Baiba Broka: "Uz Rīgu skatos kā māte"
Nacionālās apvienības Rīgas mēra amata kandidāte Baiba Broka teic: „Gribu, lai mani dēli redz Rīgu kā vietu, kurā strādāt un veidot ģimeni, man ļoti svarīgi, lai viņi nebrauc projām”, tāpēc viņai ir visnotaļ vērā ņemama motivācija, lai Rīgu pārveidotu par cilvēkam draudzīgu pilsētu.
Politika

Baiba Broka: "Uz Rīgu skatos kā māte"

Jauns.lv

Nacionālā apvienība gaidāmajās pašvaldības vēlēšanās Rīgas mēra amatam virza Baibu Broku, kura uz pilsētas galvas krēslu pretendēja arī pirms četriem gadiem, bet zaudēja saskaņietim Ušakovam. Kasjauns.lv jautāja Brokai, kā viņa vērtē „nacionāļu” izredzes un kādas pārmaiņas nepieciešamas Rīgai.

Baiba Broka: "Uz Rīgu skatos kā māte"...

Šobrīd Baiba Broka ir Rīgas domes opozīcijas deputāte un strādā par Latvijas Universitātes rektora biroja vadītāju, bet ir pilna apņēmības cīnīties par Rīgas atslēgām arī vasarā gaidāmajās pašvaldības vēlēšanās. Viņa uzskata, ka izredzes uzvarēt ir visnotaļ nopietnas un viņa arī zina, kas būtu jādara.

„Vēlētājs kļūst vērīgs un gudrs”

- Vēl gadsimta sākumā Latvijas galvaspilsētas domes stūre bija labējo, latvisko partiju rokās (piemēram, Rīgas mēri Andris Ārgalis un Jānis Birks no tēvzemiešiem vai Andris Aksenoks no „Jaunā laika”). Pēc tam Rīgas rāti pamazām ieņēma sociķi – pa starpām Gundars Bojārs no LSDSP, bet tagad jau 8 tur toni nosaka saskaņietis Nils Ušakovs. Vai tas nozīmē, ka rīdzinieki pagriezuši muguru latviskām partijām? Kā vērtējat Nacionālās apvienības izredzes pašvaldības vēlēšanās?

- Manuprāt, mūsu izredzes uzvarai cīņā par Rīgas atslēgām ir pamatotas. Jāpaskatās, kā šo gadu laikā mūsu valsts, tostarp Rīga, ir attīstījusies. Ir notikuši vairāki būtiski faktori, izmaiņas, kas latviskām partijām kopumā dod cerības atgūt varu Rīgā.

Ar to es domāju gan iedzīvotāju sastāva izmaiņas Rīgā, gan ģeopolitisko situāciju. Nekustamā īpašuma politikas dēļ daudzi ir deklarējušies Rīgā, un tā vairumā ir iedzīvotāju latviskā daļa. Un vēlētājs kļūst vērīgs un gudrs – viņam svarīgs ir ne tikai tas taustāmais labums. Šajā ģeopolitiskajā situācijā, pēc 2014. gada Krimas notikumiem cilvēki sāk aizdomāties, kāds tad ir mūsu valstiskais kurss. Pašreizējās Rīgas vadības kurss galvenokārt austrumu, Krievijas virzienā cilvēkus dara bažīgus, un šajā gadījumā vairs nerunājam tikai par tīri teorētiskiem draudiem, tie ir gana nopietni. Visi šie faktori cilvēkiem liek aizdomāties – kādu tad Rīgu mēs vēlamies redzēt?

Protams, rīdziniekus interesē ikdienas sadzīviskas lietas un tās ir risinājuši visi Rīgas mēri, kas bijuši un vēl būs. Viņi pildīja un pildīs likumā noteiktās funkcijas – gan izglītības jomā un sociālā aprūpē, gan transporta un dzīvokļu problēmu risināšanā. Tas viss tika darīts arī pirms Ušakova, bet neviens cits mērs kā līdzšinējais nav spējis tik lieliski par rīdzinieku naudu lielīties par padarītajiem darbiem un tos izgaismot. Un tas varbūt ir bijis arī trūkums vai laba mācība, kas nākamajiem mēriem ir jāmācās – daudz aktīvāk ir jāstāsta par katru lietu, kas ir izdarīta.

