Krievijas vēstniecība iesaka demontēt latviešu klasiķu pieminekļus

Savā “Telegram” kanālā Krievijas vēstniecība šādi reaģējusi uz petīciju sabiedrisko iniciatīvu portālā manabalss.lv par krievu dzejnieka Aleksandra Puškina pieminekļa demontāžu Kronvalda parkā Rīgā, lai tādējādi atbrīvotos no “Krievijas imperiālisma simbola”.

“Gribētu norādīt, ka tādi pazīstami latviešu nācijas pārstāvji kā rakstnieks Jānis Rainis un komponists Jāzeps Vītols, mākslinieks Janis Rozentāls un Brīvības pieminekļa veidotājs, tēlnieks Kārlis Zāle, Latvijas Republikas pirmais prezidents Jānis Čakste un daudzi citi ieguva izglītību krievu valodā Krievijas impērijas augstskolās. Turklāt daudzus gadus Sanktpēterburgā un Maskavā dzīvoja un darbojās dzejnieks Juris Alunāns, publicists Krišjānis Valdemārs, valsts himnas autors Kārlis Baumanis, tautasdziesmu vācējs Krišjānis Barons. Vadoties pēc petīcijas autoru loģikas, “melnajā sarakstā” vajag iekļaut arī šos sabiedriskos darbiniekus, kā arī nojaukt viņiem veltītos pieminekļus, anulēt viņu lomu latviešu kultūras un valstiskuma attīstībā,” teikts vēstniecības paziņojumā.

Portālā manabalss.lv norādīts, ka Puškinam ar Rīgu nav nekādas saistības, viņš atbalstījis Kaukāza iedzīvotāju genocīdu, bet Krievijas impērijā ietilpstošās tagadējās Ukrainas un Baltijas valstu teritorijas dēvējis par “mazo Krieviju”, turklāt Krievijas vēstniecība šo pieminekli turpina izmantot kā maigās varas un propagandas līdzekli, kas jo īpaši nepieņemami laikā, kad Krievija pastrādā kara noziegumus Ukrainā.

18. novembrī Puškina piemineklis tika apliets ar baltu un sarkanu krāsu. Toreiz Krievijas vēstniecība paziņoja, ka neatkarības dienas svinēšana Latvijā sākās ar vandālisma aktu, un aicināja “izdarīt secinājumus”.

Puškina piemineklis Rīgā tika atklāts 2009. gada 22. augustā pēc Latvijas Puškina biedrības iniciatīvas ar Krievijas vēstniecības Latvijā, Rīgas domes un toreizējā Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstu.