LSPA vēlas saglabāt autonomiju, iekļaujoties RSU
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA) vēlas palikt kā autonoma augstskola, iekļaujoties Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), un darboties saskaņā ar Augstskolu likumu un LSPA Satversmi, strādājot valsts un sporta nozares labā, šādu LSPA viedokli pauda LSPA sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Ilze Āķe-Vīksne.
Augstskolas pārstāve uzsver, ka LSPA strādā veiksmīgi, ar esošajiem budžeta līdzekļiem attīsta pētniecību, īsteno akadēmisko darbu, gatavojot izglītotus sporta un veselības aprūpes profesionāļus sporta nozarei.
Esošajā situācijā LSPA gandarī, ka konceptuāli panākta vienošanās, ka procesi netiks virzīti steidzamības kārtā un izveidota darba grupa tālākam darbam. Turklāt piektdien augstskola saņēmusi Augstākās izglītības padomes (AIP) lēmumu, kurā minēts, ka AIP konceptuāli atbalsta LSPA reorganizāciju, to pievienojot RSU, taču neatbalsta Ministru kabineta rīkojuma projekta "Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas reorganizāciju" tālāku virzību.
LSPA pārstāve norāda, ka nav izsvērti un analizēti riski par sporta nozares akadēmiskās vides pāreju Veselības ministrijas pakļautībā, kā arī šādas pārejas ieguvumi un zaudējumi sporta nozares attīstībai. Veidojas neviennozīmīgi vērtējama situācija, kur LSPA kā augstskola, kas sagatavo sporta speciālistus, atradīsies Veselības ministrijas (VM) pārraudzībā, bet sporta nozare IZM pārraudzībā. Nav saprotami ilgtermiņa ieguvumi un zaudējumi finansiālā un sociālpolitiskā aspektā.
"Protams, risinājumi tiks meklēti. Lielas cerības tiek liktas uz jaunizveidoto darba grupu, kuras sastāvā būs pārstāvji no AIP, LSPA, RSU, IZM un VM," piebilst Āķe-Vīksna.
LETA jau vēstīja, ka ceturtdien AIP, izvērtējot IZM ieceri pievienot LSPA RSU, pauda konceptuālu atbalstu šai idejai, aģentūru LETA informēja AIP priekšsēdētājs Andris Teikmanis.
Viņš pastāstīja, ka AIP locekļi uzklausīja LSPA rektora Jura Granta, Senāta priekšsēdētāja Ulda Grāvīša un augstskolas padomes priekšsēdētājas Sandra Rozenštokas, kā arī RSU un IZM pārstāvju viedokļus. "Ņemot vērā, ka RSU ir gatava uzņemt savā augstskolā LSPA, tika panākta vienošanās veidot darba grupu, lai precizētu IZM rīkojuma projektu, lai LSPA reorganizācijas rezultātā LSPA iekļautu RSU kā struktūrvienību, kas saglabā savu identitāti. RSU apsolīja, ka LSPA varēs turpināt īstenot savas studiju programmas esošajā augstskolas ēkā," norāda Teikmanis.
Viņa ieskatā no augstskolu integrācijas un konsolidācijas viedokļa tas ir tāds risinājums, uz ko būtu jātiecas, lai nenotiktu augstskolu iznīcināšana, vienkārša pārņemšana.
Darba grupā iekļaus abu augstskolu un IZM pārstāvjus, lai rīkojumā precizētu neskaidros jautājumus. Arī reorganizētās Latvijas Jūras akadēmijas (LJA), ko šovasar nodeva Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pārraudzībā, rektore Kristīne Carjova ieteikusi ātrāk pieņemt lēmumu, lai ir vairāk laika pašam reorganizācijas procesam, kurā var atklāties iepriekš neprognozētas nianses. Carjova piekritusi iesaistīties darba grupā, pastāstīja Teikmanis.
Plānots, ka LSPA varētu iekļaut RSU no 2026.gada.
IZM rīkojuma projektu AIP lūgusi saskaņot strauji, proti, līdz 28.oktobrim, kas liecinot par IZM vēlmi šo jautājumu virzīt izskatīšanai valdībā iespējami ātri.
Kā aģentūrai LETA norāda IZM Komunikācijas nodaļas vecākā konsultante Inta Bērziņa, IZM neplāno pieteikt valdībā šādu jautājumu jau nākamnedēļ, un jautājums par augstskolu reorganizāciju netiek gatavots steigā.
Viņa atgādina, ka lēmums par to ir apstiprināts šā gada pavasarī saskaņā ar 2022.gada 1.februārī Ministru kabinetā apstiprināto informatīvo ziņojumu "Zinātnes un augstākās izglītības finansējuma sasaiste ar zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma rezultātiem". 2021.gada 14.septembrī valdībā tika apstiprināts rīkojums "Par valsts augstskolu tipiem". Apstiprinot rīkojumu, ministrijai uzdeva, ievērojot Augstskolu likuma 11.pantā noteikto par augstskolu apvienības un augstskolu apvienības padomes izveidošanu valsts augstskolu reorganizācijas ietvaros, sagatavot un iesniegt izskatīšanai valdībā rīkojuma projektu par LiepU, DU un RTA reorganizāciju.
Šie lēmumi sagatavoti sadarbībā ar iesaistītam augstskolām, nozari pārstāvošām organizācijām un virzot tos izskatīšanai valdībā, ministrija iebildumus nav saņēmusi, piebilst Bērziņa.
IZM uzsver, ka Ministru kabineta noteikumi "Zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība neparedz piešķirt zinātnes bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām, kuru novērtējums ir 1 vai 2, proti, LSPA, Banku augstskolai, RTA, LiepU, taču zinātnes bāzes neesamība būtiski apdraud augstskolas iespējas īstenot Augstskolu likumā noteiktos kritērijus zinātniskās darbības un tehnoloģiju pārneses procesa nodrošināšanai kā zinātniskajām institūcijām.
Ministrija, ievērojot noteikto kārtību un labas pārvaldības principus, paredz iesniegt jautājumu saskaņošanai ar iesaistītajām augstskolām, Augstākās izglītības padomi un ministrijām. Kad jautājums tiks saskaņots, tad jautājums tiks virzīts uz Ministru kabinetu izskatīšanai, uzsver Bērziņa.
RSU rektors profesors Aigars Pētersons norāda, ka gadījumā, ja valdība saskatīs ieguvumus un lems, ka šāda augstskolu konsolidācija ir nepieciešama, RSU kā valstiski atbildīga zinātnes universitāte pildīs šo lēmumu. "Gan Banku Augstskola, gan LSPA pieņems savu lēmumu, ar kuru no zinātnes universitātēm viņi turpmāk sadarbosies. RSU durvis ir atvērtas," uzsver Pētersons.
