Pirts svētnīca Liepājā, leģendārais Talsu ritulis un pirmā latviešu avīze: izstāžu ceļvedis

Savukārt Jelgavā atzīmē divreiz senāku jubileju – 200 gadus kopš šajā kādreizējā Kurzemes hercogistes galvaspilsētā sāka iznākt pirmā avīze latviešu valodā – “Latviešu Avīzes”. Bet Liepājas muzejs ar izstādi “Pirts kā svētnīca” aicina ielūkoties vēl senākā latviešu pagātnē, kas joprojām dzīva – latviešu pirts rituālā.

Savukārt galvaspilsētas izstāšu telpas mudina iepazīties ar laikmetīgo mākslu. Laikmetīgās mākslas centrā “Kim?” atklātas divas jaunas izstādes - Evelīnas Deičmanes personālizstāde “Dejorgāns” un Leonarda Laganovska “Galeristes portfolio”, bet Kalnciema kvartālā skatāmas Paulas Stutiņas piezīmes.

* Laikmetīgās mākslas centrā “Kim?” (Sporta ielā iela 2 k-1, Rīgā) līdz nākamā gada 29. janvārim apskatāmas divas jaunas izstādes – Evelīnas Deičmanes personālizstāde “Dejorgāns” un Leonarda Laganovska izstāde “Galeristes portfolio”.

Evelīnas Deičmanes trešās personālizstādes “Kim?” pamatā ir autores dziļi personiska – jutīga un reizē procesu sabiedrībā motivēta interese pievērsties mākslai (iz)dzīvot. Laikā, kad fiktīvie naratīvi un globālā realitāte uzspiež vienlaicīgas pārklājošās distopijas, Evelīnas Deičmanes “Dejorgāns” ir veidota kā teritorija, kur meklēt un rast personiskās brīvības robežu – vietu, kura nevienam nevar nodarīt kaitējumu. Apzinoties, ka ignorējot savu ķermeni, nav iespējams nonākt pie miera stāvokļa un atklāsmes, izstādes tematika koncentrējas ap cilvēka iekšējām norisēm un vēstures traumatisko notikumu atstātajiem nospiedumiem tajā. Izstādes organizatori Jauns.lv informē

Saglabājot interesi strādāt ar “materiālu”, kas ir dziļi personisks, tomēr vienlaicīgi var būt apslēpts un grūti tverams, māksliniece izceļ postpadomu reģionam piemītošo mentālo karti. Atsvešinātību no sava ķermeņa piedzīvo vairums Latvijas iedzīvotāju, īpaši paaudze, kas dzimusi pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Evelīnas Deičmanes vecāku paaudzei pagātne ir zaudējusi savu spēju apgaismot tagadni. Tajā trūkst tagadnes, jo viss tiek skatīts un vērtēts caur pagātnes pieredzējumu, tādējādi kropļojot skatījumu un dzīves pieredzējumu šodienā”.

Izstādē iekļauti jaunradīti darbi gaismas un skaņas objektu, zīmējumu un tekstila, un metāla instalācijas tehnikās, kas vizuāli poētiskā/pastarpinātā veidā apsver idejas par starppaudžu traumu pārdzīvošanu, cilvēka ķermeni un cerības tehnoloģijām. Evelīna Deičmane (dz. 1978) mākslas izglītību ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā 2007. gadā un pabeigusi Berlīnes Mākslas universitātes Vizuālās komunikācijas nodaļu un Eksperimentālo mediju nodaļu (2004; 2007-2009). Savos darbos izmanto jauktas tehnikas, eksperimentē ar skaņu un vizuālajiem elementiem. Viņas konceptuālā pieeja ietver eksistenciālas noskaņas un cilvēka pieredzi, radot vidi, kur skumjas saskaras ar laimi, bet dramatiskumu kliedē humors. 

Savukārt Leonarda Laganovska izstādes “Galeristes portfolio” veidotāji vēsta: “1995. gadā, uzturoties Berlīnē, Leonards Laganovskis galerijas “Barbara Weiss” telpās inscenēja fotogrāfiju sēriju, kurā tika izspēlēts “mūsdienu vācu galeristes” tēls. Ieinteresēts tolaik sev jaunatklātā tipāžā-profesijā, kurā mākslas un naudas savstarpējās attiecību/atkarības dinamika līdzpastāv noteiktai izpratnei par paštēla, jaunības, garīgās un fiziskās veselības uzturēšanai nepieciešamo režīmu/aktivitātēm, Leonards Laganovskis, šķiet, šo sēriju varētu būt uzņēmis arī tagad. 

