Kārtējo reizi Rīgas lidostai rosina piešķirt izcila latvieša vārdu: šoreiz Jāņa Čakstes 

Ja arī doma it kā nebūtu slikta, tad mūsu valstī tā īsti nav nevienas lēmējinstitūcijas, kas uzņemtos atbildību to atbalstīt vai noraidīt. Jauns.lv, aptaujājot atbildīgos, izgāja klasisko “birokrātijas riņķa danci”, kad pirmā institūcija sūta pie otrās, otrā pie trešās, trešā pie ceturtās un priekšpēdējā atpakaļ pie pirmās. Tā kā politiķiem, kuri vēlās papildināt starptautiskās lidostas “Rīga” nosaukumu, vispirms būtu jālemj, kas to vispār dzīvē var īstenot.

“Trūkst atgādinājumu”

Rihards Kols dienu pirms 13. Saeimas pēdējās sēdes, 26. oktobrī, savā “Facebook” profilā ierakstījis:

“Darba komandējumi ārpus valsts pa gadiem rezultējušies likumsakarīgā blaknē: absurdi daudz laika pavadīts Eiropas galvaspilsētu un lielpilsētu lidostās, no kurām lielākā daļa nes nacionālo varoņu, valstsvīru & -sievu, spilgtu personību vārdus, simboliski piesaistot arī vērtības.

Ik pa laikam uzvirmo (pamatotas) diskusijas par Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes trūkumu Rīgā - trūkst vietu atcerei, trūkst atgādinājumu, trūkst iespēju parādīt pelnīto godu. Vieni vēlas pieminekli, citi negrib vispār, vieni grib tur-un-tur, citi ne tur, un nepatīk nekas.

Piešķiram J. Čakstes vārdu Riga Airport? Tā nepārprotami norādot Čakstes kā personības un kā simbola nozīmi šodienas LV? Viens no 100 lielākajiem pasaules demokrātiem. Čakste kā svarīgāko vērtību nesējs turpinātu simboliski būt līdzās cauri laikiem, lidojumiem un gadalaikiem”.

“Tā nav mūsu kompetence!”

Jauns.lv centās noskaidrot, kas šo ideju varētu īstenot. Un, lūk, atbildes:

Rīgas domes Komunikācijas pārvalde: “Lidosta “Rīga” atrodas Mārupes teritorijā un nav Rīgas pašvaldības īpašums. Lūdzam vērsties Mārupes pašvaldībā”.

Lidostas “Rīga” Komunikāciju projektu vadītāja Ilze Salna: “Lēmums par lidostas nosaukumu ir akcionāra – valsts – kompetencē”.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Gulbe: “Satiksmes ministrija nav vērtējusi lidostas “Rīga” vārda maiņu, bet jebkurā gadījumā tas prasītu veikt virkni administratīvu darbību, jo nosaukuma maiņa prasītu izpildīt juridiskas prasības gan vietējā, gan starptautiskā līmenī”.

Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane: “Par procedūru aicinu sazināties ar lidostu, viņi šo vislabāk nokomentēs, jo šis priekšlikums nav izskanējis pirmo reizi”.

Jāteic, ka Jauns.lv arī katras šīs institūcijas vadību aicināja izteikties, kā tā vispār raugās uz ideju par Jāņa Čakstes vārda iemūžināšanu “idejiski”, bet uzrunātie atbildēja tikai uz jautājuma sadaļu par pašu “procedūru”.

Ne pirmā reize

Jāatgādina, ka šajā gadsimtā jau bijuši vairāki mēģinājumi Rīgas lidostai piešķirt kāda ievērojama latvieša vārdu, bet visas ierosmes izčākstējušas nebūtībā.

Tā 2008. gadā, kad virmoja kaislības par daļas Basteja bulvāra nodēvēšanu Zigfrīda Annas Meierovica vārdā, virkne politiķu izteica priekšlikumu Latvijas pirmā ārlietu ministra vārdā nosaukt arī Rīgas lidostu. Pirmais ar šādu ideju klajā nāca toreizējais Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK), gan piebilstot, ka “Rīgas domei nav tiesību pārdēvēt lidostu”. Ierosmi vārdos atbalstīja arī lidostas valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters (LPP/LC). Tomēr, pēc visa spriežot, toreiz šo ideju noraka Petera partijas biedra Aināra Šlesera vadītā Satiksmes ministrija. Ministra preses sekretārs Ģirts Dripe presei pirms 14 gadiem pauda: “Šlesers atzīst, ka Meieirovics ir devis milzīgu ieguldījumu Latvijas valstiskuma stiprināšanā, tomēr lidostas “Rīga” pārdēvēšana citā vārdā šobrīd ir nevietā. Starptautiski šī lidosta ir pazīstama ar nosaukumu “RIX”, tādēļ vārda maiņa var radīt sajukumu”.

Savukārt 2019. gada Jānis Adijāns, kurš pārstāv nacionālo savienību “Taisnīgums”, mudināja Rīgas lidostu nosaukt leģendārā lidmašīnu konstruktora Kārļa Irbīša (1904-1997) vārdā. Par šo iniciatīvu portālā manabalss.lv pat uzsāka parakstu vākšanu, bet lai tā nokļūtu līdz Saeimai vajadzīgi 10 000 parakstu šobrīd savākto 118 vietā.

Kā citur pasaulē?

Visā pasaulē ir vairāk nekā divsimt lielu lidostu, kurām piešķirti prominentu cilvēku vārdi – no politiķiem un militārpersonām līdz astronautiem, mūziķiem un pat futbolistiem. Piemēram, tepat kaimiņos – Igaunijas galvaspilsētas Tallinas lidosta jau kopš 2009. gada nes pirmā Igaunijas prezidenta pēc neatkarības atjaunošanas Lennarta Meri (1929-2006) vārdu.

Savukārt vienu no nesenākajām “kristībām” piedzīvoja lidosta “Touquet Paris-Plage” Francijas ziemeļos, kura kopš 14. oktobra nosaukta mirušās britu karalienes Elizabetes II vārdā.

Lielās starptautiskās lidostas nosauktas ne tikai izcilu politiķu vārdos, kā, piemēram, Šarla de Golla lidosta Parīzē, Džona F. Kenedija - Ņujorkā, Ataturka – Stambulā, Indiras Gandijas - Ņūdeli, bet arī mūziķu, kultūras un vēsturisku personību vārdā. Zalcburgā ir Volfganga Amadeja Mocarta, Varšavā - Friderika Šopēna, Budapeštā – Ferenca Lista, Liverpūlē - Džona Lenonā, Rimini (Itālija) – kinorežisora Federiko Fellīni, bet Lionā - Antuāna de Sent-Ekziperī lidosta. Savukārt Mongolijas galvaspilsētā ir pirms 800 gadiem dzīvojoša karavadoņa Čingishana vārdā nosaukta lidosta.

Nav arī tā, ka lidostas nodēvētas tikai kādreiz slaveno cilvēku vārdā. Piemēram, Madeiras starptautiskā lidosta Portugālē 2016. gadā nosaukta izcilā futbolista Krištiana Ronaldu vārdā.