Govs dzīvnieku patversmē, alnis mežizcirtēju nagos, bet minkas miskastē: kriminālā province
Neierasti daudz šonedēļ ir “asās hronikas” ziņu par mūsu četrkājainajiem līdzgaitniekiem: gan mājdzīvniekiem un meža zvēriem, gan lauksaimniecības lopiem. Un tādēļ arī neierastas kriminālās provinces vēstis – tikai un vienīgi par dzīvniekiem. Dzīvnieku patversmē “Mežavairogi” glābiņu radis līdz šim nedzirdēts iemītnieks šāda veida iestādēs – govslops no Lielvārdes.
Diži pārdzīvojumi šonedēļ bija Latvijas lielākā dzīvnieka – aļņa saimē. Kāds alnis bija ielūzis Pušas ezera ledū, pārsimts metru attālumā no krasta, un viņu glābt traucās glābēju komanda. Savukārt kādu citu alni no “bēdu ielejas” – bedres ar harvesteri izcēla mežizcirtēju brigāde.
Krimināls stāsts, bet ar laimīgā beigām, pienācis no Grobiņas. Tur kāds cietsirdis atkritumos bija izmetis dzīvus kaķēnus. Viss beidzās laimīgi: pēc atlabšanas vietējā veterinārajā klīnikā, ņaudētāji sev atraduši jaunas mājas. Savukārt Dabas aizsardzības pārvalde satraukusies, ka katram piektajam latvietim nav aizspriedumu, ka par mājdzīvnieku var kļūt lācis vai lūsis.
Dzīvnieku patversmē glābiņu rod govs no Lielvārdes
Dzīvnieku patversmē un mājas zoo “Mežavairogi” decembra vidū nonāca šāda veida patversmēm neierasts klaidonis – govs. Līdz šim nav dzirdēts, ka kādai no Latvijas patversmei būtu jāsniedz glābiņš tik lielam ragulopam.
“Mežavairogi” savā “Facebook” profilā informē, ka par noklīdušo četrkājaini ir informēta gan Valsts policijas, gan Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), bet pagaidām no saimnieka aizbēgušās “mājas mīlules” pieraksta vietu nav izdevies atrast:
“14. decembrī patversmē uzņēmām neierastāku klaidoni. Lielvārdes tuvumā, netālu no zvēru fermas, kopš 10. decembra bija pieklīdusi govs. Diemžēl gotiņa nav apzīmēta, tāpēc šobrīd ir ārkārtīgi svarīgi atrast ganāmpulku no kura gotiņa nāk. Citu variantu gotiņas legalizācijai nav. Tāpēc lūdzam jūsu palīdzību - kam pazudusi gotiņa Lielvārdes apkārtnē?”
Laikraksts “Ogres Vēstis Visiem” pieļauj, ka saimnieks māvējai uz patversmi nenāk pakaļ tādēļ, ka baidās no PVD bardzības, kas viņam var uzlikt sodu par to, ka govs turēta nelegāli.
Normatīvie akti taču nosaka, ka lauksaimniecības dzīvnieki to turētājiem ir obligāti jāreģistrē Lauksaimniecības datu centrā, bet ne visi dzīvnieku īpašnieki to ievēro, jo uzskata, ka par savas mājsaimniecības vajadzībām turētu govi vai cūku nav jāziņo. Tomēr šādos gadījumos jārēķinās ar iespējamajām sekām, tajā skaitā naudas sodu par nereģistrēta dzīvnieka turēšanu.
Mežcirtēju “karstā” satikšanās ar alni
Šonedēļ interneta plašumos sāka klejot video, kura izcelsme nav zināma, taču nofilmētais materiāls liecina, ka tas uzņemts pavisam nesen kādas mežistrādes laikā kaut kur tepat Latvijā. Tajā aprādīts, ka mežizcirtēji “cīnās” ar aļņiem. Portāls medibam.lv raksta:
“Daži vīrieši, pamanot aļņus, tiem tuvojas – bļaujot un vicinoties ar rokām. Tā rezultātā, dzīvnieki sāk skriet, cenšoties tikt prom no bedres, bet iesprūst”.
Portāls uzsver: nevajag tuvoties meža zvēriem, tos dzenājot, tracinot vai baidot. Tas rada dzīvniekiem stresu, tie sāks uzvesties pilnīgi neadekvāti. Vislabāk tos ir atstāt uz kādu laiku mierā, un, visticamāk, tie mierīgi pēc brīža dosies prom.
Interneta komentētāju viedokļi gan atšķiras – vieni uzskata, ka aļņi tiek glābti, bet citi šādu rīcību uzskata par nepareizu. Piemēram, kāds raksta, ka šī visdrīzāk bijusi zvēra glābšana: alnis bija iekritis bedrē un pats no tās nav spējis izkļūt ārā, ar harvestera palīdzību viņš no tās tika izcelts. Kā notika mežstrādnieku tikšanās ar alni un kā tā beidzās, skatieties video.
Aļņa glābšanas operācija uz Pušas ezera ledus
Savukārt ugunsdzēsējiem-glābējiem pagājušajā nedēļā nācās traukties palīgā kādam alnim Rēzeknes novada Pušas ezerā, kur dzīvnieks bija ielūzis ledū. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ziņo:
“15. decembrī saņēmām izsaukumu uz Rēzeknes novads, kur Pušas ezerā 250 metrus no krasta alnis bija ielūzis ledū. Ugunsdzēsēji glābēji ar glābšanas dēli nokļuva līdz dzīvniekam un turēja viņu virs ūdens, kamēr tika izcirsts ledus un izzāģēts ceļš līdz krastam. Kad viss bija sagatavots, glābēji mudināja dzīvnieku izpeldēt krastā. Ticis krastā, alnis aizskrēja mežā”.
