Tracina neciešama smirdoņa un smakas! Kā saglabāt “deguna labsajūtu”?

Ja piecūkotu vidi varam redzēt ar neapbruņotu aci, tāpat ieraudzīt nelikumīgi nocirstus kokus vai mežu, izpostītas kāpas un tamlīdzīgi, tad saosts slikts gaiss lielā mērā ir subjektīvs jēdziens: vienam gaisā virmojošā smaka var būt neciešama smirdoņa, bet citam atkal patīkams aromāts. Tāpat to pēc kāda laika var “aiznest vējš” un vairs nekas neliecinās, ka vienā vai otrā vietā bijis neciešams gaisa piesārņojums. Tomēr tas viss ir izmērāms lielums un smirdinātājiem var draudēt arī iespaidīgi sodi.

Subjektīvais aromāts

Pirmām kārtām īstā mēraukla, pēc kuras secinām gaiss ir labs vai slikts, ir mūsu pašu deguns. Tas gan ne vienmēr ir tas objektīvākais “mērinstruments”, jo katram smaržas uztvere ir savādāka, bet, lai šis mērījums būtu pēc iespējas objektīvāks ir izgudrots tā saucamais “elektroniskais deguns” un mūsdienu tehnoloģijas ikdienas dzīves uzlabošanai ļauj pielietot ne tikai mākslīgo intelektu, bet arī mākslīgo ožu.

VVD informē, ka 2022. gadā ir saņēmis vairāk kā 8000 ziņojumus par vides piesārņojumu, kas ir par aptuveni 17% vairāk nekā pērn. Puse no VVD kompetencē esošajiem ziņojumiem ir bijuši par traucējošu smaku. No 1208 ziņojumiem par traucējošo smaku gan par pamatotiem jeb tādiem, kas tik tiešām pierādījuši smirdinātāju ļaunprātību, izrādījušies vien 4% trauksmes cēlāju. Tas nozīmē, ka absolūtā vairākumā VVD saņemtie ziņojumi par neciešamajiem aromātiem bijuši nepamatoti. Par nelabvēlīgām smakām visbiežāk ziņojumi tikuši saņemti no Rīgas, Jelgavas, Limbažu, Ventspils, Liepājas un Mārupes  administratīvajām teritorijām, informē VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Jalinska.

“Diemžēl, nepamatotas sūdzības samazina VVD inspektoru pieejamību patiesi nopietnu vides problēmu risināšanai, tādēļ VVD Operatīvā koordinācijas centra dežuranti pastiprinātu uzmanību pievērš saņemto ziņojumu pamatotībai un to sākotnējai izvērtēšanai,” teic Jalinska.

Visvairāk sūdzas augustā

Visvairāk par traucējošo smaku, ņemot vērā siltos laikapstākļus, sūdzības tiek saņemtas vasarā. Arī 2022. gada augustā iedzīvotāji pastiprināti ziņoja par traucējošu smaku, laikā, kad neraksturīgi augstas temperatūras un atmosfēras spiediens kopā ar sutīgo laiku neļāva smakām izkliedēties. Līdz ar to pilsētu iedzīvotāji īpaši sūdzējās par dažādu pārtikas pārstrādes uzņēmumu radītajām smakām, savukārt lauku teritorijās tradicionāli neapmierinātību raisīja lauksaimniecībā, īpaši kūtsmēslu izvešanas radītās smakas.
 
Divos objektos, kur iepriekšējos gados bija apstiprināti traucējošu smaku pārsniegumi, pēc VVD rīkojumiem tika uzstādītas elektroniskās smaku monitoringa iekārtas. Pie SIA “Rīgas ūdens” dūņu uzglabāšanas lauka “Vārnukrogs” un SIA “Getliņi EKO” uzstādīja elektroniskos degunus, kas tiešsaistes režīmā ļauj VVD darbiniekiem monitorēt smakas koncentrācijas līmeni pie abu uzņēmumu teritorijām un ar uzņēmumu iesaisti laikus novērst pārkāpumus, ja tādi radušies. Pateicoties modernajai uzraudzības sistēmai, iedzīvotāji par šīm teritorijām sūdzējušies divas reizes mazāk nekā aizpērn.

Ļaunprātīgie smirdinātāji

Turpretī pērn aptuveni par 26%, salīdzinājumā ar 2021. gadu, ir pieaudzis sūdzību skaits par Saldus novadā esošo zivju miltu un zivju eļļas ražošanas uzņēmumu SIA “Reneta”. Veicot pārbaudes, VVD inspektori ir secinājuši, ka uzņēmuma saimnieciskajā darbībā ir konstatēti pārkāpumi ne tikai smaku izplatības samazināšanā, bet arī notekūdeņu attīrīšanā.

