No "tvitervaldības" uz ""TikTok" opozīciju"? Ieskats Saeimas deputātu sociālajos tīklos

Ministri čivinātāji

Par aktīvu komunikāciju mikroblogošanas vietnē "Twitter" un reakciju uz tajā notiekošajām tvitervētrām 13.Saeimas laikā darbojošais Ministru kabinets izpelnījās neoficiālu titulu "tvitervaldība". Spilgtākais piemērs tam varētu būt tostarp vakcinācijas pret Covid-19 atļaušana visiem, atsakoties no prioritāro grupu principa. Toreiz - 2021. gada pavasarī - tviterlietotāji bija faktiski "piespieduši" valdību pārskatīt vakcinācijas nodrošināšanas kārtību, ļaujot dzīvajā rindā pēc potes stāvēt ikvienam, kas to vēlas.

Līdzšinējās Krišjāņa Kariņa (JV) vadītās valdības komunikācijas stilu kopumā iezīmē paļaušanās uz tviteri kā nozīmīgu komunikācijas kanālu, caur kuru var nodot informāciju sabiedrībai. Arī mediju darbā sekošana ministru un citu politiķu tvitergaitām kļuvusi par ikdienu.

No Kariņa līdz šim vadītās valdības ministriem vairums bija tvitera lietotāji, turklāt vairāki - ļoti aktīvi.

Īpaši aktīvi savās tviterizpausmēs bija "Attīstībai/Par! " ministri - gan amatu pametušie, gan līdzšinējie, taču tas skaidrojams ar notikumu kontekstu - tostarp ar Covid-19 pandēmiju, kas prasīja ministriem komunicēt par pandēmijas ierobežošanas pasākumiem un vakcināciju. Savukārt karš Ukrainā palielināja jau tā tviteraktīvā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) izpausmes tviterī.

Tviteris līdzšinējā valdībā kalpoja ne vien informēšanai, bet arī strīdiem, politiķiem savas attiecības kārtojot ar 280 zīmju garu ierakstu palīdzību.

Arī jaunajā Kariņa valdībā ir virkne tviterotāju, saglabājoties līdzšinējām tendencēm - aktīvākie ir tā dēvētie liberālāka spektra politiķi, proti, ministru kandidāti, kas pārstāv "Jauno vienotību" (JV).

Viennozīmīgas atbildes, kāpēc ministri vairāk komunicē tviterī, nav. Taču šādu situāciju iespējams skaidrot ar platformas algoritmu mazāku ietekmi uz ziņojumu parādīšanos sekotāju laika joslās. Tas savukārt efektivizē ziņojuma nodošanu, radot iespēju auditorijai ziņojumu ieraudzīt teju uzreiz - jo īpaši, ja lietotājs izvēlas uzlikt paziņojumu par interesējošo politiķu tvītiem.

Tviterburbulis nav visa Latvija

Saskaņā ar internetā pieejamajiem datiem Latvijā tviteri lieto apmēram 160 000 iedzīvotāju, kas neļauj tviterim ierindoties Latvijā populārāko sociālo mediju topa augšgalā. Līderis ir sociālās tīklošanās vietne "Facebook". Kariņa līdzšinējās valdības locekļi ir arī citu sociālo mediju lietotāji, lielai daļai no viņiem ir arī "Facebook" profili vai lapas, taču bieži vien komunikācijas apjoms un intensitāte tur ir zemāka.

Sociālos medijus izmanto ne vien valdības, bet arī opozīcijas politiķi, taču viņi biežāk izvēlas izpausties nevis tviterī, bet citviet. Viens no spilgtākajiem opozīcijas deputātiem 13.Saeimā - Aldis Gobzems, kuram "Facebook" un "Instagram" ir attiecīgi 68 tūkstoši un 11,3 tūkstoši sekotāju -, mēģinājis uz saviem pasākumiem Covid-19 ierobežojumu laikā, kuri tika dēvēti par "rododendriem", aicināt arī tviterī. Taču, neskatoties uz vērā ņemamo sekotāju skaitu (7178 sekotāji), reakcija uz viņa tvītiem vai nu teju izpalika, vai izraisīja cerētajam pilnīgi pretējas emocijas. Ja "Facebook" un "Instagram" viņš varēja sagaidīt daudz atbalstošu komentāru, tad tviterī Gobzems biežāk kritis tviternežēlestībā. Šis ir viens no daudziem gadījumiem, kas liek domāt, ka tviteris un tā burbuļi iemeso ļoti konkrētu Latvijas sabiedrības daļu - tā var gan slavēt, gan pelt valdību, taču tā biežāk būs valsts kursu kopumā atbalstoša.

Jautājums - kur paliek pārējie? Tie, kuri 14.Saeimā savēlēja iepriekš neredzētas vai piemirstas sejas, kas solījušas gāzt "režīmu"?

Ceļā uz ""TikTok" opozīciju"?

Līdz ar 13.Saeimas pilnvaru beigām, šķiet, Latvijas politiskās komunikācijas laukā varētu parādīties jauns termins - ""TikTok" opozīcija". Šāds secinājums rodas, apskatot 14.Saeimā ievēlēto 100 topošo deputātu aktivitātes "TikTok".

Patlaban "TikTok" profili ir 30 Saeimā ievēlētajiem tautas priekšstāvjiem. Ņemot vērā, ka "TikTok" lietotājiem profili reizēm ir vien tāpēc, lai skatītos citu radīto saturu un reaģētu uz to, var teikt, ka vairāk vai mazāk aktīvi "TikTok" profili ir 23 jaunievēlētajiem deputātiem.

Būtiska nianse - no 23 aktīvajiem "TikTok" profiliem vairāk nekā puse jeb 13 pieder opozīcijas politiķiem. Īpašas uzmanības vērts ir arī opozīcijas politiķu sekotāju skaits šajā sociālajā medijā. Saeimā tikai nesen strādāt sākusī, bet jau melošanas skandālā iekūlusies parlamentāriete Glorija Grevcova ("Stabilitātei!"), iespējams, ieņem otro vietu sekotāju skaita ziņā kādā no sociālajiem medijiem Latvijas politiķu vidū. Virknes Latvijā populāru politiķu sociālo mediju kontu apskats liecina, ka vairāk sekotāju vienā platformā varētu būt tikai bijušajam Rīgas mēram, pašreizējam Eiropas Parlamenta deputātam Nilam Ušakovam - viņa oficiālajai lapai "Facebook" seko 195 000 lietotāju. Tomēr, salīdzinot ar Ušakova gadiem krāto "kapitālu" sociālo mediju vidē, Grevcovas pašreizējais "TikTok" konts ir pavisam jauns - tas izveidots agrā pavasarī pēc tam, kad izdzēsts vecais. 9.marta video, kas ir pirmais jaunajā kontā, Grevcova notikušajā vaino tos, kas centušies viņu apklusināt, vienlaikus solot nepadoties. "Jūs domājāt, ka mani ar to salauzāt? Nē, nesalauzāt. Gluži otrādi. Es būšu vēl niknāka, vēl stingrāka. Stāstīšu visu, ko domāju. Nekāda bloķēšana jūs neizglābs no patiesības!" brīdināja "tiktokere".

Nacionālās apvienības neesamība šajā grafikā nav kļūda - nevienam no 14.Saeimā ievēlētajiem politiķiem nav aktīva "TikTok" profila. 13.Saeimas priekšsēdētājas profils "TikTok" ir atrodams, taču tas nav aktīvs. Tikmēr "Progresīvo" vājā aktivitāte "TikTok" iepretim ļoti rosīgajai darbībai tviterī apvienojumā ar rezultātu vēlēšanās varētu liecināt, ka viņu vēlētāji "TikTok" vēl vai jau vairs nav.

Bez politiķu individuālajiem "TikTok" kontiem, profili ir arī viņu pārstāvētajām partijām, taču arī - ne visām.

Lai arī "Stabilitātei!" politiķu individuālie konti neapstrīdami ir populārāki par politisko konkurentu profiliem "TikTok", viņu "korporatīvais" profils lielu popularitāti nav iemantojis atšķirībā no partijas LPV konta, kas izplata video ar Aināru Šleseru un citiem partijas politiķiem, kuriem nav sava konta, tāpat aktīvi pārpublicējot jebkādas informācijas vienības, kur "pozitīvi" izcēlies kāds no partijas locekļiem.

