Tā tiešām nav Kremļa propaganda? TV "Doždj" skandalozā žurnālista sociālie tīkli liek ieplest acis

“Ja jums ir liecības, kā norit mobilizācija, kā mobilizētie dienē frontē – ja vēlaties mums pastāstīt, kādas problēmas ir Krievijas armijā – rakstiet mums uz e-pastu. Praktiski visiem atbildam. […] Ceram, ka daudziem karavīriem spējām palīdzēt ar aprīkojumu vai elementārām ērtībām. Jo tie stāsti, kurus stāsta karojošo radinieki, ir smagi,” aptuveni šādi ir iztulkojams “Doždj” nu jau bijušās ētera personības Alekseja Korosteļeva ēterā pateiktais 1. decembrī.

Viņa vadītajā raidījumā “Zģes i Sečas” (“Te un Tagad”) tika arī publicēts e-pasts, uz kuru esot jāsūta bēdu stāsti par krievu karavīriem – army@tvrain.tv.

Pastkastītes formāts latvieša acij varētu izskatīties īpaši slikti, zinot, ka vēl pirms šī rīta lēmuma par licences anulēšanu Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sodīja, uzsverams – Latvijā reģistrēto mediju – “Doždj” par to, ka ēterā Krievijas armija tika nosaukta par “mūsu armiju” un Krima kartē piezīmēta Krievijai.

Vai maz bija pamats sašutumam?

Korosteļeva pausto cerību, ka būs sanācis “izpalīdzēt karavīriem ar aprīkojumu”, vispirms pamanīja “Twitter”, kur video izgriezums no raidījuma sāka izplatīties ļoti ātri.

Sabiedrība nostājās vairākās pusēs. Bija tādi, kuri gribēja “Doždj” tajā pašā dienā padzīt no valsts, kā nupat sevi atmaskojušus “Kremļa aģentus”, un arī tādi, kuri notikušajā saskatīja knapi vairāk par nebūtisku pārteikšanos, aicinot ēterā izskanējušajam nepievērst īpašu uzmanību.

Vairums, šķiet, pieturējās pie secinājuma, ka šim medijam acīmredzot nav līdz galam skaidrs, kādā vidē, pakļaujoties kādiem likumiem, tas veic darbību.

Šī versija šķiet visprātīgākā, ņemot vērā to, ka vairumam tomēr nav pieejami neapgāžami pierādījumi, lai droši nostātos vienas vai otras galējības pusē.

Taču sabiedrības sašutumam par TV kanālā izskanējušo pamats bija.

To diktē gan šejienes vērtības, gan arī likumdošana – Latvijā jebkādas izpausmes Krievijas armijas atbalstīšanas virzienā ir aizliegtas.

Saprotams, ka virkne būtisku noteikumu attiecas arī uz regulēto mediju vidi un jādomā, ka “Doždj” vadība rūpīgi izstudēja savas tiesības un pienākumus, pirms ierašanās Latvijā.

Pat ja nē – iespēju gūt skarbu mācību nebūt nav trūcis. Iepriekš minētie pārkāpumi fiksēti jau pirmajos mēnešos kopš darba uzsākšanas Latvijā, un TV kanālam tie izmaksājuši 10 000 eiro sodanaudā.

Te pārprasti, te kļūdījušies

Tagad, kad “Doždj” vadības reakcija uz notikušo ir vairāk vai mazāk noslēgusies, ir vērtīgi aplūkot to kopskatā, ar vēsu prātu.

Kā vienu no pirmajiem sabiedrība uztvēra TV kanāla galvenā redaktora, pazīstamā krievu žurnālista Tihona Dzjadko komentāru par notikušo.

Tajā ir virkne nianšu, kas liek domāt vai nu par apjukumu un sasteigtību Dzjadko rīcībā, vai nu par sapīšanos apgalvojumos, cenšoties pateikt jebko, lai tikai nomierinātu cilvēku prātus – neatkarīgi no tā, vai teiktais ir tīra patiesība.