Ja paskatāmies laikā, kad mūsu atjaunotā valsts tikai attīstījās, tad arī tika darītas daudzas lietas Rīgas attīstībai, piemēram, tika piešķirtas atlaides sabiedriskajā transportā daudzām iedzīvotāju grupām, bija veselības apdrošināšanas polises, pensionāriem tika palīdzēts, cik atļāva finanšu iespējas, sabalansējot maksājumus ar pilsētas attīstību un vēl spējot izveidot uzkrājumus. Mans redzējums ir par tālāku Rīgas attīstību, un domāju, ka mūsu, latvisko partiju, iespējas vēlēšanās ir ļoti labas.

Galvaspilsētā tendenciozi tiek piekopta divvalodība

Viens no „nacionāļu” ideoloģiskajiem saukļiem ir – padarīsim Rīgu latviskāku! Kā vērtējat, cik mūsu valsts galvaspilsēta ir latviska?

Ļoti daudz redzam, ka Rīgā tendenciozi tiek piekopta divu valodu komunikācija, kas ir nepareizi, un Nacionālā apvienība šajā domes sasaukumā uzsvērusi, ka pašvaldībai ir jākomunicē valsts valodā. Esam panākuši, ka ticis slēgts portāls riga.lv krievu valodā.

Aktuāls ir arī bērnudārzu jautājums. Mēs redzam, ka ļoti daudzi citu valodu runājošie domā par savu bērnu nākotni un izvēlas savas atvases sūtīt latviskajās grupās. Bet šobrīd absurds ir tas, ka tādēļ pašiem latviešiem nav vietas bērnudārzā. Netiek būvēti jauni bērnudārzi.

Vai Nacionālajai apvienībai ar citām labējām jeb latviskām partijām – zaļzemniekiem, „Vienotību” un citām būs kādi sadarbības līgumi, memorandi, vienoti principi, pēc kuriem darboties pēc iekļūšanas Rīgas domē?

Esam panākuši vienošanos gan ar „Vienotības”, gan ZZS mēra kandidātiem – kopīgu memorandu par konkrētiem sadarbības principiem, kā sadarbosimies priekšvēlēšanu laikā un kāda būs mūsu sadarbība pēc tam, ja iekļūsim Rīgas domē. Drīz šis memorands tiks oficiāli parakstīts.

 

Ir daudz ko mācīties no tuvākajiem kaimiņiem – lietuviešiem un igauņiem

Viļņas mērs Remigijs Šimašis nesen izteica gandarījumu, ka Lietuvas galvaspilsētas iedzīvotāju skaits pakāpeniski pieaug, bet ar to Rīgu neko īsti nevar zināt. Pēc desmit gadiem Vilņā varētu būt tikpat daudz iedzīvotāju, cik Rīgā, vēlāk pat vairāk. Līdz ar to Viļņa Rīgai atņemšot Baltijas metropoles statusu. Cik lielā mērā Viļņa ir Rīgas konkurente, un vai tas ir labi vai slikti?

Vienmēr mēs skatāmies uz tām tālajām ārzemēm – Zviedriju, Vāciju, kā tur viss notiek un no tiem mācāmies tās labās lietas, bet tās tuvākās un saprotamākās lietas ir mums kaimiņos. Man liek aizdomāties tas, ka Rīgā ir daudz darāmā, lai mēs panāktu kaimiņvalstis.

