Skaidrojam, kāpēc dažos dzīvokļos pēc centrālapkures pieslēgšanas ir tropisks karstums, bet citos - nepatīkams vēsums
Jau vairāk kā nedēļu vairumam Latvijas daudzdzīvokļu māju ir pieslēgta centrālapkure. Un, kā katru gadu, arī šogad iedzīvotāji neskopojas ar sūdzībām un pārmetumiem siltumapgādes uzņēmumiem: kamēr vieni jūtas kā tropiskajā svelmē, citi atkal no aukstuma drebinās. Un, kā vienmēr, kurinātāji un namu apsaimniekotāji skandina visiem zināmo mantru – lai taupītu naudu un siltumu, ierīkojiet termoregulatorus un siltiniet mājokļus!
Daudzās mājās pirmās pāris nedēļas pēc apkures pieslēgšanas temperatūra var būt “nenormāla”. Tas saistīts, ar to, ka pēc apkures sistēmu atkalieslēgšanas ir nepieciešama tā saucamā to atgaisošana jeb savešana kārtībā pēc vasaras dīkstāves. Pēc tam jau temperatūrai visos nama dzīvokļos ir jāstabilizējas un pašam dzīvokļa īpašniekam vai nama apsaimniekotājam radīsies iespēja daudz efektīvāk regulēt temperatūru dzīvokļos.
Bažas par siltuma rēķiniem
Šoruden cilvēku sašutumu par neciešamo karstumu dzīvokļos pastiprinājusi arī dramatiskākā energoresursu dārdzība, kas daudziem jo daudziem uzdzen šausmas par gaidāmajiem apkures rēķiniem, kas var būt divas, trīs un pat vairāk reižu lielāki nekā pirms gada. Tas atkarīgs no tā, kurā pilsētā dzīvojat un kādu kurināmo izmanto jūsu pašvaldības siltumuzņēmums – gāzi vai šķeldu. Atšķirības var būt ļoti būtiskas, jo, piemēram, oktobrī Kuldīgā viena siltuma megavatstundā izmaksā 74 eiro, bet Ikšķilē – 324 eiro.
Bet Rīgā šomēnes viena megavatstunda maksā 171 eiro (pirms gada – 57 eiro). Ja apmēram 50 kvadrātmetru dzīvoklim mēnesī patērē 1,7 megavatstundu, lai tajā uzturētu plus 19 grādu temperatūru, rēķiniet, cik liels būs sadārdzinājums. Rīgā siltuma tarifs ir kaut kur “pa vidu”, jo galvaspilsētas kreiso krastu apkurina ar šķeldu, bet labo – ar gāzi. Attiecīgi kreisā krasta apkure sanāk lētāka, bet “Rīgas siltuma” tarifs visiem ir noteikts vienāds.
Līdz ar to pilsētniekiem vai vienas mājas iedzīvotājiem nākas “solidarizēties” ar kaimiņiem, lai visas pilsētas mērogā uzturētu “normālu” jeb vienādu temperatūru. Bet izmaksas var samazināt arī katrs pats savā dzīvoklī vai mājā, jo apkures izmaksas ietekmē divas būtiskas komponentes - patērētais siltumenerģijas daudzums un siltumenerģijas tarifs, ko nosaka “Rīgas siltums”. Un patērēto enerģijas daudzumu varam regulēt katrs pats.
Vienkāršoti runājot: ja dzīvoklī pie radiatoriem ir termoregulators, tad darbiniet to! Tomēr vairums daudzdzīvokļu māju siltumapgādes sistēmu darbojas, pamatojoties uz kopējā mājas automatizētā siltummezgla iestatījumiem, kas nozīmē, ka katrai mājai apkures sistēma regulēsies automātiski. Ja jums liekas par siltu, pieprasiet namu apsaimniekojotājam mājai samazināt siltumapgādi. Protams, šai gadījumā par to nāksies vienoties vairumam nama iedzīvotāju, lai paziņotu namu apsaimniekotājam, cik lielu siltumu gribat savā mājoklī – plus 19 vai plus 24.
