Latvijas muzeji sargājas no zaļajiem huligāniem. Kāpēc "vides kaujinieki" uzbrūk mākslas šedevriem, vai arī mūsu Rozentāls un Purvītis apdraudēti?

Pēdējā mēneša laikā “par godu” Ēģiptē notikušajai ANO Klimata pārmaiņu konferencei “CPO27” radikālie vides aktīvisti, kuri pārstāv organizāciju “Last Generation” (“Pēdējā paaudze”), kuras “šūniņa” Latvijā gan nav manīta, vairākos lielajos Eiropas muzejos, protestējot pret globālo korporāciju, sevišķi naftas kompāniju, vides piesārņojošajām darbībām un fosilā kurināmā izmantošanu, apskādējuši pasaulslavenus mākslas darbus un kultūras vērtības. Liekas absurdi un neizprotami, kāpēc zaļie huligāni par savu uzbrukumu mērķi izvēlējušies muzejus, kurus it nebūt nevar vainot klimata pārmaiņās.

“Sasmērētā māksla”

Latvijas Muzeju biedrības valdes priekšsēdētāja, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja Izglītojošā darba nodaļas vadītāja Zane Grīnvalde tam atradusi skaidrojumu:

“Šāda lieta liekas ļoti absurda, bet viens no skaidrojumiem ir tāds, ka lielie uzņēmumi, kuri piesārņo dabu un nodarbojas ar naudas atmazgāšanu, sniedz arī finansiālu atbalstu lielajiem muzejiem, it īpaši Amerikā. Tādā veidā tur esošā māksla, negribu tā teikt, ir “sasmērēta”, tai tiek uzlikts kaut kāds “zīmogs”. Tam gan absolūti nepiekrītu, jo ir lietas, ko nevajadzētu jaukt kopā. Šādā veidā vides aktīvisti noteikti nepanāks pozitīvu attieksmi pret sevi. Tas ir viennozīmīgi, pret viņiem rodas vēl lielāka nepatika: ar tādiem saukļiem un skaļām darbībām viņi izraisa ne to vēlamo reakciju, jo sabiedrība vēlas skatīties mākslu, kas netiek bojāta.

Mums katram ir savas vērtības, un katrs zinām, ko mums nozīmē Vilhelms Purvītis, Johans Valters vai vēl kāds mūsu lielais mākslinieks, tāpat kā lielie - Leonardo da Vinči un citi.”

Muzejnieku vērīgā acs

Par to, cik droši jūtas Latvijas muzejnieki, Grīnvalde Jauns.lv teica: “Piemēram, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) ir tā, ka tajā ar somām nedrīkst iet iekšā, pirms iešanas iekšā ekspozīcijas zālēs tur lielās somas liek atstāt garderobē. Mēs ļoti gribētu ticēt, ka Latvijā šie vides aktīvisti nav tik aktīvi (radikāli). Arī citur Eiropā muzeju apsardzes ir ļoti, ļoti stingras; liedz iet iekšā ar jebkādām somām, kas var apdraudēt kultūras vērtības.

Arī Latvijas muzeju speciālisti vienmēr seko līdzi tam, kas notiek izstāžu zālēs. Varbūt lielajiem muzejiem ir mazliet grūtāk, jo tie nevar visas lielās zāles vienlaicīgi pārredzēt, bet daudzos muzejos jau šobrīd ir videonovērošana, visu kaut kādā veidā var apsekot.

Bojāt mākslas darbus, kuriem ir simtiem gadu vēsture, manuprāt, nav tas labākais, kā protestēt pret klimata pārmaiņām. Tas vides aktīvistus parāda ne tai labākajā gaismā.”

Par to, vai Latvijas muzejos gleznas arī ir aiz “aizsargstikliem”, Muzeju biedrības vadītāja saka: “Tas ir atkarīgs no katra muzeja finansiālām iespējām. Ir darbi, kas tiešām ir aiz matētā stikla, kas neatstaro gaismu. Matētais stikls vajadzīgs tādēļ, lai tā glezna būtu baudāma. Mēs zinām, kas notiek, ja gleznai priekšā pieliek “vienkāršu” stiklu – tas atstaro, un mākslas darbs kļūst ne tik pievilcīgs un estētisks, kādam tam būtu jābūt.