Sekojot iepriekš sagatavotam scenārijam un pieaicinot profesionālu modeli, mākslinieks vienas dienas laikā veic fotosesiju, kurā atspoguļo ar industrijas darbību saistītas epizodes-mizanscēnas. Modele pārvietojas no telpas uz telpu un pozē galerijā, ofisā, noliktavā, virtuvē, uz balkona. Sērija uzskatāma par pabeigtu darbu, autoram attēliem pievienojot naratīva daļu – brīvi angliskotu un vietumis (pa)mainītu tekstu, aizgūtu no tolaik Vācijā populāriem sieviešu un biznesa žurnāliem, piemēram, “Cosmopolitan”, “L’Officiel”, “Harper’s Bazaar”, “Vogue” un citiem”. 

Leonards Laganovskis (dz. 1955) ir viens no redzamākajiem konceptuālistiem Latvijā. Viņa darbi ir mīklas prātam, kas ir balstītas zinātnē, literatūrā, atmiņās, asociācijās. Laganovskis strādā dažādās mākslas jomās – zīmējumā, grafikā, glezniecībā, fotogrāfijā, veido objektus…

Sīkāk internetā: www.kim.lv.

* Bet Pārdaugavā - Kalnciema kvartāla galerijā (Kalnciema iela 35, Kalnciema un Melnsila ielu stūrī) līdz 22. novembrim skatāma Paulas Stutiņas personālizstāde “piezīmes”. Māksliniece par savu izstādi stāsta:

“Savā dzīvē esmu eksistējusi vizuālās mākslas vidē dažādos rakursos. No vidējās profesionālās mākslas izglītības, līdz mākslas analizēšanai un aprakstīšanai, mākslas muzeja vadīšanai, izstāžu iekārtošanai un mākslas mācīšanai citiem. Esmu iejutusies šajās lomās. Galu galā secinu, ka mākslu nevar piespiest mīlēt, cienīt vai saprast. Tas ir katra paša rokās. Tomēr ir svarīgi to piedāvāt.

Izstādē redzamie darbi ir pirmie, ko gleznoju bez citu komentāriem vai ieteikumiem, bez uzdevuma, tēmas un absolūtas mākslas likumu ievērošanas. Visi darbi ir abstrakti un bez nosaukumiem. Man nav svarīgi jums skaidrot, ko tajos redzu es, vai kāda ir to nozīme, es gribu aicināt katru no jums tur ieraudzīt kaut ko sev - visas atbildes, sajūtas un pārdomas ir patiesas. Šiem mākslas darbiem nav vienotas tēmas vai kopīgs stāsts, tie ir kā ieraksti dienasgrāmatā, katrs par savu dienu un tās notikumiem vai pārdzīvojumiem – piezīmes. Līdzīgi kā mūzika, abstraktā māksla aizskar katru individuāli un personiski. Vajag tikai ļauties, ieklausīties sevī un noticēt tam, ko dzirdi”.

Paula Stutiņa (dz. 1995) ir māksliniece, autore, izstāžu kuratore un skolotāja; 2015. gadā absolvējusi Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolu ar diplomu glezniecībā, 2020. gadā ieguvusi bakalaura grādu Mākslas vēsturē un teorijā Latvijas Mākslas akadēmijā, no 2016. līdz 2019 .gadam strādājusi par vadītāju un kuratori Tukuma Mākslas muzejā. Piedalījusies mākslas/izstāžu projektos kā pētniece, anotāciju, tulkojumu un recenziju autore. Sīkāk internetā: www.kalnciema.lv.

* Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu informācijas centrā (Kūrmājas prospektā 16/18) līdz 4. decembrim skatāma Liepājas muzeja krājuma izstāde “Pirts kā svētnīca”, kas ataino pirts tradīciju. Izstādes ietvaros skatāmas neatņemamas pirts tekstilijas, piemēram, lina dvieļi un cepures, kā arī pirts slotas, zāļu tējas. Muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Rasa Zālīte Jauns.lv stāsta:

“Pirts suta rada patīkamu muskuļu atslābumu un dod spēku. Par sutas pirts atklājējiem sevi uzskata gandrīz visas Ziemeļaustrumeiropas tautas, jo somu “sauna” vai krievu “baņa” tāpat kā latviešu pirts ir ļoti līdzīgas gan kā būves, gan arī pēc to pielietošanas. Tomēr daudzām tautām pirtis ir bijušas kā svētnīcas, arī latvietim, kurš pēc nedēļas darba varēja šķīstīt ne tikai miesu – tīrāka kļuvusi arī dvēsele.
 
Pirtī notika visi svarīgākie notikumi cilvēka mūža gājumā. Tā, kā īpaša dziedniecības un higiēnas ēka, tika celta upju un citu ūdenstilpju malās. Tajās gan iesākās mūsu senču mūžs, gan arī viņi no tam devās pēdējā gaitā, kā arī uz pirtiņu gāja, kad bija nepieciešams gan veselību atgūt, gan ar veļiem aprunāties.
 
