Podkāstu sērija "Zeme, kas dzied. Sarunas": muzikologs Arnolds Klotiņš par Dziesmusvētku nozīmi nācijas tapšanā
Podkāstu sērijā "Zeme, kas dzied. Sarunas" muzikologs Arnolds Klotiņš vēstī par tautasdziesmas būtisko lomu Dziesmusvētkos. Tautasdziesmas iedibināja latviešu ļaudīs sajūtu un ideju par to, ka latviešu vēsture ir līdzvērtīga pārējo tautu vēsturēm.
Līdz Dziesmusvētkiem tautasdziesmas bija novadu fenomens, bet, līdzko tika izveidotas tautasdziesmu apdares un tās vienlaicīgi izpildīja kopkoris no visas Latvijas, tautasdziesmas kļuva par visas tautas mantojumu, par vienotas tautas skaņdarbiem. Romantiskās harmonijās ietērptās tautasdziesmas vienā mirklī kļuva līdzvērtīgas vācu komponistu radītajām kompozīcijām.
Muzikologs uzsver, ka latviešu Dziesmusvētki atšķīrās no citiem dziedāšanas svētkiem ar to, ka tajos tika apvienotas tautas ieražas ar akadēmisko mūziku. Tieši šī pretrunīgā vienība sniedza auglīgu vidi, lai latviešu Dziesmusvētki kļūtu par daļu no mūsu tautas pašnoteikšanās, tostarp kļūstot par 150 gadus senu un kulturāli augstvērtīgu tradīciju, kurā apvienots amatierisms un profesionālisms vēl nebijušā veidā.
Top vēsturiska spēlfilma par pirmajiem latviešu Dziesmusvētkiem “Zeme, kas dzied”, kuras pirmizrāde gaidāma 2023. gadā, kad svinēsim Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku 150. gadu jubileju. Filmas režisors un scenārija autors ir Māris Martinsons, bet scenārija līdzautors – Trešās Atmodas aktīvists un žurnālists Dainis Īvāns. Vairāk informācijas par filmu: www.zemekasdzied.lv.
“Zeme, kas dzied” vēstīs par vēl neizstāstītajiem Dziesmusvētku stāstiem. Lai labāk izprastu to būtību, filmas veidotāji piedāvā podkāstu sēriju ”Zeme, kas dzied. Sarunas”. Sarunas vada aktieris Arturs Krūzkops, studijā aicinot gan ar filmu saistītas personas, gan arī citus ekspertus, kuri stāsta par dažādiem vēsturiskiem, sociāliem un kulturāliem aspektiem, kas ietekmējuši Dziesmusvētku kustības veidošanos. Podkāstu sērijas atklāj daudz interesantu faktu par filmas tapšanu un sniedz dziļu ieskatu tajā, kāda bija latviešu dzīve 19. gadsimta otrajā pusē.