Dzjadko komentārā būtiskas ir sekojošas daļas:

“Ceram, ka daudziem karavīriem spējām palīdzēt ar aprīkojumu vai elementārām ērtībām,” šī frāze skatītājam rada iespaidu, ka TV kanāls “Doždj” nodarbojas ar palīdzības sniegšanu Krievijas armijai. Sakarā ar to ir jāuzsver: TV kanāls “Doždj” nekad nav nodarbojies un nenodarbosies ar palīdzēšanu Krievijas armijai – ne frontē, ne aiz tās.”

Zemāk Dzjadko nolād “noziedzīgo karu” un norāda, ka minētais e-pasts domāts, lai vāktu informāciju par Krievijas armijas pastrādātajiem kara noziegumiem un “noziedzīgo, bezjēdzīgo mobilizāciju Krievijā”.

Beigās TV galvenais redaktors norāda: “Saistībā ar to, ka ēterā izskanējusī frāze maldina mūsu skatītājus, esam nolēmuši nekavējoties dzēst to no raidījuma atkārtojumiem un ieraksta. Atvainojamies saviem skatītājiem.”

Tātad TV kanāla vadības pirmā reakcija bija apgalvot, ka skatītāji nav sapratuši ēterā pateikto.

Taču tā vietā, lai izplatītu skaidrojumu un kontekstu, kas kliedētu it kā esošo pārpratumu un pieliktu stāstam punktu no savas puses, tika izplatīta atvainošanās, un Aleksejs Korosteļevs, kurš kanālā nostrādāja astoņus gadus, tajā pašā dienā zaudēja savu amatu.

Interesanti, ka viņa pēdās, tiesa gan pēc pašu iniciatīvas, aizgāja vēl trīs darbinieki – Margarita Ļutova, Vladimirs Romenskis un Darina Lukutina. Pamatojums – redakcija esot nejauki izrīkojusies ar Korosteļevu.

Te nu jānorāda, ka, spriežot pēc diskursa sociālajos tīklos, sabiedrībai sašust lika ne vien “pārprašana”, ka “TV kanāls “Doždj” aktīvi vāc palīdzību Krievijas armijai”, bet arī pati Korosteļeva frāze: “Ceram, ka daudziem karavīriem spējām palīdzēt ar aprīkojumu vai elementārām ērtībām.”

Tajā Korosteļevs atļaujas runāt kanāla vārdā, skaidri paužot cerību, ka ir izdevies palīdzēt Krievijas armijas karavīriem – armijas, kuras zvērības Ukrainā nebeidz šokēt, un kura pieder valstij ar terorisma atbalstītāja statusu.

Dzjadko publiskotais skaidrojums nepasaka ne vārda par to, vien norādot, ka pats TV kanāls e-pastā nav vācis palīdzību karavīriem.

Te arī iestarpināms jautājums – Korosteļevu atlaida tikai tādēļ, lai demonstrētu stingrību Latvijas mediju uzrauga NEPLP priekšā, vai arī tādēļ, ka visiem redakcijā – tāpat kā ārpus tās – bija acīmredzams, kādas cerības viņš paudis un kāds svars šādam apgalvojumam ir Latvijā.

Vispār jānorāda, ka daudz patiesāk par notikušo savos sociālajos tīklos izsakās pats Korosteļevs.

Taču godīgi jānorāda – viņa sociālo tīklu apmeklēšana izraisīja arvien jaunus pārsteigumus...

Žurnālista reakcija – augstprātība un dzēlības

Korosteļevs notikušo komentēja, uzsverot, ka nav sašļucis un turpinās darīt savu darbu tā, kā uzskata par pareizu.

Savā tekstā viņš teju vai izsmejoši reaģē uz pārmetumiem, norādot, ka nav “vācis kopterus vai zeķes Krievijas armijai” un “nav aicinājis nogalināt”, tāpēc “par vainīgu noziegumos pret cilvēci” sevi neuzskata.

Te nu atkal jānorāda – neviens viņu par tādu arī nedēvēja, padarot viņa humoristiski pasniegtos pārspīlējumus tikpat nejēdzīgus, kā viņa skaidrošanos par šiem pārspīlējumiem.

