Artūrs Skrastiņš spēlēs ebreju glābēju un kontrabandistu Žani Lipki. FOTO

Filmēšana norisināsies Jūrmalā, Rīgā, un Tukumā un paredzēts, ka tā uz ekrāniem varētu parādīties nākamā gada pavasarī. „Puika ar suni” ietilpst Nacionālā Kino centra filmu programmā „Latvijas filmas Latvijas simtgadei”.

Filmas notikumi risinās vācu okupācijas laikā Rīgā – Ķīpsalā, kur Lipke savas mājas pagrabā izraktā bunkurā no nāves izglāba 50 ebrejus. Filmas stāsts veidots pēc Ineses Zanderes topošās grāmatas par Žani Lipki motīviem, un to režisors Dāvis Sīmanis ar savu radošo komandu un filmu studiju „Mistrus Media” iecerējis veidot kā precīzu vēstures notikumu rekonstrukciju.

Lielas pūles filmas veidotājiem bija atrast līdzīgu vietu Žaņa Lipkes mājai Ķīpsalā un tā tika atrasta Kaugurciemā. Filmas māksliniecei Kristīnei Jurjānei būtiski bija izveidot autentisku vidi, par paraugu ņemot Lipkes muzejā atrastās fotogrāfijas.

Galvenās lomas filmā atveidos Artūrs Skastiņš (Žanis Lipke), Ilze Blauberga (viņa sieva Johanna) un Matīss Kipļuks (abu dēls Zigis).

Filmas producents Gints Grūbe saka: „Šī filma ir stāsts par varoni, par vienu normālu, sakarīgu latviešu cilvēku, kurš veica patiešām lielas lietas kara laikā, pats varbūt arī nemaz neapzinoties, bet tikai tāpēc, ka tā viņš uzskata par pareizu. Šādu varoņu jau nav tik daudz”. Lipke tiem ir visspilgtākais piemērs - aizrautīgs, bezbailīgs avantūrists, kurš, pateicoties savai dabiskajai cilvēcībai, paglāba vairāk nekā pussimtu nāvei nolemtu ebreju, uzsver filmas veidotāji.

„Filma ir vislabākais veids, kā atgādināt par notikumiem, kas vēsturē ir svarīgi, un neļaut cilvēkiem aizmirst to, ka viņi ir spējīgi uz totālu noziegumu. Atgādinājums par vēsturi mums vajadzīgs vienmēr, jo mēs tiecamies aizmirst tās vēstures mācības, kas pagātnē bijušas. Šajā atgādinājumā parādās gan masveida nozieguma nospiedums, gan arī varonība tās visvienkāršākajā formā - kad cilvēks palīdz citiem cilvēkiem izdzīvot apstākļos, kuros izdzīvošana tikpat kā nav iespējama. Žanis Lipke to nedara tāpēc, ka šādā veidā varētu nopelnīt, viņš rīkojas humānistiska mērķa vārdā, lai gan pats to līdz galam neapzinās,” stāsta režisors Dāvis Sīmanis.

Te vietā arī atgādināt, ka Žanis Lipke ir bijis cilvēks, kurš varas diktātam nepaklausīja arī citās jomās, proti, nodarbojās ar preču kontrabandu. Pirmās brīvvalsts laikā viņš nodarbojās ar mežģīņu, porcelāna un spirta kontrabandu. Viņam kā Rīgas ostas dokerim ar šo nelegālo biznesu. Ar kontrabandu viņš nodarbojās arī Otrā pasaules kara gados un tas viņam lielā mērā arī radīja iespējas izglabāt nāvei nolemto ebreju dzīvības. Jāpiebilst, ka līdz 31. maijam Žaņa Lipkes muzejā Ķīpsalā ir skatāma viņam kā kontrabandistam veltīta izstāde.

Žaņa Lipkes mūža gājums un piemiņa

Žanis Lipke (īstajā vārdā Jānis Lipke; dzimis 1900. gada 1. februārī Jelgavā, miris 1987. gada 14. maijā Rīgā). No 1919. līdz 1920. gadam dienēja Latvijas armijas Daugavpils artilērijas pulkā. Pēc pirmās Latvijas Republikas nodibināšanas līdz 1939. gadam strādāja Rīgas ostā par krāvēju. Pēc kara 1946. gadā - par automehāniķi un pēc tam līdz pensijai nostrādāja par šoferi. Dzīvoja Rīgā dažādās vietās līdz 1934. gadā nopirka māju Ķīpsalā, Balasta dambī.

Kad Latvijā 2. pasaules kara laikā ienāca vācu karaspēks, Lipke sāka strādāt vācu gaisa karaspēka „Luftvafe” noliktavās, kas bija izvietotas Rīgas centrāltirgū, kur radās iespēja palīdzēt ebrejiem. 1941. gada novembra beigās un decembrī viņš sāka piedāvāt geto ieslodzītajiem bēgt. Ar drauga, gaļas kombināta šofera Jāņa Brieža palīdzību viņam izdevās izvest no geto un noslēpt patērētāju biedrības „Vienība” noliktavās Lāčplēša ielā pirmo bēgļu grupu. Vēlāk ebreji tika slēpti arī pie Lipkes paziņām Barneta Rozenberga un Andreja Graubiņa. Vēlāk Lipke izraka bunkuru savas mājas pagalmā Ķīpsalā. No 400 - 450 ebrejiem, kurus izglāba Latvijas iedzīvotāji, Lipke kopā ar sievu Johannu, draugiem un paziņām nosargāja apmēram 55 ebreju dzīvības.

Pēc kara padomju iestādes ar aizdomām skatījās uz Lipkes darbību. VDK izmeklētājiem bija aizdomas, ka ebreji par viņu glābšanu bija maksājuši ar zeltu un briljantiem. Kādā pratināšanas reizē Lipke izmeklētājam teicis: „Jūs, komunisti, esat tādi pat bandīti kā fašisti, tikai viņi šāva uz cilvēkiem skatoties viņiem acīs, bet jūs šaujat slepus no muguras - vēl nekrietnāk!”

1977. gadā Lipkem izdevās nokļūt Izraēlā, kur viņu sagaidīja cilvēku pūļi, kuri nesa viņu pa pilsētas ielām. Lipkem un viņa sievai piešķirts Izraēlas valsts apbalvojums „Taisnīgais starp tautām”. Lipkes piemiņai Ķīpsalā, Mazajā Balasta dambī 8, uzbūvēts memoriāls.