Lielajos muzejos šī uzraudzība ir daudz stingrāka, tāpat domāju arī reģionālajos, lai spētu izsekot tam, kādi apmeklētāji nāk uz muzejiem. Pieļauju, ka arī pašiem darbiniekiem varētu būt nojausma vai vērīgā acs, kas samana ko aizdomīgu. Es tā gribētu cerēt.”

Paļaujas uz Latvijas zaļo inteliģences līmeni

LNMM direktores vietniece krājuma darbā Iveta Derkusova Jauns.lv sacīja: “Mēs, muzejnieki, tiešām gribētu cerēt, ka Latvijas vides aktīvisti ar šādām metodēm neapdraudēs kultūras vērtības, jo lielajās līnijās neredzu, ka cilvēki, kuri iestājas par dabas un vides vērtībām, varētu sevi apzināti konfrontēt ar mākslas un kultūras vērtībām. Šāda rīcība ir absolūti nepieņemama!”

Kāds drošības režīms ir LNMM ekspozīcijai, Derkusova detalizēti neatklāj: “Mēs strādājam savā drošības režīmā un esam modri, bet neko detalizētāk nevaru stāstīt, jo drošības sistēma tāpēc ir droša, ka mēs par visiem risinājumiem detalizēti publiski nestāstām.” Viņa vien atklāj, ka muzejā ir dažādi darbi – gan tādi, kas ir aiz stikla, gan tādi, kas ne: “Gribu cerēt, ka Latvijas vides aktīvistu inteliģences līmenis ir tāds, ka viņi izprot visas vērtības, kas mums ir jāsargā.” 

Ja Itālijā pieļauj, ka, pastiprinot muzeju drošības sistēmas, var nākties celt ieejas biļešu cenas, tad kā ir Latvijā? Derkusova pauž: “Mums spēkā ir Ministru kabineta apstiprinātais cenrādi. Neesam komerciestāde, kura var ļoti operatīvi pieņemt lēmumus par biļešu cenu izmaiņām. Bet aicinātu saprast - jo vairāk šie vides aktīvisti saņem uzmanību, jo tie vairāk sasniedz savu mērķi, jo apdraudētāks ir kultūras mantojums.”

Zaļo huligānu karagājiens pret kultūru

Zaļo ekstrēmistu uzbrukumi Eiropas muzejiem sākās oktobra beigās. Viņi mēģinājuši nodarīt skādi vairākām pasaulslavenām kultūras vērtībām, kuras no uzbrukumiem izdevās paglābt, jo gleznas pārsvarā atradās aiz aizsargstikla.

Jauns.lv jau rakstīja par vairākiem zaļo huligānu izlēcieniem: Milānā ar miltiem apbēra sporta automašīnu, kuru pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu nogalē apgleznojis ASV popārta mākslinieks Endijs Vorhols; Romā ar zirņu zupu aplēja Nīderlandes mākslinieka Vinsenta van Goga gleznu “Sējējs”; Austrijā klimata aktīvisti ar melnu eļļainu šķidrumu uzbruka slavenā austriešu jūgendstila mākslinieka Gustava Klimta gleznai “Nāve un dzīvība”; Oslo klimata aktīvisti mēģinājuši pielīmēties pie norvēģu mākslinieka Edvarda Munka pasaulslavenās gleznas “Kliedziens”; Londonas Nacionālajā galerijā aktīvisti ar tomātu zupu aplēja Vinsenta van Goga gleznu “Saulespuķes”; Vīnes Dabas vēstures muzejā zaļie radikāļi pielīmējās dinozaura skeletam.

Vairāki desmiti vadošo pasaules muzeju nākuši klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā uzsvērts, ka vides aktīvisti, kuri uzbrūk gleznām, stipri par zemu novērtē kaitējumu, ko viņi var nodarīt.

Zaļos ekstrēmistus nosodījusi Austrijas vides ministre Leonore Geveslere un Vācijas kanclers Olafs Šolcs. Savukārt Itālijas kultūras ministrs Džennāro Sandžuliāno pieļauj, ka huligānu izrīcības izraisīs biļešu cenu pieaugumu kultūrvietās, jo tām būs vairāk jārūpējas par drošību. Tās ir tikai dažas no politiķu un amatpersonu reakcijām uz zaļo radikālistu aktivitātēm.