciju par situācijas pasliktināšanos. Pozitīvi vērtējams ES solis pieņemt Dabas atjaunošanas regulu, lai atjaunotu noplicināto dabu Eiropā. Šīs regulas pieņemšana būtu vēsturiski starptautiskā mērogā stingrākais solis dzīvas dabas saglābšanā, novēršot dabas stāvokļa sliktākos scenārijus. Jāpiebilst, ka regula kalpotu arī kā komunikācijas un lobisma instruments globālā līmenī.”
Jau vakar, 20. decembrī, ES vides ministriem bija pirmā iespēja apmainīties viedokļiem par priekšlikumu ES Dabas atjaunošanas likumam. Latvija diemžēl šobrīd pauž ļoti piezemētu pozīciju regulas atbalstam. Priekšlikums, ko Eiropas Komisija iesniedza 2022. gada jūnijā, ietver juridiski saistošus atjaunošanas mērķus dažādām ekosistēmām visā ES, un tā ir milzīga iespēja virzīt ES dalībvalstīs degradēto dabu uz atjaunošanos.
