Nopērkot tikai vienu vīna pudeli, finansējam pretžūpības programmu veselam gadam

Ar moralizēšanu, ka dzert ir slikti, nekur tālu netiksim – ir vajadzīga reāla darbība un griba, lai cilvēkus izvilktu no pļēgurošanas ligas. To apzinādamies, valdība arī pirms teju mēneša apstiprināja rīkojumu “Par profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023. – 2025. gadam”, kam paredzēti budžeta līdzekļi. Katrs Latvijas iedzīvotājs, nopērkot vienu 0,7 litra vīna pudeli, akcīzes nodoklī valstij aizskaitīs naudu, kas, sadalot uz Latvijas iedzīvotāju skaitu, no katra tiek paģērēts šīs programmas īstenošanai 2023. gadā – ap 79 centiem.

Dienišķie 100 grami

Tikmēr miljonu miljonus kā akcīzes nodokli katru mēnesi Latvijas iedzīvotāji, pērkot alkoholi, pārskaita valsts kasei alkoholu. Ja pērnā gada pirmajos trijos mēnešos valsts alkohola (tai skaitā arī alus) akcīzes nodoklī iekasēja 50,7 miljonus eiro, tad šogad jau 60,6 miljonus. Tas nozīmē, ka Latvijā ik dienu aptuveni 666 666 eiro valsts kasē ieripo no stiprākas vai vājākas “šmigas” tirgošanas.

Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījuma “Health at a Glance” datiem katrs Latvijas iedzīvotājs gada laikā izdzer 12,9 litrus absolūtā alkohola.

Tā kā absolūtā alkohola litrs ir “absolūtais spirts” un reti kurš dzer tīru spirtu, tad pārrēķinot šos litrus “šķaidītā spirta” litros (stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri, vīns, alus, šampanietis, dažādi kokteiļi un tā tālāk) iznāk, ka mēs teju vai visu laiku sēžam ar alkohola glāzi rokā. Statistiska liecina, ka katru mēnesi oficiāli katrs Latvijas iedzīvotājs veikalā nopērk teju trīs litrus dažādu alkoholisku dzērienu un, ja klāt pierēķina arī pašbrūvēto un nelegālo alkoholu (Latvijas Ārstu biedrība pirms kāda laika veica aptauju, kurā konstatēja, ka 40% Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi ir iegādājušies bezakcīzes alkoholu), tad vairāk nekā stabili iznāk, ka katram no mums, arī bērnam un vājiniekam slimības gultā, ik dienu iznāk 100 grami “dienišķās devas”.

Visi nodzeras!

To Jauns.lv apliecināja arī alkohola tirgotājs Vilnis: “Mūsu veikals ir samērā prestižā Rīgas rajonā, bet ne centrā un ne arī tā dēvētajā “guļamrajonā”, nav arī uz kādas centrālās ielas, bet cilvēku pie mums ir kā biezs. Tās ejošākās dienas ir piektdiena un sestdiena, bet arī pārējās dienās nav miera.

Un dzer visu pēc kārtas, nav tā, ka ir kāda noteikta dzēriena pārsvars pār kādu citu. Galvenais iedzert… Par to liecina, ka visvairāk pērk dzērienus, kuriem ir akcijas cenas: ka tik lētāk un vairāk. Brīžiem uz mūsu kundzēm ir žēl noskatīties. Piemēram, katru dienu veikalā ierodas kāda samērā pieklājīgi ģērbusies kundzīte un nopērk divas “Hektora” pudeles. Nu vienkārši var redzēt, ka nekas cits viņu vairs dzīvē neinteresē. Tas, ka kvalitātei jeb “laba alkohola” zīmolam nav nozīmes liecina, ka vairākas dienas tukšs bija lētā stiprinātā vīna “Agdama” plaukts – bija izpirkts! Cilvēki vienkārši nodzeras”.

“Dzeršanas maratona” rekordi

Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas 2018. gadā apkopotajiem datiem, reģistrētā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju Latvijā togad bija 11,1 litri absolūtā alkohola, kamēr Eiropas vidējais rādītājs bija 9,8 litri. Nu Slimību profilakses un kontroles centrs ziņo jau par 12,9 litriem. Un tas, pēc visa spriežot, atkal būs lielāks. Valsts ieņēmumu dienests aprēķinājis, ka šī gada pirmajos mēnešos alkohola tirdzniecība pieaugusi par astoņiem procentiem.