Kā Spānijas pludmalē?
Tikmēr rīdzinieki sociālajā tīklā “Facebook” raksta, ka viņu prieku par omulīgo siltumu nomainījušas dusmas par neizturamo sutu – viņi ne tikai tur logus vaļā, bet arī ar bažām gaida rēķinus par siltumu, kurus saņems pēc mēneša. Lūk, daži “Facebook” ieraksti:
Netipiskā Rīga: “Meldru iela 2. Es, protams, gaidīju, kad pieslēgs apkuri, bet 25 grādu nebija pat jūlijā. Oi, cik bailīgi saņemt rēķinu nākammēnes. Ceru, ka tā ir tikai sistēmas pārbaude.”
Ieva Pukite-Purmale: “Man Vecmīlgrāvī tāpat. Logs visu laiku vaļā...”
Sintija Upmane: “Mums ar' Juglā 24 grādi un logs jātur vaļā.”
Nadja Krehtjaka: “Mums Sarkandaugavā radiatori karsē tā, ka mājās ir 28 grādi, logi arī ir vaļā.”
Linda Kalniņa: “Es Vecmīlgrāvī dzīvoju Atlantijas ielā. Teikšu godīgi, esmu ļoti nikna! Pagājušajā gadā to apkuri neslēdza un neslēdza klāt, bet tieši šogad, šajā šausmīgajā situācijā, viņi ņem un pieslēdz apkuri, kad ārā +10/+16!!! Ko jūs darāt ar mums?!”
Guntis Rozenbergs: “Jūtos kā Spānijas pludmalē - sēdu peldbiksēs. Drīz slēgšu kondicionieri. Bet tad būs jāaizver logi. Apkures sezona Rīgā sākusies!”
Ralfs RhRalfs: “Pļavniekos dienā radiatori auksti, bet naktīs kurina tā, ka pie trubām roku nevar pielikt, jātur līdz galam logi vaļā. Laikam kādam neienāk prātā, ka mājās dzīvo arī latvieši, kuri nav gadsimtiem raduši naktīs uz “pečkām” gulēt…”
Automātiskā atgaisošana
“Rīgas namu pārvaldnieka” (RNP) preses pārstāve Una Grenevica skaidroja, ka RNP un uzņēmuma "Siltumserviss Rīga" darbinieki šajās dienās “turpināja dzīvojamo māju apkures sistēmu atgaisošanas un stabilizācijas darbus”: “Uzņēmuma apsaimniekošanā esošo māju apkures sistēmu atgaisošanas un stabilizācijas darbi aizņem līdz divām nedēļām, tomēr atsevišķās dzīvojamās mājās šis termiņš var būt ilgāks – līdz mēnesim, ja atgaisošana jāveic atkārtoti. Apkures sistēmu atgaisošana aizņem vairāk laika arī tādās situācijās, ja dzīvokļos ir notikusi nesaskaņota un apkures sistēmai neatbilstoša pārbūve.”
Ja nu pāris nedēļas pēc centrālapkures pieslēgšanas dzīvoklī joprojām ir “nenormāla” temperatūra, jums būtu jāvēršas pie namu apsaimniekotāja, lai tas noregulētu siltumpadevi uz attiecīgo temperatūru. Tikmēr varat arī pats mācīties, kā uz siltuma rēķina taupīt naudu.
Akciju sabiedrība “Rīgas siltums” Cēsu ielā 3A līdz 28. oktobrim rīdziniekus aicina pieteikties ekspertu konsultācijām par siltuma taupību un energoefektivitāti. Ekspertu praktiskajās konsultācijās interesentiem būs iespēja klātienē uzdot sevi interesējošus jautājumus par siltuma taupīšanas un energoefektivitātes paaugstināšanas risinājumiem tieši savai ēkai un dzīvoklim, informēja “Rīgas siltuma” Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Linda Rence.
Protesta akcija samazinātā PVN apkurei atbalstam
