Ar viena pabalsta palielināšanu nepietiks! Speciālists aicina celt arī citus atbalstus ģimenēm ar bērniem

Lūgts vērtēt nesen izskanējušos priekšlikumus dzimstības pieauguma veicināšanai, demogrāfs sacīja: “Vai glāze ir puspilna vai pustukša? Viss atkarīgs no tā, vai cilvēks grib kaut ko uzlabot šajā politikā vai kritizēt.”

Ja no priekšlikumiem izvelk tikai dažus atsevišķus interesantākos vai kādam patīkamākos ģimenes atbalsta politikas uzlabošanas veidus, tie katrs atsevišķi, protams, nespēlēs izšķirīgu lomu, tāpēc Mežs uzsvēra, ka jārunā par visu atbalsta veidu kompleksu.

Jāstrādā ir visam zilonim

Viņš valsts atbalsta politiku ģimenēm salīdzināja ar ziloni. Bet kritizētāji mēdz pataustīt tikai ziloņa snuķi un ausi un pateikt, ka tie neko nemainīs.

Jā, tiesa, nedz ziloņa snuķis, nedz auss viena pati neko nemainīs. “Ir visam zilonim jāstrādā!” Turklāt tam jāstrādā, nevis jāpastāv ar esošo valsts finansējumu.

Daļa sieviešu saņem tikai 171 eiro

“Ir fakts, ka Latvija atpaliek no Eiropas Savienības vidējā budžeta procentuālā ieguldījuma savās jaunajās ģimenēs.

Līdz ar to mums ir daži varbūt labāki atbalsta veidi, piemēram, tā saucamā māmiņalga līdz bērna gadam vai pusotram. Tām sievietēm, kuras ir strādājušas, atbalsts ir pieklājīgs. Bet tās, kuras nav strādājušas, saņem tikai 171 eiro. Rezultātā valsts netieši atstāj novārtā tās sievietes, kam ir piedzimis bērniņš un kam nav bijušas iespējas nodrošināt sociālās iemaksas pirms tam.”

Viens atbalsta veids neko radikāli nemainīs

Līdz ar to kopumā var teikt: ja visi publiski minētie atbalsta pasākumi strādātu, tiktu ieviesti, būtu labi. Tas gan nav viena, bet daudzu miljonu eiro vērts pasākumu kopums, par ko droši vien būs budžeta strīdi.

Demogrāfs atgādināja, ka līdz šim vienmēr izcīnīts kāds fragments no atbalsta veida, tāpēc politiķi, kas grib kritizēt, izvelk vienu atbalstu un pasaka: “Ne jau šis pabalsts vien kaut ko radikāli mainīs!” Bet jāsaprot, ka radikāli mainīt var tikai viss pasākumu komplekss. “Viens atsevišķs atbalsta veids nekādā ziņā nevar neko mainīt.

Lai ģimenes ar bērniem nejustos sodītas

Svarīgi, lai ģimenes, kas vēlas bērnus, nesajustos sodītas, nonākot nabadzības riskā vai tuvu tam,  tāpēc ka tās izvēlējās otro vai trešo bērnu.

“Līdz ar to es ļoti atbalstu to, ka šāda politika ir nepieciešama valstī. Šī stratēģija ir viens nopietns solis pareizajā virzienā. Bet, kad runājam par to, vai tā atrisinās demogrāfijas problēmas: nē, mums nav burvju nūjiņas, un demogrāfijas problēmas ne Latvijā, ne Eiropas Savienībā (īpaši Latvijā) nav iespējams vienkārši kaut kā atrisināt.”

Jāiet Igaunijas un Skandināvijas virzienā

Mums ir tik ilgi šī politika ielaista, ka cilvēki joprojām turpina dzimt uz pusi mazāk nekā iepriekš. Tādējādi, lai tagad nodrošinātu pozitīvu dabīgo pieaugumu, lai mirušo un dzimušo skaits kādreiz izlīdzinātos, nepietiek ar maksimālajiem diviem bērniem uz vienu ģimeni, bet ir vajadzīgi gan trīs, gan četri bērni. Tas neesot iespējams nevienā Eiropas Savienības valstī, tostarp Latvijā.

“Pēc būtības atrisināt demogrāfijas problēmas vairs nav iespējams,” speciālists teica, taču piebilda: tas nenozīmē, ka nekas nav jādara. Mums tomēr ir jāiet Igaunijas, Skandināvijas virzienā, kur valsts mēģina maksimāli atslogot finansiālos riskus, kas iestājas ģimenei, kas gaida vēl vienu bērniņu un kas to audzina.

Nelaimīgās bērnudārzu rindas

Visgrūtākais posms Latvijā ir pēc bērna gada vai pusotra vecuma, kad pēc likuma pienākas bērnudārzs, bet praksē pirmsskola daudzām ģimenēm savā pašvaldībā ir pieejams tikai no bērna trīs vai četru gadu vecuma. Īpaši aktuāla šī problēma ir Rīgā un Pierīgā. “Joprojām ir nelaimīgās bērnudārzu rindas.”

Tās nevar samazināt ar vienu burvju mājienu. Mežs neapgalvoja, ka tagadējā Rīgas dome neko nedara šajā jautājumā. Nē, tā darot vairāk, nekā ir darīts līdz šim. “Bet tas, kas ir vairākās desmitgadēs ielaists, nevar dažos gados tikt izlabots.”