Ņemot vērā pirts lielo nozīmi ne tikai miesas tīrībā, bet arī garīgā, ejot pirtī, ievēroja dažādus nerakstītus likumus un nepiesārņoja to ne ar ļauniem vārdiem, ne necienīgu uzvedību. Ieejot pirtiņā, ar to sasveicinājās un atstājot to pateica paldies, jo, kā esot teicis tradīciju pētnieks Marģers Grīns, “latviešiem gars esot tikai pirtī””.

Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.

* Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja izstāžu zālē (Akadēmijas ielā 10) līdz nākamā gada 23. janvārim skatāma izstāde ““Latviešu Avīzes” 200: ceļā uz mediju sabiedrību”, ko kopīgi organizē Latvijas Nacionālā bibliotēka un Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs. Tā veltīta pirmajam laikrakstam latviešu valodā, kas sāka iznākt tieši pirms 200 gadiem.

Par izstādes norises vietu zīmīgi izvēlēta Jelgava, kur 1822.gadā tika izdots pirmais laikraksts latviešu valodā “Latviešu Avīzes”, tā iedibinot avīžniecības laikmetu, kura turpinājumu mūslaikos var ieraudzīt interneta ziņu portālu, elektronisko mediju un citu plašsaziņas līdzekļu darbībā.

Izstāde stāsta par “Latviešu Avīžu” darbību vairāk nekā 94 gadu garumā, līdz 1915. gadā to pārtrauca Pirmais pasaules karš. Izstāde iepazīstina ar izcilām personībām, kuras piedalījās “Latviešu Avīžu” veidošanā, kā arī ļauj ielūkoties laikraksta ziņu slejās, kur lasāmi gan svarīgi un sensacionāli, gan ikdienišķi Kurzemes, Baltijas un pasaules notikumi.

“Latviešu Avīžu” pirmais redaktors Karls Frīdrihs Vatsons, reiz jokojot, savu laikrakstu nodēvēja par “nemirstīgo avīzi”. Viņam bija taisnība – “Latviešu Avīzes” ir nemirstīgas ne vien mediju vēsturē, bet arī - mūžīga vērtība Latvijas vēsturē un kultūrā. Savā pirmā numura ievadrakstā “Latviešu Avīzes” rakstīja:

“Mēs gribam Latviešu zināšanas vairot, dažas ziņas no klātenes un no tālenes atnesdami, dažu labu padomu dodami, dažas gudrības izpaudēdami, ir brīžam pasmiedamies, ko labu mācīt un tā cik spēdami piepalīdzēt pie arāju ļaužu prāta cilāšanas un labklāšanas”.

Sīkāk internetā: www.jvmm.lv.

* Interneta digitālie dizaina asprāši saules dzelteno instalāciju “Mūsu saule” pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Rīgā, kas veltīta tur atklātajai Latvijas Bankas simtgades jubilejas izstādei “Mūsu vērtības”, bija pārvērtuši par gardā siera “Talsu ritulis” dzelteno ripuli. Nu bija iemesls dažādām asprātībām un iesmējībām, bet patiesībā nekas ačgārns jau nebija noticis. Talsu muzejā taču tikko atklāta simtgades izstāde “Talsu pienotavai 100”, kas veltīta “Talsu rituļa” ražotāja lielajai jubilejai. Gan vienā, gan otrā muzejā atklāta izstāde, kas veltīta kādas institūcijas nozīmīgai jubilejai!

Šogad akciju sabiedrība „Talsu piensaimnieks” svin savu 100. jubileju, un par godu šīm svinībām Talsu novada muzejā, sadarbībā ar „Talsu piensaimnieku”, Latvijas Lauksaimniecības muzeju un Eleonoru un Zigurdu Indriksoniem (siera „Talsu ritulis” meistariem), izveidota izstāde par “Talsu piensaimnieka” attīstību dažādos vēstures posmos, kas būs skatāma līdz nākošā gada 31. janvārim: sākot no 1922. gada 16. oktobra, kad oficiāli dibināta Talsu apvienoto piensaimnieku sabiedrība, beidzot ar mūsdienām.

Līdzās ieskatam par „Talsu piensaimnieka” vēsturi apskatāmi piena produkcijas iepakojumi no dažādiem laika posmiem, kā arī dažas iekārtas, kas izmantotas piena pārstrādē, protams, ietverot arī stāstu par Latvijā plaši pazīstamo „Talsu rituli”.

Sīkāk internetā: www.talsumuzejs.lv.