"Paldies par atbalstu!" Virkne Ukrainas žurnālistu vēstulē pateicas Latvijai par lēmumu "Doždj" sakarā

Vēstulē Ukrainas žurnālisti pateicas Latvijai par atbalstu cīņā ar Krieviju un norāda, ka pilnībā izprot NEPLP lēmumu, atskatoties uz savu pieredzi Ukrainā.

Žurnālisti arī norāda, ka tās organizācijas, kuras šobrīd kritizē lēmumu pret “Doždj”, ir vai nu nepietiekami informētas, neizprot notikušo vai arī vadās pēc politiskas motivācijas.

Pārpublicējam šo vēstuli nerediģētu, iztulkotu no angļu valodas:

Mēs, “MediaRukh” [mediju kustības] biedri, Ukrainas žurnālisti un nevalstisko mediju organizāciju pārstāvji, atbalstām Latvijas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu par televīzijas kanāla “Doždj” licences anulēšanu.

Mēs uzskatām šo lēmumu par pamatotu, un mēs domājam, ka regulatora viedoklis par šā medija radīto apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai ir pamatots.

Mūsuprāt, dažu starptautisku, latviešu un krievu organizāciju un cilvēku nostāja, ka šis lēmums ir jāatceļ, vai nu izriet no informācijas trūkuma, nepietiekamas izpratnes par notikumu kontekstu un būtību, vai arī ir politiski motivēta.

Aizstāvot TV kanālu, kas atklāti ignorē Eiropas valsts likumus, kas tai nodrošināja aizsardzību, šie cilvēki un organizācijas negribot palīdz sasniegt Krievijas agresijas mērķus.

Tikmēr vēlamies atgādināt, ka Krievijas agresīvie nodomi nebeidzas tikai pie Ukrainas robežām, bet apdraud visu Eiropu.

Mēs domājam, ka NEPLP lēmumam ir tiesiskā, valsts drošības un politiskā ziņā leģitīms pamatojums, kā arī to nosaka starptautiskās saistības, kas Latvijai ir saistībā ar šīs valsts dalību Eiropas Savienībā.

Šis lēmums nav aizskarošs pret vārda brīvību, jo atbilst Latvijas likumdošanā noteiktajai kārtībai, kā arī vispārpieņemtajām sadarbības tradīcijām.

Likuma pārkāpumi, ko izdarīja TV kanāls “Doždj”, bija acīmredzami, un šī nav pirmā reize, kad tie notiek.

Atgādināsim, ka 2017. gadā Ukrainas regulators (Nacionālā televīzijas un radio apraides padome) izņēma “Doždj” no to ārvalstu TV kanālu saraksta, kuru retranslēšana Ukrainā ir atļauta, kā iemeslam kalpojot Krimas pussalas kā Krievijas daļas attēlošanai. Latvijā “Doždj” rīkojās līdzīgi.

Krimas attēlošana par Krievijas daļu, regulāra atrunāšanās, ka “to paveikuši ārvalstu aģenti”, kā arī “Doždj” žurnālistu nelikumīgās vizītes okupētajā Krimā no Krievijas teritorijas ir pierādījums tam, ka šis TV kanāls sistemātiski ievēro Krievijas likumdošanu.

Turpretī “Doždj” sistemātiski ignorē to valstu likumus, kurās darbojas un tiek retranslēts.

Pierādījums tam ir kanāla atteikšanās nodrošināt saviem raidījumiem subtitrus to valstu valodās, kurās tas strādā.

Tā saucamie “pārteikšanās tiešraidē” gadījumi, formulējums “mūsu armija”, runājot par Krievijas armiju, un raidījuma vadītāja Alekseja Korosteļeva teiktais par “palīdzēšanu mobilizētajiem Krievijas karavīriem ar aprīkojumu un elementārām ērtībām”, mūsuprāt, ir pierādījums tam, ka “Doždj” nostāja attiecībā uz karu, kurā Krievija ir agresors, kamēr Ukraina aizstāv savu suverenitāti, patiesībā ir prokrieviska.

Apgalvojumi, ka TV kanāls ir pret Krievijas uzsākto karu, ir pretrunā ar tā rīcību, piemēram, sistemātisku Krievijas armijas piegāžu problēmu atspoguļošanu, ņemot vērā, ka šo problēmu risināšana palīdz Krievijai algot agresīvo karu.

Tā kā Latvijas parlaments ir atzinis Krieviju par valsti, kas sponsorē terorismu, un definējis tās rīcību Ukrainā kā “mērķtiecīgu genocīdu pret Ukrainas tautu”, Latvijas regulatora reakcija uz šo “Doždj” izskanējušo pozīciju ir loģiska un taisnīga.

Pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā Latvija ir izsniegusi darba atļaujas gandrīz 250 Krievijas žurnālistiem.

NEPLP lēmums viņiem var kļūt par signālu, ka jāievēro tās valsts likumi, kurā viņi dzīvo un strādā.

Ja šis lēmums tiks atcelts pēc, mūsuprāt, nepamatotas kritikas, nekontrolētā Krievijas mediju klātbūtne Latvijā var kļūt par nopietnu draudu Latvijas nacionālajai drošībai, kā arī Eiropas drošībai.

To pierāda arī Ukrainas pieredze cīņā ar Krievijas un prokrieviskajiem medijiem, kas strādāja pie Ukrainas valstiskuma iznīcināšanas, izplatot dezinformāciju, viltus un Kremļa propagandas naratīvu.

Tikai izlēmīgu darbību dēļ kļuva iespējams aizstāvēt Krievijas mediju klātbūtni Ukrainā, un arī šīs darbības tika kritizētas kā “ofensīva pret vārda brīvību”.

Patiesībā šī rīcība atbilda draudu līmenim, ar kādu Ukraina saskārās saistībā ar Krievijas hibrīdinformācijas ietekmi. Līdzīgi adekvāta ir arī Latvijas NEPLP rīcība.

Katrai tautai ir tiesības informācijas laukā aizstāvēt savu nacionālo suverenitāti un drošību ar līdzekļiem, kurus tā uzskata par nepieciešamiem.

Šo iespēju arī izmantojam, lai pateiktos Latvijai par atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju, par humāno un militāro atbalstu, kā arī par atbalstu Ukrainas pilsoņiem, kuriem Krievijas iebrukuma dēļ nācās bēgt no savas valsts.

Saraksts ar vēstuli parakstījušajiem mediju pārstāvjiem atrodams šeit.