Negatīvais un optimistiskais scenārijs: kurš piepildīsies?

Viņš norādīja, ka viens no pirmajiem attēliem dzimstības veicināšanas stratēģijā ir grafiks, kurā ir divas līknes. Negatīvā līkne, kurā samazinās jaundzimušo skaits, varētu piepildīties tad, ja mēs turpināsim dzīvot tās, kā tas ir noticis līdz šim.

Savukārt otru pozitīvo līkni mēs varētu sasniegt, ja visi plānotie atbalsta pasākumi tiktu apjomīgi ieviesti. Otrā optimistiskā līkne varētu tuvoties vidēji diviem bērniem ģimenē, bet nav zināms, vai mēs to sasniegsim. Realitātē mēs varētu plānot vidēji 1,7 vai 1,8, vai 1,9 bērnus uz ģimeni.

“Vidēji divi bērni uz vienu ģimeni vairs nav nevienā Eiropas valstī. Pirms kāda laika bija dažās valstīs, bet arī tās ir nokritušas,” eksperts sacīja.

Dzimstības pieauguma veicināšanai piedāvā palielināt bērnu kopšanas pabalstu

Portāls Jauns.lv jau ziņoja, ka dzimstības pieauguma veicināšanai būtu nepieciešams palielināt bērnu kopšanas pabalstu, paredz viens no piedāvātajiem tautas ataudzes veicināšanas pasākumiem, kurus prezentējis sadarbības platformas "Demogrāfisko lietu centrs" vadītājs Imants Parādnieks (NA).

Viņš informēja, ka galvenie tautas ataudzes stratēģijā iekļautie uzsvari ir likti uz dzīves kvalitātes celšanu un pakalpojumu pieejamības veicināšanu ģimenēm ar bērniem.

Plāno līdzsvarot pensiju sistēmu vecākiem

Kā viens no pieciem šādiem pasākumiem varētu būt ģimenes vērtību spēcināšana sabiedrībā, piemēram, līdzsvarojot pensiju sistēmu vecākiem.

Proti, tas paredz, ka par bērnu kopšanas laiku valsts veic sociālās iemaksas pensiju kapitālā tādā pat apmērā, kā strādājot vai minimālā VSOAI apmērā, kā arī pensiju kapitāla pieaugums būtu atkarīgs no izaudzināto bērnu skaita, bet vienam vecākam (pamatā mātēm) tiek nodrošinātas par vienu gadu ātrāk priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas par katru bērnu, sākot no diviem bērniem.

Iecerēta pirmsskolas reforma

Tāpat būtiska ir arī bērna attīstība, audzināšana un aprūpe, piemēram, ieviešot ģimenes pirmsskolas reformu, kas paredz pašvaldības atbalstu vecāku brīvai izvēlei. Proti, bērnam, sasniedzot viena līdz trīs gadu vecumu, vecāks var izvēlēties pats pieskatīt bērnu, saņemt aukles pakalpojumus vai pašvaldību vai privātā bērnu dārza pakalpojumus. Savukārt, sasniedzot, trīs līdz septiņu gadu vecumu, vecāks var izvēlēties saņemt pašvaldību vai privātā bērnu dārza pakalpojumu.

Attiecīgi tiktu paredzēts līdzfinansējums privātajam bērnudārzam pilnā apjomā, nepārsniedzot vidējās šo iestāžu pakalpojuma nosacītās vidējās izmaksas valstī. Provizoriski tie varētu būt 400 eiro vecuma grupai no 1,5 gada līdz četriem gadiem.

Savukārt bērnu uzraudzības atlīdzība paredzētu, ka vecāki vai aukles varētu saņemt vismaz 70% no privātu izglītības iestāžu izmaksām (no tā 25% VSOAI) jeb provizoriski 280 eiro.

Vecāku pabalstu sistēmas pilnveide

Tikmēr pasākumi dzīves kvalitātes uzlabošanai ģimenēs ar bērniem paredz vecāku pabalstu sistēmas pilnveidi, nodokļu atvieglojumus ģimenēm ar bērniem, valsts mājokļu pieejamības programmu, kā arī atbalstu atsevišķām grupām - Latvijas goda ģimenes, 4.bērna un 5.bērna + politika - un jaunajiem vecākiem, viena vecāka ģimenēm, ģimenēm, kurās ir bērns ar īpašām vajadzībām.

Skaidrojot par mājokļa pieejamības programmu, Parādnieks atzīmēja, ka jaunajām ģimenēm varētu tikt nodrošināts, piemēram, mūsdienīgs un energoefektīvs mājoklis reģionos. Viņš cer, ka ar Ekonomikas ministrijas starpniecību šis pasākums tiks realizēts.

Piedāvā palielināt bērnu kopšanas pabalstu

Tāpat dzimstības pieauguma veicināšanai Parādnieks piedāvā palielināt bērnu kopšanas pabalstu. Šobrīd bērnu kopšanas pabalsta apmērs par bērnu līdz 1,5 gada vecumam ir 171 eiro, taču, Parādnieka vērtējumā, tam ir jāpieaug līdz 427 eiro, sasniedzot vismaz minimālā ienākuma līmeni par divām personām.

Tikpat būtiski, viņa vērtējumā, būtu studiju un studējošo kredīta nastas atvieglošana, paredzot, ka līdz ar pirmā bērna piedzimšanu tas tiek samazināts uz pusi, bet līdz ar otrā bērna piedzimšanu - dzēsts pilnībā.