Pagājušajā gada sākumā, saistībā ar putekļiem, kas radušies birstošo kravu termināļa “Liepaja BULK terminal” darbības rezultātā, būtiski palielinājās arī Liepājas iedzīvotāju ziņojumu skaits. Ar mērķi ātri un kvalitatīvi izvērtēt iedzīvotāju sūdzības, VVD izdeva rīkojumu par tiešsaistes kameras uzstādīšanu un sākot ar 2022. gada septembri veic putekļu monitoringu terminālī. Kopš kameras uzstādīšanas, ziņojumu skaits 2022. gada pēdējā ceturksnī samazinājies uz pusi, salīdzinot ar 2022. gada otro ceturksni.

Tāpat, ar mērķi veikt ogļu pārkraušanas uzraudzību, sadarbībā ar Ventspils Brīvostas pārvaldi tiešsaistes videonovērošana uzsākta arī Ventspils ostā. Līdzīga pieredze ar monitornga iekārtām Rīgas Brīvostas beramkravu termināļos, pierādījusi šādu kameru uzstādīšanu kā efektīvu līdzekli iespējamo piesārņojumu novēršanā.
  
Iedzīvotāji 2022. gadā sūdzējušies par gaisa kvalitāti dažādos Rīgas rajonos, īpaši liels ziņojumu skaits saņemts no Bolderājas apkaimes. Pēc vairākkārtējām un tūlītējām VVD pārbaudēm sūdzības gada laikā netika apstiprinātas un konkrēts smaku cēlonis palicis nenoskaidrots. Tomēr, gada nogalē, ar mērķi kopīgi rast situācijas risinājumu, VVD pārstāvji tikās ar Rīgas domes Bolderājas un Daugavgrīvas apkaimju iedzīvotāju pārstāvjiem. Tika pārrunātas aktuālās problēmas un panākta vienošanās par turpmāko sadarbību.

Degunus traumē cepumi, saulespuķu rauši un kanalizācija

Pirms apmēram pusotra gada Ādažu novada Birznieku ciematā atklāja jauno saldumu fabrikas “Laima” ražotni un Miera ielas republikas iemītniekiem Rīgā nācās atvadīties no gadu desmitiem pierastā šokolādes aromāta. Nu ar našķu cepēju radīto aromātu bija aplaimoti Ādažu puses iedzīvotāji, par ko daži no viņiem it nebūt neizrādīja sajūsmu.

Birznieku iedzīvotāju forumā sociālajā tīklā “Facebook” bija rodams palīgā sauciens, jo vietējā pilsoniskā aktīviste Ineta Ūdre nevarēja izturēt cepumu smaku, kas nāca no biskvītu un vafeļu ražotnes: “Vai ir kāda iestāde, kura varētu palīdzēt ar gaisa “piesārņojumu” - precīzāk cepumu smaku Birznieku ciematā, un ne tikai. Vietējiem iedzīvotājiem ir vairāki jautājumi un pretenzijas par šo! Neizturami, ja tas jāpiedzīvo katru dienu! Mēs gribam dzīvot normālos apstākļos!”

Tomēr viss aprobežojās tikai ar ierakstu sociālajos tīklos, jo oficiāli neviens nesūrojās par neizturamo saldumu smaku. Savukārt bija arī pamatotas sūdzības, uz kurām tika reaģēts.

Jau vairākus gadus Saldus puses iedzīvotāji ir neapmierināti par smirdoņu, kas nāk no uzņēmuma „Reneta” Rīgas – Liepājas šosejas malā. „Reneta” nodarbojās ar gaļas atlikumu un kritušo dzīvnieku pārstrādi, bet šobrīd ražo zivju miltus un eļļu. Tāpat  augustā vairāki liepājnieki ziņoja, ka vairākas nedēļas Brīvības un Satiksmes ielas apkārtnē bija jūtama spēcīga smaka. VVD konstatēja, ka uzņēmumā “Liepaja BULK terminal” atklātu laukumu krautnēs tika uzglabātas aptuveni 4100 tonnas saulespuķu raušu un smakas cēlonis bija saistīts ar kravas pašaizdegšanos. VVD uzdeva uzņēmumam veikt mitrināšanas pasākumus.

Bet Valmieras novadā pagājušā gada pavasarī konstatēja, ka kāds asenizācijas pakalpojumu sniedzējs savā īpašumā izlēja kanalizācijas notekūdeņus. Savukārt pērnā gada oktobrī VVD Jelgavā atklāja, ka uzņēmums, kas nodarbojas ar atkritumu savākšanu un uzglabāšanu, savā teritorijā dedzina vara un plastmasas kabeļus.

Mākslīgais deguns

Likuma „Par piesārņojumu” 2. panta 10. punkts nosaka, ka jānovērš vai, ja tas nav iespējams, jāierobežo piesārņojošo darbību radītās smakas. Uz tā pamata 2014. gada decembrī ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr. 724 “Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos”.