Bez kontiem, kas tieši asociēti ar 14.Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem, iespējams identificēt arī virkni "palīgu". Piemēram, ZZS, kam nav sava konta, savu politiķu performances pirms vēlēšanām izvietojuši Latvijas Zemnieku savienības "TikTok". Tur galvenā zvaigzne ir Aivars Lembergs, kurš aktīvi reklamēja ZZS idejas un kalpojis par reklāmas seju, pašam vēlēšanās nemaz nepiedaloties. Kustība "Par dabisku ģimeni" savā "TikTok" kontā labprāt reklamēja Šleseru un LPV, kas pirms vēlēšanām autobusus aplīmēja ar aicinājumiem parakstīties par "dabisku ģimeni". Taču šai organizācijai ir mazāk "sarkano līniju" attiecībā uz reklamējamām partijām - tās "TikTok" lentē ir arī NA, "Konservatīvo", "Suverēnās varas" un ZZS politiķi - galvenais, lai vēstījums saskanētu ar kustības postulātiem.

"Apvienotais saraksts", kas ir šo vēlēšanu nosacīti jaunpienācēji, "TikTok" video pirms vēlēšanām īpaši neaizrāvās ar pretinieku kaunināšanu. Viņu taktiskais risinājums bija izcelt viņu ieskatā labās lietas pašu sarakstā un programmā. "TikTok" video lentē nereti parādās joki vai līksmības. Arī JV izvēlējusies "TikTok" izcelt profesionalitāti, pieredzi, mērķus un partijas cilvēkus, kuri savukārt īpašās pirms vēlēšanās tapušās "intervijās" starp JV politiķiem apspriež aktualitātes, kas palīdz atklāt partijas vēlēšanu programmas prioritātes.

Kopumā var novērot, ka partijas, kuras Valsts prezidents Egils Levits pieskaitījis demokrātiskajam spārnam, pirms vēlēšanām "TikTok" īpaši neaizrāvās ar konkurentu nomelnošanu. Tikmēr šo "kvotu" izpildīja un pārpildīja pārējās partijas.

Kad "TikTok" pasaka vairāk nekā ... CVK datubāze

Ziņas, kas kandidātam par sevi jānorāda, iesniedzot dokumentus Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK), un kas uzskaitītas Saeimas vēlēšanu likumā, tostarp izglītība un darbavieta, likums neuzliek par pienākumu nevienai iestādei pārbaudīt. Par šo ziņu patiesumu, parakstot veidlapu, atbild pats kandidāts. Kā aģentūrai LETA skaidroja CVK pārstāve Laura Krastiņa, šīs ziņas ir paredzēts ievākt, lai sniegtu vēlētājiem informāciju par deputātu kandidātiem, un šo ziņu saturs nav saistīts ar personas tiesībām kandidēt.

Grevcovas bēdīgais piemērs ar iespējamu melošanu CVK apvienojumā ar Latvijas realitātei ārkārtīgi lielo sekotāju skaitu ir uzmanības vērts. Lai arī likums aizliedz melot valsts institūcijām, vēlēšanu saraksti tiek pārbaudīti nepilnīgi, par lielu daļu informācijas akli ticot tās iesniedzējiem. Vai nu Grevcova melojusi par iegūto izglītību un darba gaitām, vai arī, kā apgalvo viņas pārstāvētā partija, notikusi pārrakstīšanās, taču, ja žurnālisti nebūtu tam pievērsuši uzmanību, iespējams, arī Valsts policija nebūtu sākusi kriminālprocesu, jo tas faktiski sākts, reaģējot uz publiskajā telpā esošo informāciju.

To, vai citviet pieejamā informācija par kandidātiem uzskatāma par patiesāku, spriest grūti, taču iespaidu par to, kādu sevi vēlas parādīt kandidāts, var gūt, sekojot viņu aktivitātēm uz sociālo mediju skatuves, un šoreiz - "TikTok". Tieši šīs prasmes lielā mērā pavēra durvis uz 14.Saeimu līdz šim nezināmiem cilvēkiem.