2015. gada „Eurobarometer” pētījums par iedzīvotāju apmierinātību pilsētās liecina, ka tikai 89% rīdzinieku ir apmierināti ar dzīvi Rīgā, Viļņā – 98% un Tallinā – 92% (cilvēki vērtēja veselības aprūpes, izglītības, mazumtirdzniecības, sporta, transporta un citas iespējas). Mums šis līmenis ir viszemākais. Tas liek domāt, ka mums vēl ir ko mācīties no pašiem tuvākajiem kaimiņiem. Vislielākais, ko rīdzinieki šajā ziņā pārmeta:  veselības aprūpes iespējas. Tā, protams, ir dalīta funkcija – daļa ir valsts, Veselības ministrijas ziņā, bet otra daļa (sociālā aprūpe) ir pašvaldības jautājums. Piemēram, ārkārtīgi sasāpējis jautājums Rīgā ir īslaicīgās sociālās aprūpes gultas.

Ja skatāmies iedzīvotāju skaita dinamiku, tad šobrīd Rīgā ir vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums, salīdzinot ar 2013 gadu, kas ir rezultāts nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanas politikai.

Šobrīd uz Rīgu skatos kā māte, saimniecisks cilvēks. Man ir liels, pieaudzis dēls, kurš mācās augstskolā, un gribu, lai viņš redz Rīgu kā vietu, kurā strādāt un veidot ģimeni, man ļoti svarīgi, lai viņš nebrauc projām. Otrs dēls mācās skolā un tādēļ man ir svarīgi, kā tiek atbalstīti pedagogi, skolēni un kā tiek veidota izglītības infrastruktūra. Lai Rīga ir ģimenēm un bērniem droša un mājīga pilsēta.

„Vienmēr var labāk”

Rīgas varas pozīcijas kritiķi pie varas esošajiem pārmet, ka viņi nerūpējas par investīciju piesaisti, uzņēmējdarbības attīstību pilsētā. Un tas taču arī jums kā mammai ir svarīgi – lai jūsu dēlam te radītu stabilu dzīves telpu, izaugsmes iespējas. Kā jūs vērtējat pašreizējās Rīgas domes darbību investīciju piesaistē un uzņēmējdarbības attīstībā? Rīgas domes reklāmas to tik vien stāsta – cik viss pie mums labi...

Ja tev iestājas sajūta, ka ir labi, tad tas ir strupceļš, tas aptur ceļu uz izcilību. Vienmēr var labāk! Rīgas potenciāls uz atbalstu uzņēmējdarbībai, uz investīciju piesaisti ir pilnīgi nerealizēts. Šajā kontekstā, strādājot Latvijas Universitātē, vadot administrāciju un rektora biroju, redzu, ka Rīgai ir fantastisks potenciāls būt par studentiem draudzīgu pilsētu.

Visas svarīgākās Latvijas augstskolas atrodas Rīgā. Ja paskatāmies pēc tautsaimniecības attīstības tendencēm, tad ārvalstu studenti, augstākās izglītības eksports ir straujākā augošā tautsaimniecības nozare. Pēdējo trīs gadu laikā ārvalstu studentu skaits ir dubultojies. 2015./16. studiju gadā ārvalsts studenti mūsu tautsaimniecībai ir atstājuši 148 miljonus eiro, tā ir ārkārtīgi liela nauda. Galvenokārt viņi visi ir Rīgā. Un viņu pārmetumi ir tādi, ka Rīgā nav pieejamas viņu vēlmēm atbilstošas dzīvošanas iespējas (kopmītnes, studentu dzīvoklīši), sporta infrastruktūra un veselības aprūpe. Tie ir jautājumi, par kuriem Rīgai vajadzētu domāt.

Latvijas augstskolās ir fantastisks zinātniskais potenciāls un tiek radīti atklājumi, par kuriem mēs varbūt tik ļoti nezinām. Bieži vien šie pētījumi un zinātne paliek ideju līmenī, pietrūkst  atbalsta - starta kapitāla, lai to komercializētu, uz tā pamata rastos jauni uzņēmumi ar jaunām darba vietām. Latvijas un Tehniskā universitāte jau pirms vairākiem gadiem izveidoja tā saucamo zaļo inkubatoru, kurā mūsu studenti nāk ar uzņēmējdarbības idejām. Bijušas vairāk nekā 600 idejas, no kurām apmēram 100 šobrīd darbojas. 2015. gadā no mūsu studentu jaunuzņēmumiem nodokļos vien ir samaksāti 1,8 miljoni eiro. Šie visi uzņēmumi dibināti Rīgā, nodokļi maksāti Rīgā, tās ir darba vietas, kas rodas Rīgā. Šajā ziņā Rīgas domes sadarbība ar augstskolām būtu fantastisks lēciens! Redzu, ka Rīga var būt radošo inovāciju un jaunuzņēmumu centrs Baltijā.