Lai noteiktu, vai smaka tik tiešām ir piesārņojoša jeb “nelikumīga” smaku mērījumus veic akreditētas laboratorijas. Tās mēra smakas, kas ievāktas tieši smakas avotā. VVD smaku kontrolē lieto lauka olfaktometriju (ožas spējas mērīšanas metode), kas indikatīvi nosaka smaku vidē. Šī metode cilvēkam, kurš nepārzina konkrētās tehnoloģijas, ir visnotaļ nesaprotama padarīšana, bet vienkāršoti runājot – tiek izmantots elektroniskais deguns, kas ir “līdzvērtīgs” cilvēka degunam. Lai izvērtētu smakas piesārņojumu, izmanto elektroķīmiskos, metāla oksīdu un fotojonizācijas detektorus, sauktus arī par e-deguniem, kuri veic nepārtrauktus smakas koncentrācijas indikatīvu mērījumus. 

Ja tiek konstatēts, ka smakas ir traucējošas un piesārņo vidi, tad VVD uzdod veikt gaisa kvalitātes uzlabošanu piespiedu kārtā. Par piespiedu izpildes līdzekli var tikt izvēlēta piespiedu nauda - no 50 līdz 10 000 eiro. Piespiedu naudu var uzlikt atkārtoti, katru reizi palielinot piespiedu naudas apmēru, līdz tiks novērsts pārkāpums, piemēram, uzstādot filtrus vai nosedzot smakojošo vielu glabātuvi.

Kompensācija par smirdoņu nepienākas

Ja iedzīvotāji VVD var sūdzēties par piesārņojumu, tostarp arī traucējošām smakām, piemēram, mobilā tālruņa aplikācijā “Vides SOS”  vai zvanot uz VVD Operatīvā koordinācijas centra vienotā zvanu centra tālruni 26338800, tad iedzīvotāji diez vai var cerēt, ka no smirdinātāja saņems kādu materiālu kompensāciju. Par to liecina pagājušā gada decembra Eiropas Savienības Tiesas spriedums.

Kāds parīzietis no Francijas valsts kompensācijā pieprasīja 21 miljonu eiro par slikto gaisa kvalitāti, kas pasliktinājusi viņa veselības stāvokli. Viņš norādīja, ka prasība par tīru gaisu tiek noteikta Eiropas vides dokumentos, bet Eiropas Savienības Tiesa parīzieša prasījumu pēc kompensācijas noraidīja, jo “Eiropas direktīvas, kas nosaka apkārtējā gaisa kvalitātes standartus, nav paredzētas, lai nodrošinātu personām tiesības, kuru pārkāpšana varētu dot tiesības uz kompensāciju”.

Te jānorāda, ka Eiropas Savienībā kopš 2008. gada ir spēkā direktīva, kas nosaka maksimālo atļauto gaisa piesārņojuma līmeni. Tāpat jāuzsver, ka pašlaik Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā norit darbs pie Gaisa aizsardzības likuma izstrādes, kura mērķis ir aizsargāt vidi un cilvēku veselību no gaisa piesārņojuma negatīvās ietekmes, kā arī vienā likumā noteikt visas tās prasības, kas saistītas ar gaisa kvalitātes uzlabošanu pilsētās un valsts kopējo gaisu piesārņojošo vielu samazināšanu dažādās tautsaimniecības nozarēs, izņemot no rūpnieciskajām iekārtām un enerģētikas, ko regulēs Piesārņojuma novēršanas likums.

Tomēr ar likuma burtu vien smakām par ikviena degunu priecējošu aromātu nevar likt kļūt. Ar tām mums lielākā vai mazākā mērā nākas un nāksies sadzīvot. VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, piemēram, norāda:

“Iegādājoties nekustamo īpašumu nereti iedzīvotāji nepievērš uzmanību tam, kādi uzņēmumi atrodas konkrētās vietas tuvumā. Iespējams, uzņēmums, nav tieši redzams no izvēlētās vietas, tomēr gada siltākajos mēnešos tā darbība var pārsteigt ar nepatīkamu smaku, kas gan nenozīmē, ka komersants ar savu darbību pārkāpj vides prasības. Ir jāsaprot, ka dažu nozaru uzņēmumiem traucējoša smaka ir neizbēgams faktors, tādēļ ir vērtīgi būt zinošiem un pārliecināties par apkārt esošajiem uzņēmumiem pirms nekustamā īpašuma iegādes. Jo īpaši, izvēloties apbūves zemi vai mājvietu gada vēsākajā periodā, Valsts vides dienests aicina iedzīvotājus painteresēties par tuvākajā apkaimē esošajiem uzņēmumiem un izvērtēt, vai to darbība neietekmēs labsajūtu atvaļinājuma periodos un vasaras siltajos mēnešos. Informācija, tajā skaitā karte ar piesārņojošas darbības veicējiem, brīvi pieejama ikvienam VVD publicētajos datos (registri.vvd.gov.lv/piesarnojoso-darbibu-vietu-karte/)”.