Izdzertās “šmigas” daudzumā no OECD valstīm, kur vidējais izdzetais rādītājs ir 8,7 litri, ar mums var spēkoties tikai Čehija un Austrija – attiecīgi ar 11,9 un 11,6 litriem. Pirms dažiem gadiem Latvija gan šajos rādītājos iepalika un pat bija pēdējā vietā starp Baltijas valstīm.

Pirms desmit gadiem Latvijā viens iedzīvotājs patērēja tikai 10,2 litrus absolūtā alkohola gadā, bet Lietuvā – 14,7 litrus un Igaunijā – 12,01 litrus. Bet jau 2015. gadā Latvijā šajā “dzeršanas maratonā” apsteidza Igauniju un 2017. gadā jau Lietuvu. Tomēr latvieši ar šo “rekordu” nelepojas, jo pēc sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujas 51% Latvijas iedzīvotāju alkoholismu uzskata par lielāko un nopietnāko atkarību problēmu.

Alkoholisma mazināšana vienā vīna pudelē

Veselības ministrija, “lai pasargātu personas no atkarību izraisošo vielu lietošanas sākšanas un pamēģināšanas”, izstrādājusi īpašu šo vielu lietošanas izplatības mazināšanas programmu no 2023. līdz 2025. gadam (kas ir “turpinājums” jau iepriekšējiem gadiem izstrādātajiem plāniem). Veselības ministra vadībā strādā arī Nacionālā alkoholisma ierobežošanas padome, kurā darbojas Veselības un Labklājības ministriju ierēdņi, ārsti un narkologi, kā arī sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Tomēr šī padome sanāk labi ja reizi gadā un apspriež “alkoholisma mazināšanas programmas”, kā augstākminētā, ko iesniedz apstiprināšanai valdībā.

Minētā plāna finansēšanai nākamgad nepieciešami 1,5 miljoni, 2024. gadā – 5,1 miljoni, bet aiznākamajā gadā – 4,6 miljoni, liecina informācija Ministru kabineta mājaslapā. Nauda tiks tērēta gan medicīnas pakalpojumu uzlabošanai, gan zālēm, gan narkologu darbam un tā tālāk. Piemēram, nākamgad paredzēts gan algot narkologu ieslodzījumu vietās, gan attīstīt atbalsta jeb uzticības tālruni alkoholiķiem. Tas nozīmē, ka vidēji katram Latvijas iedzīvotājam šai programmai jāatvēl ap 79 centiem jeb tieši tik, cik samaksājam akcīzes nodokli par 0,7 litru vīna pudeli.

Bailīgāk un ērtāk

Nesenais laiks arī ieviesis būtiskas izmaiņas alkohola apritē, kas no vienas puses tā lietošanu var mazināt, bet no otras puses to padara “ērtāku”.

Pie pirmajām noteikti var pieskaitīt, oktobra beigās pieņemtos grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem noteikta kriminālatbildība par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu to vadīt, ja asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 1,5 promiles. Iespējams, ka vienam otram neradīsies vēlme braukt “dullumā”, ja par to var nokļūt pat uz gadu aiz restēm, un tā tiks izglābta kāda dzīvība.

Pie otrajām var pieskatīt “pandēmijas mantojumu”, kad Latvijā ieviesa jeb atļāva pakalpojumu, kas jau daudzām Eiropas valstīm nebija svešs – alkohola iegādi tiešsaistē un tā piegādi ar kurjeru.

Alkoholisms nodara ne tikai milzīgu postu, bet arī atņem dzīvības. Tā, piemēram, pērn no saslimšanām, kas tieši bija saistītas ar alkohola lietošanu, mira 725 cilvēki, kas bija par 200 vairāk nekā 2020. gadā.

