Kā sokas pilsoņa Lāča dīvainajai iniciatīvai par kaiju padzīšanu no Rīgas?
Rīgas iedzīvotājus kaiju bari īpaši nekaitina – četru dienu laikā petīciju Rīgas domei, kas vietvarai paģēr šo jūras putnu padzīšanu no galvaspilsētas parakstījuši mazliet vairāk par 110 cilvēkiem. Tikmēr Rīgas izpilddirektors Juris Radzevičs paudis, ka skaļo lidoņu iznīcināšana nav risinājums.
Portāls Kasjauns.lv jau rakstīja, ka portālā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana zem petīcijas „Kaijas atpakaļ uz jūru, prom no Rīgas”, lai „atbildīgajām iestādēm uzdotu rast risinājumu kaiju aizdzīšanai no Rīgas māju jumtiem”.
Petīciju izstrādājis netālu no Rīgas ostas dzīvojošais Andis Lācis, kuru kaijas pamatīgi nokaitinājušas ar savu skaļo ķērkšanu: „Kaiju ligzdošana uz Rīgas māju jumtiem un ar to saistītais troksnis agrās rīta stundās ir traucēklis, pie tam ar pieaugošu intensitāti gadu no gada. Pavasarī un vasaras sākumā, vairāku mēnešu garumā praktiski nav iespēju gulēt pie vaļēja loga, jo ap trijiem četriem no rīta sākas kaiju klaigāšana, kas ievērojami traucē naktsmieru, kas nepieciešams produktīvam darbam”. Otrkārt, kaijām jādodas uz tām piemēroto dabisko vidi, ļaujot eksistēt pilsētu faunai – baložiem un zvirbuļiem, uzskata Lācis.
Ķērcošie lidoņi neapdraud rīdzinieku veselību un dzīvību
Konkrēts padoms, kā Rīgas vara no pilsētas varētu aizgaiņāt skaļos lidoņus, Lācim nav, bet „tie varētu būt gan skaņas signāli vai mehānismu kustības, kas darbotos ar sensoru palīdzību, vai vēl kādi risinājumi”. Lai šos risinājumus atrastu, Rīgas domei tiek piedāvāts sadarboties ar universitātēm.
Toties Rīgas izpilddirektors Juris Radzevičs uzskata, ka tērēt līdzekļus kaiju iznīcināšanai būtu muļķīgi. Viņš radio „Baltkom” norādījis, ka vainīgi ir paši cilvēki, kuri izmētā pārtikas atkritumus, tādējādi pievilinot putnus.
„Pret dzīvniekiem ir jāattiecas humāni, nav nekādu aizliegumu barot kaķus vai putnus. Vienīgi jāskatās, lai pēc viņu pabarošanas nepaliktu atkritumi. Un tas jau ir slikti, tad cilvēkiem ir jāsūdzas pašvaldības policijai, kura var uzlikt sodu par vides piesārņojumu. Un šeit jau vainīgi nav kaķi, bet gan cilvēki,” uzsvēra Rīgas izpilddirektors.
Viņš arī uzvēra, ka cilvēku radītie industriālie un sadzīves trokšņi cilvēkiem traucē daudz vairāk nekā kaiju kliedzieni un, cīnoties ar trokšņiem, jāizvēlas prioritātes, cīņa ar kaijām nebūt nav šāda prioritāte.
„Protams, pašvaldību uztrauc rīdzinieku dzīves kvalitāte. Vispirms mēs lūkojamies, lai iegrožotu slimību un epidēmiju izplatīšanos. Un kaijas šādas problēmas nerada. Līdzās ar cilvēkiem dzīvoja un dzīvos gan putni, gan suņi un kaķi,” piebilda Radzevičs.
Kaijas – pilsētas sanitāres
Savukārt ornitologs Ruslans Matrozis uzsvēris, ka kaijas var uzskatīt par pilsētas sanitāriem, kas iznīcina izmestos ēdiena pārpalikumus, - ja to nebūtu, uzrastos žurkas, un saka, ka masveidā kaijas „apkarot” nemaz nav iespējams.
Cilvēku attieksme pret putniem ir divejāda – ir cilvēki, kam kaiju kliegšana liekas traucējoša, citiem tā patīk vai arī tam nepievērš uzmanību, Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” norādīja Rīgas domes Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņke un teica, ka pašvaldības līmenī netiek plānoti pasākumi attiecībā uz kaiju aizbaidīšanu no visas pilsētas teritorijas.
Piņķe ieteica kaiju problēmu risināt daudzdzīvokļu māju ietvaros, par ko vienojas visi kaimiņi. Lai cīnītos ar nevēlamajiem kaiju kliedzieniem, domes pārstāve iesaka aizvērt atkritumu urnas, kā arī agrā pavasarī veikt jumtu apsekošanu un iztīrīt vai izjaukt ligzdas, tad kaijas meklēs ligzdošanas vietas citviet.