Cilvēkus sadusmoja Latvijā reģistrēta TV kanāla ēterā izskanējušās cerības, ka ir sanācis palīdzēt krievu karavīriem ar aprīkojumu – karavīriem, kuri agresīva kara ietvaros posta Ukrainu.

Savā paskaidrojumā bijušais “Doždj” darbinieks skaidroja, ka samierināsies ar atlaišanu, ja vien tas nozīmēs kanāla pasargāšanu.

Būtiska daļa Korosteļeva tekstā ir tā, kurā viņš skaidri pasaka – viņam ir žēl Krievijas mobilizēto karavīru.

Blakus žurnālists piebilst, ka viņa pateiktais esot “izrauts no konteksta”, taču tā vietā, lai sniegtu it kā trūkstošo kontekstu (kurš, starp citu, šeit nebūt neiztrūkst), viņš sniedz nevajadzīgus paskaidrojumus par paša izdomātajiem pārspīlējumiem.

Emocijas, reaģējot uz karu, kurā lodes un lādiņi nešķiro pēc tautības, nav aizliegtas. Likums neuzdod priecāties par Krievijas karavīru bojāeju vai grūtībām, taču tas aizliedz slavēt un atbalstīt agresīvu, noziedzīga, traģiska kara politiku.

Attiecīgi, ja kanāla pārstāvjiem tiešām būtu labāka izpratne par notiekošā kontekstu nekā skatītājiem, nez vai viņi par Ukrainas kara tēmu komunicētu tik augstprātīgā tonī, te apgalvojot, ka ir pārprasti, te atvainojoties un atlaižot (nieka pārpratuma dēļ?) darbinieku ar lielu stāžu.

Korosteļova sociālie tīkli ir pilni ar “pārpratumiem”

Un tagad – bonusa materiāls.

Pētot Korosteļeva sociālos tīklus, vienubrīd sāka likties, ka varbūt tiešām savstarpējā komunikācijā par Krievijas liberālo opozīcijas mediju sauktā “Doždj” darbinieki un Latvijas sabiedrība vienkārši viens otru ir pārpratuši.

Bet kā ar vienkāršu pārpratumu var izskaidrot šo ierakstu “Facebook”?

Tajā Korosteļevs pasakās kādai Krievijas skolas skolotājai no Brjanskas apgabala par to, ka 2. klases audzēkņus savāca kopā, smuki saģērba sarkanarmiešu formas elementos un nofilmēja dziesmiņu mobilizētajiem, novēlot uzvaru “pār ienaidnieku”.

Ieraksta apakšā Korosteļevs saka paldies skolotājai par šādu iniciatīvu un par mobilizēto karavīru grūtību aktualizēšanu. Uz komentāros uzdoto jautājumu – vai šis ir kaut kāds “uzbrauciens”, Korosteļevs līdz šim nav atbildējis.

Savukārt viņa “Telegram” kanālā izlasāmi nu pavisam savdabīgi prātojumi par “Hersonas atdošanu” un žēlabas par to, ka Krievijas spēku ģenerālis Sergejs Surovikins ir iznīcinājis valsts bruņotos spēkus.

Bet “Instagram” būs atrodama 2014. gada 30. septembrī ievietota bildīte, kurā Korosteļevs nofotografējis palīdzības vācējus “Donbasam”.

Šo aktīvistu telti rotā tā dēvētais “Novorossijas” karogs un uzraksts: “Esi patriots – palīdzi Donbasam!”.

Pie bildes neatbildēts stāv komentārs: “Tipisks krievu opocizionārs.”

Kanālam anulē licenci

Šorīt NEPLP lēma anulēt TV kanāla “Doždj” apraides atļauju.

NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš pastāstīja, ka lēmums par apraides licences anulēšanu pieņemts saistībā ar draudiem valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai.

“Vērtējot likumpārkāpumu kopumu, NEPLP pārliecināta, ka "TV Rain" vadība neizprot un neapzinās pārkāpumu būtiskumu un nopietnību, tāpēc viņi nevar darboties Latvijas teritorijā,” sacīja NEPLP vadītājs.