Kā to panākt? Pirmkārt, Rīga var paredzēt finansējumu jauno uzņēmēju atbalstam; otrkārt - Rīga varētu būt kā pasūtītājs jauniem inovatīviem risinājumime attiecībā uz zaļo tehnoloģiju izmantošanu Rīgas pilsētā; treškārt - Rīga varētu popularizēt un pozicionēt sevi kā radošo inovāciju un jaunuzņēmumu centru Baltijā.

Rīgas karstie kartupeļi

Karstais kartupelis tagad ir nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN). Daudziem rīdziniekiem desmit gadu laikā NĪN ir cēlies vairākus desmiust reižu. Brīžiem pat īsti nav skaidrs, kā pilsētnieki šo nodokļa slogu, kuru administrē pašvaldība, var izturēt, kā viņi vispār var izdzīvot...

Pie mums ir vērsušies vairāki iedzīvotāji, kuri ir mantojuši dzimtas mājas, piemēram, Mežaparkā, un šobrīd jūtas kā ķīlnieki. Viņi mantojuši māju, kura tagad atrodas labā rajonā, kur NĪN izaudzis tik dramatiski, ka ar to virs nespēj tikt galā. Uzskatu, ka noteikti iestāsimies par to, ka vienīgajam mājoklim, dzimtas mājai ir jābūt īpašam nodokļu režīmam. Un šo režīmu, piešķirot dažāda veida atvieglojumus, var noteikt pašvaldība. Tagad Rīgā ir vairākas kategorijas, kas var saņemt NĪN atvieglojumus, tomēr daļa no iedzīvotājiem nevar saņemt atvieglojumus.

Otrs karstais kartupelis ir mikrorajonu daudzdzīvokļu mājas. Rīgā, salīdzinot ar citām Latvijas pilsētām, ļoti lēni norit to siltināšana. „Rīgas namu pārvaldnieks” saņem arī kritiku par citām neizdarībām. Kā vērtējat galvaspilsētas namu apsaimniekošanas problēmas?

„Rīgas namu pārvaldnieks” ir viena no Rīgas domes kapitālsabiedrībām, par kurām ir ārkārtīgi daudz sūdzību. Man nesaprotamu iemeslu dēļ Rīga ēku siltināšanā būtiski atpaliek no visām citām pašvaldībām. Tāpat ir ārkārtīgi daudz sūdzību par nepamatotiem rēķiniem gan par ūdeni, gan siltumu, gan apsaimniekošanas pakalpojumiem un par apsaimniekotāju attieksmi pret iedzīvotājiem, latviešu valodas nezināšana.

Rīgas kapitālsabiedrību virtuve ir visnotaļ sarežģīta. Bieži vien tā arī nesaprotam, kur tajās pagaist mūsu nauda. Tiek dibinātas meitasfirmas, apelēts pie komercnoslēpumiem un tā tālāk... Jums kā Rīgas domes opozīcijas deputātei ir skaidra šī „virtuve”?

Tā „virtuve” arī man ir tikpat tumša un sarežģīta. Arī man nav izdevies šos labirintus apgūt un iegūt kādu informāciju. Rīgai piederošās kapitālsabiedrības un to pārvaldība ir ārkārtīgi tālu no tā, ko saprot ar atbilstošu kapitālsabiedrību pārvaldību. Ir pēdējais brīdis fundamentāli mainīt kā šīs sabiedrības tiek pārvaldītas, jo deputātiem pat nav iespēju iepazīties ar finanšu datiem, aizbildinās ar komercnoslēpumu. Deputātiem būtu jāzina, kā tiek izlietota rīdzinieku nauda, kas kā subsīdijas nonāk kapitālsabiedrībās. Kaut vai „Rīgas satiksmei” katru gadu vairāk kā 96 miljoni aiziet subsīdijās it kā sabiedriskā transporta biļešu segšanai, bet pārliecināties, vai tas tā ir vai nav, nav iespēju. Tikmēr paralēli notiek visādi skandāli par nanoūdeņiem, visdārgākajiem trolejbusiem un mikroautobusiem.

