Latgalē ganās no Baltkrievijas ieklīduši sumbri
Līvānu novada Rožupes pagasta Drēņu saimniecības tuvumā jau kādu laiku omulīgi jūtas trīs sumbri, kuri, visticamāk, pie mums ieklīduši no Baltkrievijas. Pagaidām gan nav skaidrs, vai viņi ir izmukuši no kādas audzētavas vai pārstāv savvaļas populāciju.
Speciālisti iesaka speciāli viņiem netuvoties un attieksmi pret cilvēkiem nepārbaudīt. Pagaidām uztraukumam pamata neesot, bet ja dzīvnieki sāks cilvēkiem traucēt un tuvosies mājām, visticamāk, būs jālemj, ko ar viņiem darīt.
Izglābti no iznīcības
Pirms vairāk nekā gadsimta šie Eiropas lielākie zīdītāji bija teju pilnībā izmedīti, īpaši lielu postu tiem nodarīja vācu karavīri Pirmā pasaules kara laikā. Pēdējo Belovežas gāršas sumbru nošāva malumednieks 1919. gadā.
Līdz 1954. gadam sumbri bija saglabājušies tikai zoodārzos, bet mērķtiecīgā, daudzus gadus ilgā darbā dabisko populāciju izdevās atjaunot. Pašlaik Belovežas gāršā Polijas un Baltkrievijas teritorijā mitinās aptuveni 2700 šo dzīvnieku, vēl 2000 ir arī citās valstīs.
Latvijā 2004. gadā piecus sumbrus izlaida iežogotā teritorijā Papes pagastā Dienvidkurzemē, taču viņi izlauzās un kļuva par savvaļas dzīvniekiem.
Latvijā bez juridiska statusa
Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns apstiprina, ka Latvijā sumbriem nekāda juridiska statusa nav un mūsu Sarkanajā grāmatā viņus neatrast. Iemesls – pie mums šis dzīvnieks savvaļā oficiāli neeksistē, tomēr tas nedod iemeslu sumbrus šaut.
“Pagaidām izskatās, ka sumbri tur nevienu netraucē un izturas visai mierīgi. Protams, ja viņi sāks tuvoties iedzīvotāju īpašumiem vai meklēs barību piemājas dārziņos, būs jālemj, ko darīt. Mums jau ir pieteicies viens no lokālajiem Latgales zvērudārziem, kura personāls nepieciešamības gadījumā būtu ar mieru viņus ņemt savā pārraudzībā,” saka Svilāns.
Parasti ir saticīgi
Sumbri var sasniegt pat 1000 kilogramu svaru. Parasti viņi dzīvo baros un raksturojami, kā visai saticīgi dzīvnieki, tikai riesta laikā starp tēviņiem ir izteikta konkurence un notiek spēka demonstrēšana. Sumbriem rudens ir pārošanās laiks, tāpēc liellopu īpašniekiem Rožupes pagastā un tā apkaimē vēlams lopus naktī neatstāt ganībās.
Svilāns iesaka sumbriem labāk netuvoties un viņus nebarot: “Ikdienā viņi cilvēkam nav bīstami, bet atsevišķās situācijās var kļūt agresīvi – vai nu riesta laikā, vai tad, kad sumbru govīm blakus ir mazie teļi. Bet tieši tāpat uzvedas arī mūsu pašu lielie dzīvnieki – gan aļņi, gan brieži. Nevar, protams, izslēgt šo tendenci, ka sumbri arī turpmāk ieklīdīs mūsu valsts teritorijā, un kas zina, varbūt ar laiku patiešām Latvijā izveidojas savvaļas populācija. Tad gan viņi būs jāieraksta arī mūsu Sarkanajā grāmatā.”