"Stabilitātei!" kandidāti, kas ievēlēti Saeimā, "TikTok" darbojas visai līdzīgi, un lielākā atšķirība bija entuziasmā, ar ko tas darīts. Ar lielu atrāvienu aktīvākā priekšvēlēšanu periodā bija Grevcova, reizēm publicējot vairākus video dienā. Viņa pārsvarā ar manāmu akcentu krieviski aktīvi lamā "režīmu", biedē ar LGBT un vakcīnām, apšauba zinātni un nereti nodarbojas ar "vataboutismu" [no angļu valodas "what about…" - "bet kā ar…" - paņēmiens, kad, mēģinot izvairīties no neērta jautājuma, diskutētājs cenšas novirzīt uzmanību uz citu tēmu]. Savukārt "nesmukumu" ar samelošanos CVK Grevcovai izdevies pagriezt tā, it kā šādas informācijas parādīšanās publiskajā vidē notikusi apzināti, lai slēptu LGBT propagandu skolās.

Partijas otrā populārākā "tiktokera", partijas līdera Alekseja Rosļikova "TikTok" video pirms vēlēšanām krievu valodā pamatā saturēja informāciju par problēmām, kuras "režīms" nerisinot, tādējādi pakļaujot cilvēkus nabadzībai un citām līdzīgām Rosļikova piesauktām problēmām. Savukārt pārējiem partijas deputātiem video saturs izskatās veidots pēc noteiktām instrukcijām. Kopumā varētu šķist, ka būt "TikTok" ir partijas uzstādījums, par ko liecina, piemēram, Jefimija Klementjeva profils, kur atšķirībā no kolēģiem nav video ar stingru skatienu kameras objektīvā. Tur ir tikai daži video ar partijas simboliku un viņa bildi. Satura nav, bet pēdas "TikTok" ir atstātas.

Interesanti ir arī LPV kandidātu video, kas arī pirms vēlešanām pamatā veidoti, visticamāk, ievērojot kāda ieteiktas vadlīnijas, par ko liecina to noformējums. Īpaši aktīvs ir bijis kristiešu draudzes "Kristus pasaulei" mācītājs Mārcis Jencītis, dokumentējot partijas gaitas un priekšvēlēšanu solījumus, kā arī kritizējot esošos politiķus. Viņa "TikTok" kontā garīgas uzrunas mijušās ar asu kritiku varai, kā arī intervijām ar LPV politiķiem un atbalstītājiem. Partijas lokomotīvei Šleseram ar patstāvīgām "tiktokgaitām" sekmējies sliktāk - viņa profilā ir tikai trīs video, viens no tiem - uz greidera. Šlesera vēstījumus popularizējis LPV konts. Tur parādījušies arī video ar Vili Krištopanu un Lindu Liepiņu, līdz ar to var teikt, ka visi LPV Saeimā ievēlētie pārstāvji ir vairāk vai mazāk "tiktokatpazīstami". Ramona Petraviča tikmēr video pozējusi ar ziediem.

Individuāli ZZS kandidāti "TikTok" nav aktīvi, un visu "priekšvēlēšanu filmēšanās smagumu" sociālajiem medijiem, tostarp "TikTok", iznesa Lembergs, kuru grūti atrast vienā un tajā pašā ietērpā divos video, un Armands Krauze LZS kontā. Tajā ZZS politiķi redzami gan ikdienišķākās ainās, piemēram, spēlējot boulingu, kā arī darba dunā, kritizējot valdošo varu. ZZS neapmierina VARAM politiskā vadība, valdības šķietamā nespēja risināt energoresursu krīzes dēļ strauji augošās inflācijas radītās problēmas. Tas īpaši atraktīvā veidā parādās video, kur Lembergs apstaigā lielveikalu, virina ledusskapju durvis, cilā pārtikas produktus un šausminās par cenām. Spriežot pēc komentāriem, "tīkšķiem" un ZZS uzrādītā rezultāta vēlēšanās, cilvēkiem šādi video patīk.