Jāteic, ka šis Āboliņa komentārs par Latvijā iedibinātās kārtības neizprašanu atgādina par kādu citu misēkli ar “Doždj”.

Pārbaudi par šī medija darbinieku strādāšanu Latvijā jau augustā ir uzsākusi arī Valsts darba inspekcija, jo tika ziņots, ka kanāla darbinieki valstī uzturas ar tūrisma vīzām.

Darba likums nosaka, ka trešās valsts pilsoņi Latvijā drīkst strādāt tikai tad, ja viņiem ir izsniegtas uzturēšanās atļaujas, kurās ir atzīme par tiesībām uz nodarbinātību.

Iepriekš arī ziņots Valsts drošības dienests (VDD) šā gada 2. decembrī uzsāka pārbaudi saistībā ar šī TV kanāla ziņu raidījumā paustiem izteikumiem, kas rada aizdomas par šī televīzijas kanāla sniegtu palīdzību Krievijas okupācijas spēku karavīriem.

VDD brīdināja par Krievijas mediju ielaišanu Latvijā

VDD jau vairākkārt ir brīdinājis par lēmumu pieņemšanu atbildīgās institūcijas un amatpersonas, ka Krievijas tā dēvēto neatkarīgo mediju darbības pārcelšana uz Latviju ir saistīta ar dažādiem riskiem.

Pirmkārt, no agresorvalsts ieceļojušie mediju pārstāvji rada izlūkošanas riskus.

Tā kā šie mediju uzņēmumi un žurnālisti ilgstoši ir strādājuši agresorvalstī, nav izslēdzamas atsevišķu Latvijā darbību uzsākušo mediju vai to pārstāvju saites ar Krievijas specdienestiem.

Tāpat iespējama pastiprināta Krievijas specdienestu interese par emigrējušo mediju darbībām Latvijā.

Otrkārt, Krievijas mediju pārstāvju darbība Latvijā ir saistīta ar riskiem Latvijas informatīvās telpas drošībai, norāda VDD savā paziņojumā.

Attiecībā uz “Doždj” ilgi pat nav jāmeklē. Iepriekš plaši ir stāstīts par šī TV kanāla saiknēm ar bijušā Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva preses sekretāri Natāliju Timakovu.

Vairāki avoti liecina par draudzības saitēm starp vienu no “Doždj” dibinātājām Natāliju Sindejevu un Timakovu.

Tikpat publiski ir zināms, ka Medvedeva laikā varasiestādes bijušas īpaši labvēlīgas pret tolaik vēl jauno nišas kanālu “Doždj”.

VDD arī uzsver, ka Krievija gadiem ilgi ir īstenojusi mērķtiecīgus un sistemātiskus pasākumus sabiedriskās domas ietekmēšanai atbilstoši Krievijas interesēm, līdz ar to pastāv risks, ka atsevišķu mediju veidotajā saturā var tikt iekļauti pret Rietumvalstīm, tajā skaitā Latviju, vērsti vēstījumi.

TV kanāls “Doždj” darbību uz laiku pārtrauca marta sākumā pēc tam, kad Krievijas Valsts dome pieņēma likumu par “viltus ziņām”.

Līdz ar kanāla darbības apturēšanu tā galvenais redaktors Dzjadko un vairāki citi redakcijas darbinieki pameta Krieviju.

“Doždj” 18. jūlijā pakāpeniski atsāka darbu, strādājot tostarp no studijas Rīgā līdz šodienas NEPLP lēmumam.

Jāatzīmē, ka publiskus aicinājumus šī kanāla atbalstam pauda gan atsevišķas partijas, piemēram, “Kustība Par”, gan arī vairāki politiķi un īpaši aktīvi to darīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Lēšams, ka Latvijā no Krievijas kopumā ir ieradušies vismaz divsimt žurnālistu no vairāk nekā divdesmit dažādiem medijiem.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Patiesība par meliem" saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi".