Valsts prezidents: jaunā valdība būs atkarīga no spējas savstarpēji sadarboties

Viņaprāt, ilgais valdības veidošanas process ir rezultējies sasniedzamu mērķu definēšanā. Valdības deklarācijas mērķi "ir kalibrēti" tā, lai tos varētu sasniegt, taču tas lielā mērā atkarīgs no tā, kādas būs partneru savstarpējās attiecības un cik disciplinēti būs politiķi.

Valsts prezidents atgādināja, ka jaunajai koalīcijai Saeimā ir mazs balsu pārsvars - tikai 54 balsis, līdz ar to politiķiem būt jābūt ļoti disciplinētiem, lai nodrošinātu, ka valdībā pieņemtais tiktu apstiprināts arī Saeimā.

Levita vērtējumā jaunās valdības deklarācija nav pārlieku ambicioza - tajā ietverti sasniedzami mērķi. Prezidenta ieskatā topošā Krišjāņa Kariņa (JV) otrā valdība ir pelnījusi uzticības kredītu, un ir cerības, ka tā varētu nostrādāt ilgu termiņu.

Kā ziņots, Saeima šodien lems par uzticības izteikšanu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa jaunajai valdībai, informēja parlamenta Preses dienestā.

Sākotnēji plkst.9 Saeimas nama Viesu zālē plānota koalīcijas sadarbības līguma un Fiskālās disciplīnas līguma svinīgā parakstīšana. Koalīcijas līgums arī noteiks, ka partijas nodrošinās deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību izpildi.

Dokumentus parakstīs koalīcijas veidotāju - partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV), partiju apvienības "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālās apvienības (NA) pārstāvji.

Saeimas ārkārtas sēde, kurā paredzēts balsojums par uzticības izteikšanu jaunajai valdībai, sāksies plkst.10.30.

Savukārt 30 minūtes pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota jaunievēlētā Ministru prezidenta preses konference.

Kā ziņots, apstiprināšanas gadījumā tā būs Kariņa otrā vadītā valdība.

Visi partiju izvirzītie ministru amatu kandidāti ir 14. Saeimas deputāti, vienīgi AS veselības ministra amatam izvirzījis Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektori Līgu Meņģelsoni.

Topošajā valdībā JV izvirzījusi Arvilu Ašeradenu finanšu ministra, Edgaru Rinkēviču ārlietu ministra, Inesi Lībiņu-Egneri tieslietu ministres, Andu Čakšu izglītības un zinātnes ministres, Raimondu Čudaru klimata un enerģētikas ministra un Eviku Siliņu labklājības ministres amatiem.

NA ekonomikas ministra amatam izvirzījusi Ilzi Indriksoni, aizsardzības ministra amatam - Ināru Mūrnieci, kultūras ministra amatam - Nauri Puntuli, bet satiksmes ministra amatam - Jāni Vitenbergu.

Savukārt AS veselības ministra amatam izvirzījis Meņģelsoni, zemkopības ministra amatam - Didzi Šmitu, iekšlietu ministra postenim - Māri Kučinski, bet vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam - Māri Sprindžuku.

14. Saeimas vēlēšanas notika 1. oktobrī, un parlaments uz pirmo sēdi sanāca 1. novembrī. Topošajā koalīcijā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem valdības izveidošanai bija nepieciešami divarpus mēneši kopš vēlēšanām.

Topošajai koalīcijai Saeimā būs neliels vairākums - 54 balsis no 100. JV ir 26 deputāti, AS - 15, bet NA - 13.