Ja strādā, tad jāseko "trendiem"

Netopot ievēlētam 14. Saeimā, "tiktokera" karjeru ar dēla palīdzību sācis bijušais Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs ("Saskaņa"), kuram mēneša laikā izdevies tikt pie 1500 sekotāju, savukārt atsevišķi video noskatīti teju 100 000 reižu. Par tādiem reitingiem politiķis nevarējis sapņot ne "Facebook", ne arī "Instagram". Domājot, kāpēc vēlēšanās "Saskaņai" nesanāca uzrunāt vēlētājus, nonākts pie secinājuma, ka ierastie komunikācijas kanāli - avīzes, televīzija - vairs nestrādā pietiekami labi un auditorija patiesībā ir migrējusi, tostarp uz "TikTok". "Iepriekš informācija bāzējās avīzēs, bet cilvēki tās nelasa, tāpēc arī nezina par politisko piedāvājumu," aģentūrai LETA stāstīja Klementjevs, kurš "TikTok" publicē īsus skaidrojumus dažādām sociālām problēmām. Video jābūt atraktīvam, ne garākam par vienu minūti, citādāk tie "neuzlido" ["TikTok" angļu valodā šo fenomenu sauc par "blow up"], turklāt svarīgi ir nodrošināt dialogu ar auditoriju. Klementjevs izpētījis, ka viņa auditoriju neveido "dejojoši jaunieši" - viņa video skatoties gan pirmspensijas vecuma cilvēki, gan arī pensionāri, par ko liecinot gan profilu informācija, gan interešu loks.

Bez Klementjeva no "Saskaņas" rindām "TikTok" apgūst arī Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs, taču tā neesot "Saskaņas", kas izgāzās 14.Saeimas vēlēšanās, kopējā mārketinga pozīcija - sekot Rosļikova pēdās un meklēt vēlētājus šajā platformā. Bartaševiča video mērķēti uz pašvaldības iedzīvotājiem, informējot par norisēm Rēzeknē, tostarp, piemēram, par padomju pieminekļa nojaukšanu pilsētā. Šādi video piesaista plašu auditoriju. Viens no tādiem video, kurā bēdīgas fona mūzikas pavadījumā Bartaševičs mijkrēslī dodas nolikt ziedus pie minētā pieminekļa "Aļoša", "savācis" vairāk nekā 5200 "sirsniņas", kā arī vairāk nekā 76 000 skatījumu un vairāk nekā 670 komentārus. Atšķirībā no Klementjeva un "Stabilitātei!" politiķiem šo video veidošanā acīmredzami piedalās plašāka cilvēku komanda.

Bartaševičs, kurš "TikTok" ir nepilnus divus mēnešus, aģentūrai LETA pastāstīja, ka sākotnēji pašvaldība sāka strādāt ar jaunu komunikācijas kanālu ieviešanu, lai paplašinātu pilsētnieku iesaisti pilsētas dzīvē, kā arī veicinātu pilsētas pievilcību tūristiem. Ar "TikTok" video radīšanu pašvaldībai nodarbojas speciāli šim mērķim nolīgti cilvēki, jo, kā apgalvo Rēzeknes mērs, pašvaldībā nav atbilstošu resursu un zināšanu, bet laba "TikTok" satura veidošanai jāzina īpašas metodes. Paša Bartaševiča privātais profils neesot saistīts ar pašvaldības profilu, taču tajā tiek pārpublicēti video, ko pilsētas profiliem veidojuši algoti speciālisti. Arī Bartaševičs apgalvo, ka veiksmīgais politikas jaunpienācēju un "tiktokaktīvistu" sniegums vēlēšanās neesot kalpojis par dzinuli pēkšņi pēc vēlēšanām sākt "tiktokera" gaitas.

To, vai sabiedrībai un žurnālistiem nākamajos četros gados jāapbruņojas ne vien ar kontu tviterī, bet arī "TikTok", cenšoties izsekot aktualitātēm Latvijas politikā, rādīs laiks - vai partijas un to pārstāvji "TikTok" izmantojuši tikai kā priekšvēlēšanu laika instrumentu vai arī paliks uzticīgi šīs platformas lietotāji. Iespējams, tuvākais rādītājs tam, vai "TikTok" būs kļuvis par stabilu politiskās komunikācijas elementu Latvijā, būs pēc diviem gadiem gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka dusmīgiem vēstījumiem atrast ausis "TikTok" Latvijā nav īpaši sarežģīti - vēlēšanu rezultāti par to neliek šaubīties.