Rīgas kopējās saistības tuvojas miljardam

Kāda situācija ir Rīgas budžetā? Daudzi saka – ne tikai dzīvojam pāri saviem līdzekļiem, bet arī ielienam milzīgos parādos.

 Viens no labiem budžeta plānošanas kritērijiem ir nevis kā mēs paši sevi vērtējam, bet arī tas, kā mūs vērtē profesionāļi. Šie profesionālie finansu vadības vērtētāji – kredītreitingu aģentūra „Standard & Poor’s” Rīgas finansu vadību kopumā jau divus gadu vērtē BBB+ līmenī, tas nozīmē – izmainoties ekonomiskajiem notikumiem Rīgas pilsētai var rasties ļoti būtiskas problēmas apmaksāt esošās saistības. Ja mūsu valsts kredītreitingā ir A- līmenī, tad, manuprāt, Rīgas pilsētai jābūt tādam pašam kredītreitingam.

Budžetam jābūt sabalansētam ar ikdienas tēriņiem, attīstību un investīcijām. Mans mērķis būtu ilgtspējīgs un sabalansēts budžets. Šobrīd Rīgas kopējās saistības tuvojas miljardam, bet ieņēmumi 2017. gadā plānoti 865 miljoni. Izdevumi šogad plānoti 894 miljoni. Parādu slogs ir ārkārtīgi liels un steidzami jādomā, kā vairot ienākumus, lai mūsu bērniem nav jāsedz tikai sastrādātie parādi.

Ja nonākušu Rīgas domes koalīcijā, tad pirmām kārtām solu sabalansētu, ilgtspējīgu uz attīstību vērstu budžetu, veidojot uzkrājumu.  Otrkārt – Rīgai ir potenciāls būt par inovāciju un jaunuzņēmumu centru Baltijā. Treškārt – atbalsts ģimenēm, bērniem. Un vēl daudz citu ārkārtīgi svarīgu lietu – kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošana, cīņa ar korupciju...

Bet vai opozicionāram Rīgas domē ir kāda teikšana?

Esmu priecīga, ka vairāki mūsu – Nacionālās apvienības - solījumi no iepriekšējām vēlēšanām ir izpildīti. Esam opozīcijā, bet atsevišķi mūsu priekšlikumi ir izpildīti. Tādēļ varu teikt: ja Nacionāla apvienība sola, tad, kopīgi pieliekot spēku visos līmeņos, izpildām to. 2013. gadā, kad kandidēju uz Rīgas domi, teicu, ka strauji ir jācīnās pret narkotikām Rīgas skolās. Tolaik jau budžeta veidošanas laikā dome atbalstīja un Labklājības departamentā izveidoja divas štata vietas cīņai ar atkarībām. Pēc mūsu aicinājuma Rīga atjaunoja dalību starptautiskajā organizācija „Eiropas pilsētas brīvas no narkotikām”. Un tas vēl biji pirms traģiskās „spaisa” ēras, kas Rīgai un Latvijai pietuvojās pēc gada.

Solījām rast risinājumu dalīta īpašuma piespiedu nomas attiecībām. Ļoti daudziem dzīvokļu īpašniekiem Rīgā ir problēma: dzīvoklis ir privatizēts, bet zeme pieder citam. Rīgas domē šajā sasaukumā izstrādāja noteikumus par funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanu un laikā, kad es biju tieslietu ministre, tika izstrādāts un šobrīd Saeimā ir iesniegts likumprojekts par dalītā īpašuma piespiedu nomas tiesisko attiecību izbeigšanu.

Kasjauns.lv/Foto: Rojs Maizītis