NVO aicina Valsts prezidentu pievērst uzmanību primārās palīdzības nepārtrauktības nodrošināšanai Ukrainas bēgļiem
Vairāk nekā 20 nevalstiskās organizācijas (NVO) aicina Valsts prezidentu Egilu Levitu pievērst uzmanību primārās palīdzības nepārtrauktības, kā arī vispusīgu integrācijas pasākumu nodrošināšanas nepieciešamībai Ukrainas bēgļiem Latvijā, informēja biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone-Gavala.
NVO šodien ir nosūtījusi prezidentam vēstuli, kurā aicina pievērst uzmanību Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) solījumiem, kas saistīti ar Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanu Latvijā. Pēc NVO paustā, tādiem problēmjautājumiem kā atbalsts primārajai palīdzībai, ilgtermiņa risinājumu veidošana, kā arī visaptverošas uzņemšanas un integrācijas sistēmas izveide jau vairākkārt ir pievērsta uzmanība Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas komisijas novēršanas sēdēs, kā arī ir rakstītas vēstules gan Kariņam, gan atsevišķiem ministriem, taču līdz šim nekāda virzība šajos jautājumos neesot bijusi.
NVO vēstulē uzsver, ka Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā ir pēc iespējas drīz skaidri jānosaka, ka primāri sniedzamais atbalsts tiks nodrošināts arī pēc 2022. gada 31. decembra. Jau šobrīd Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ierodas Latvijā, organizācijas nevar atbildēt, vai mājoklis patiešām tiks nodrošināts uz 120 dienām, jo līdz gada beigām atlikušas 62 dienas. NVO vērtējumā, ir nepieņemami, ka cilvēkiem, kuri Latvijā saņem patvērumu no kara, nav precīzas informācijas par to, vai būs pieejams mājoklis un ēdināšanas atbalsts. Neskaidrība arī būtiski apgrūtinot pašvaldību un nevalstisko resursu plānošanu nākamajam gadam.
Tāpat, NVO vērtējumā, apstākļos, kad Eiropas Komisija ir noteikusi, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem pagaidu aizsardzības statuss būs līdz 2024. gada 4. martam, ir skaidrs, ka ir nepieciešamas vienošanās par ilgtermiņa skatījumu bēgļu uzņemšanā. Organizācijas aicina visus izdevumus, kas saistīti ar Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanu 2023. gadā, īpaši attiecībā uz primāro palīdzību, iekļaut valsts pamatbudžetā.
NVO aicina arī mainīt pieeju atbalstam Ukrainas civiliedzīvotājiem no reakcijas krīzes situācijā uz visaptverošu uzņemšanas un integrācijas sistēmu, kurā sniedzam tādu atbalstu, kas maksimāli ātri ļauj Ukrainas civiliedzīvotājiem iesaistīties pilnvērtīgā dzīvē. Tajā skaitā ir nepieciešams ilgtermiņa atbalsts latviešu valodas apguvei (pieteikšanās latviešu valodas bezmaksas kursiem beidzās šī gada 15. oktobrī), iesaistei darba tirgū, kā arī Ukrainas civiliedzīvotāju bērnu integrācijai Latvijas skolās.
NVO vēstulē atzīst, ka līdz šim Latvija jau ļoti daudz izdarījusi Ukrainas bēgļu atbalstā, izlēmīgi soļi attiecībā uz atbalstu 2023. gadā palīdzēs mobilizēt visa veida resursus gan valsts pārvaldē, gan pašvaldības, gan nevalstiskajā sektorā.
