Podkāstu sērija "Zeme, kas dzied. Sarunas": Dainis Īvāns par Dziesmusvētkiem kā latvietības simbolu
Podkāstu sērijā "Zeme, kas dzied. Sarunas" filmas “Zeme, kas dzied” scenārija līdzautors Dainis Īvāns sarunā ar Arturu Krūzkopu stāsta, ko Rīgas Latviešu biedrības vīriem nozīmēja realizēt ieceri par Dziesmusvētkiem, lavierējot starp diviem dzirnakmeņiem – Krievijas impērijas un vietējo baltvācu varu, kuras savstarpēji ķildojās.
Kā norāda Dainis Īvāns – dziesma bija latviešu ierocis, kas nevardarbīgi panāca spēcīgu efektu, tostarp bija viens no rīkiem latviešu sieviešu emancipācijas veicināšanā. Tāpat nozīmīgs bija arī Dziesmusvētku gājiens, kas simboliski iezīmēja Rīgu kā latviešu kultūras galvaspilsētu.
Dziesmusvētku organizēšanas pamatā bija ne tikai atsevišķu cilvēku drosme, bet arī jau izveidojusies jaunlatviešu kritiskā masa, kas, neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem, spēja pieturēties pie plāna un īsajā laikposmā visi dalībnieki iemācījās svētku repertuāru. Tieši ticība un “vilkme dziedāt savas dziesmas” ir veidojušas šīs tradīcijas jaudu. Un, pats galvenais – dziedāšanas svētki nav par to, vai proti vai neproti dziedāt, tie ir par kopā būšanu. Par būšanu daļai no tautas, kas dzied. Būt zemē, kas dzied.
Top vēsturiska spēlfilma par pirmajiem latviešu Dziesmusvētkiem “Zeme, kas dzied”, kuras pirmizrāde gaidāma 2023. gadā, kad svinēsim Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku 150. gadu jubileju. Filmas režisors un scenārija autors ir Māris Martinsons, bet scenārija līdzautors – Trešās Atmodas aktīvists un žurnālists Dainis Īvāns. Vairāk informācijas par filmu: www.zemekasdzied.lv.
“Zeme, kas dzied” vēstīs par vēl neizstāstītajiem Dziesmusvētku stāstiem. Lai labāk izprastu to būtību, filmas veidotāji piedāvā podkāstu sēriju ”Zeme, kas dzied. Sarunas”. Sarunas vada aktieris Arturs Krūzkops, studijā aicinot gan ar filmu saistītas personas, gan arī citus ekspertus, kuri stāsta par dažādiem vēsturiskiem, sociāliem un kulturāliem aspektiem, kas ietekmējuši Dziesmusvētku kustības veidošanos. Podkāstu sērijas atklāj daudz interesantu faktu par filmas tapšanu un sniedz dziļu ieskatu tajā, kāda bija latviešu dzīve 19. gadsimta otrajā pusē.