Nežēlīga attieksme pret kaķēniem Grobiņā
Dienvidkurzemes pašvaldības policija informē par nepieredzētu cietsirdīgu attieksmi pret mazajiem minkām. Paldies Dievam, stāsts ir laimīgām beigām. Dienvidkurzemes novada dome savā “Facebook” profilā bija ierakstījusi:
“Īpaši nežēlīgs notikums 17.decembrī, kad sals bija pašā spelgonī, noticis Grobiņā. Dienvidkurzemes novada pašvaldības policija saņēma ziņu, ka Zentas Mauriņas un Kalēju ielas krustojumā atkritumu konteinerī atrasts ar gumiju aizsiets auduma iepirkuma maisiņš, kurā izmisīgi ņaudēja aptuveni divus mēnešus veci kaķēni – kaķenīte un runčuks.
Mazuļi nekavējoties nogādāti Grobiņas Veterinārajā klīnikā, kur rūpes par tiem uzņēmās vetārste Ginta. Klīnikā kaķēnus atsildīja, ievadot speciālu šķidrumu, jo mazuļi bija ļoti pārsaluši”.
Abi mazie atradeņi pāris dienas atradās klīnikā. Bija paēduši, siltumā, aprūpēti un ļoti mīļi. Visticamāk, līdz mēģinājumam no tiem tik nežēlīgā veidā atbrīvoties, tie kādam bijuši mājas kaķīši, sprieda pašvaldībā. Pašvaldības policijas inspektors Mārtiņš Svars pauda: “Es daudz ko esmu redzējis saistībā ar cietsirdīgu attieksmi pret dzīvniekiem, bet šis bija tiešām nežēlīgi”.
Par laimi kaķēniem, viss beidzās veiksmīgi. Drīz vien novada vietvara ziņoja: “Abi mazie minči - kaķenīte un runčuks, kurus sestdien atrada Grobiņā izmestus atkritumu konteinerā, ir atraduši jaunas mājas un mīlošus saimniekus.
Kaķenīte turpmāk dzīvos Gaviezē ģimenē ar bērniem, kurā pirms mēneša nomira pašu kaķītis. Bija gan nolemts jaunu dzīvnieciņu vairs neņemt, tomēr, kā stāsta kaķēna jaunā saimniece, bez kaķa mājās kaut kas pietrūka – nav, kas glaužas pie kājām, nav, kas skrien pie ledusskapja, tiklīdz kāds to atver, un māja bez kaķa bija tukša. Izlasot skumjo stāstu par abiem izmestajiem kaķēniem, ģimenē nobrieda lēmums vienu no tiem vest mājās.
Otrs kaķēns ir devies uz Liepāju, kur radis mājas kuplā ģimenē un ir skaidrs, ka viņam tur klāsies ļoti, ļoti labi”.
Tikmēr novada pašvaldības policija aicina, ja kādam ir ziņa par to, kas izdarīja šo nežēlīgo darbu, zvanīt policijai pa tālruni 26625333, lai tālāk jau varētu veikt izmeklēšanu un vainīgo saukt pie atbildības.
Dabas sargi aicina “nedraudzēties” ar meža zvēriem
Bet piesargāties no meža zvēriem šonedēļ īpaši aicināja Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), kuru satrauca pētījums, kurš liecināja, ka katrs piektais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka savvaļas lūsi un lāci var izaudzināt par mājdzīvnieku. Līgatnes dabas takas vadītāja Inta Lange skaidro:
“Pie cilvēka audzis un aprūpēts savvaļas dzīvnieka mazulis ir pieradis sajust savā tuvumā cilvēku, tas nebaidās, gluži pretēji – nāk cilvēkam klāt, jo ir pieradis tikt barots, tāpēc neprot un pat nemēģina barību meklēt kā viņa savvaļas sugas brāļi. Lielākā daļa pie cilvēka izaudzināto savvaļas dzīvnieku mazuļu pieauguši kļūst pret cilvēku agresīvi, jo viņos mostas instinkti, kas nav savienojami ar dzīvi pie cilvēka, piemēram, dzīvnieks sāk izjust stresu cilvēka klātbūtnē, demolē cilvēka mājokli, tā apdraudēdams sevi un radot cilvēka nepatiku un vēlmi no dzīvnieka atbrīvoties.
Cilvēkam jāapzinās, ka savvaļas dzīvnieks nekad nekļūs par mājdzīvnieku! Ja tomēr cilvēks to mēģina, tiek izaudzināts nedz savvaļai, nedz arī nebrīvei piemērots dzīvnieks”.
DAP komentē: “Pērnā gada notikums ar diviem pie cilvēka pieradinātiem un vēlāk mežā pamestiem lāčiem spilgti iezīmēja situāciju, ka, sastopoties ar savvaļas dzīvniekiem, cilvēki pilnībā neizvērtē situāciju, rīkojas impulsīvi, tiem nav zināšanu un spējas paredzēt savas darbības sekas. Pētījumu centrs SKDS veica Latvijas iedzīvotāju aptauju, kuras dati liecina, ka teju 20 % iedzīvotāju uzskata, ka savvaļas dzīvnieka mazuli var izaudzināt par mājdzīvnieku, līdzīgi kā suni vai kaķi”.