Tiek sastādīti dažādi plāni un rekomendācijas, kā atradināt cilvēkus no glāzītes cilāšanas, bet jāteic, ka pēdējos gados ar to īstenošanu vispār nav veicies. Piemēram, iepriekšējo valdības apstiprināto plānu alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanai un alkoholisma ierobežošanai 2020. - 2022. gadam var uzskatīt par labo nodomu protokolu, kas palicis kā neīstenota utopija. Laikam, to apzinoties, jaunā plāna sastādītāji veco plānu “saīsinājuši”, piemēram, neiekļaujot kādus turpmākus alkohola reklāmas un mārketinga ierobežojumus, Tāpat izgāzies arī priekšlikums paaugstināt alkohola iegādes vecumu līdz 20 gadiem, kā tas ir Lietuvā.

Drošas devas nav!

Tikmēr mediķi turpina jau gadu desmitiem ierasto “tradīciju” – atgādināt par alkohola nesavienojamību ar normālu dzīvi.

Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģijas palīdzības dienesta vadītāja Dr. Astrīda Stirna: “Mēs kā mediķi redzam, ka Latvija ir viena no tām Eiropas valstīm, kur alkohola patēriņš ir augsts. Faktori, kas veicina plašo alkohola patēriņu, ir dažādi. Gadu desmitiem pie mums ir iesakņojušās tradīcijas, ka visi pasākumi, pat bērnu ballītes, tiek saistītas ar alkohola lietošanu. Taču to ietekmēja arī pandēmija un mājsēde, kad alkohols bija plaši pieejams un to pat piegādāja uz mājām. Tāpat arī daudzi turpina strādāt attālināti, kas ļauj alkoholu lietot arī darba laikā.

Alkohola iedarbība ir atkarīga arī no alkohola kvalitātes, daudzuma, stipruma un lietošanas ilguma. Drošas devas nav! Kādam arī viena glāzīte var būs izšķiroša”.

Narkoloģe Ilze Maksima: “Pats pirmsākums laikam ir nevis sagatavoties iedzeršanai, bet gan apzināt savus riskus un iespēju robežās alkoholu nelietot vispār. Drošas un nekaitīgas alkohola devas nav vispār.

Jānis Skrastiņš, kurš pats savulaik cieta no alkohola atkarības, bet šogad Raiskuma pagastā izveidojos atveseļošanās centru “Sober Way” alkoholiķiem: “Nav noslēpums, ka alkohola patēriņa ziņā Latvija ir topa augšgalā, salīdzinot ar citām valstīm. Turklāt pandēmijas iespaidā šī problēma tikai saasinājusies, skarot visdažādākos sabiedrības sociālā slāņa pārstāvjus, neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai profesijas”.

Populārākie alkoholiskie dzērieni Latvijā

Valsts ieņēmuma dienesta dati par alkohola tirdzniecību 2021. un 2022. gada pirmajos astoņos mēnešos liecina, kādus stipros dzērienus Latvijā iecienījuši visvairāk:

1. Liķieris (tirdzniecības pieaugums, salīdzinot ar pērna gada šādu pašu periodu – plus 21,7%).
2. Raudzētie dzērieni, piemēram, sidrs (+19,1%).
3. Viskijs (+17,4%).
4. Citi alkoholiskie dzērieni, piemēram, rums, balzams, tekila (+ 13,6%).
5. Konjaks, brendijs (+10,5%).
6. Degvīns (+ 6,3%).
7. Dzirkstošie vīni (+4,6%).
8. Vīns (+1,2%).
9. Alus (+1,1%).
10. Stiprinātie vīni ( tirdzniecības samazinājums, salīdzinot ar pērnā gada šādu pašu periodu – mīnus 3,8%).
11. Alkoholiskie kokteiļi (-13,9%).

Visvairāk un vismazāk “nodzērušās” valstis (patērētais absolūtais alkohols litros uz vienu iedzīvotāju gadā):

Vismazāk dzer:

Indonēzija – 0,1 l.
Turcija – 1,3 l.
Indija – 3,1 l.
Izraēla – 3,1 l.
Kostarika – 3,1 l.

Visvairāk dzer:

Latvija – 12,9 l.
Čehija – 11,9 l.
Austrija – 11,6 l.
Francija – 11,4 l.
Ungārija – 11,4 l.

***
Krievija – 10,8 l.

***
Igaunija – 10,4 l.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Veselības akadēmija" saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi"