Rostoks: jābūt ļoti daudz līķiem un zārkiem, lai Krievijā panāktu politiskas pārmaiņas
Vai nesen izsludinātā daļējā mobilizācija var mainīt Krievijas sabiedrības un politiskās elites attieksmi pret Ukrainas karu un valsts vadītāju rīcību? Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka nav zināms, kā Krievijas sabiedrība reaģēs. Jāņem vērā, ka dažādās Krievijas daļās reakcija būs atšķirīga.
“Būs cilvēki, kuri neatbalstīja karu, nevēlējās karot, bet tagad nokļūs frontes līnijā. Ko viņi darīs? To mēs īsti nezinām, taču motivācija viņiem varētu būt zema.
Ir arī tādi cilvēki, kuri atbalsta karu, bet viņi vēlas, lai karo kāds cits. Kāpēc konkrēti viņam ir jāiet karot? Ir grūti spriest, cik efektīvi šie cilvēki būs un kā viņi uzvedīsies, nokļūstot kaujas apstākļos.
Ir jābūt ļoti daudz līķiem, lai panāktu politiskās pārmaiņas
Tad ir piederīgie. Jāskatās, kā viņi reaģēs, kādi būs zaudējumi. Manuprāt, šis ir ļoti nozīmīgs brīdis ne tikai Krievijai, bet arī Rietumiem. Lai panāktu politiskas pārmaiņas Krievijā, lai cik briesmīgi tas izklausītos, ir jābūt ļoti daudz līķiem.”
Skan nežēlīgi, bet realitāte ir tāda, ka Ukrainai būtu jāsniedz lielāka palīdzība, lai būtu daudz mirušo arī no tiem cilvēkiem, kas tagad tiek mobilizēti. Tas, ka liels skaits mirušo krievu karavīru zārku nonāktu atpakaļ Krievijā, varētu pasteidzināt politiskās pārmaiņas.
“Ir pilnīgi skaidrs: ja cilvēki tiek paņemti un nosūtīti uz frontes līniju (turklāt tādi, kuri tur noteikti nav gribējuši nokļūt), veidojas milzīgs protesta potenciāls. Bet ir jārēķinās ar risku, ka pakāpeniski Krievijai šis varētu kļūt par tēvijas karu, kurš jāuzvar par katru cenu.
Cenšas apslāpēt protestus
Bet mēs arī īsti nezinām, cik efektīvi būs Krievijas iekšējie drošības spēki. Līdz šim varas iestādēm ir izdevies diezgan efektīvi apslāpēt protestus. Kad daži simti cilvēku protestē, viņus salādē automašīnās, aizved uz aizturēšanas izolatoru un, iespējams, pēc tam arī nosūta uz fronti, ja viņi ir atbilstošajā vecumā.
Bet ir arī citas protesta formas. Kāds cilvēks, kas saņēma pavēsti, sašāva militārpersonu, kura nodarbojās ar rekrutēšanu. Ir šāds gadījums. Tad ir virkne gadījumu, kad iesaukšanas punkti ir aizdedzināti.
Krievija šo karu nevar uzvarēt!
Politiskā neapmierinātība tur ir, bet ilgākā laika posmā Ukraina noteikti nezaudēs. Mēs tikai gribētu, lai pārmaiņas Krievijā notiktu ātrāk. Principā Krievija šo karu nevar uzvarēt, manuprāt, nekādā veidā. Bet tad ir jautājums, cik ilgi viņi spēs turpināt karot? Mūsu interese būtu, lai Ukrainai izdodas šo karu uzvarēt ātrāk.”
Jādomā par to, kāds ir Rietumvalstu mērķis. Vai mēs gribam, ka Ukraina ir militāri pietiekami spēcīga, lai atgūtu teritorijas? Vai arī mērķis ir tāds, ka Ukraina nezaudē, karš turpinās, bet pakāpeniski kļūst aizvien nepopulārāks Krievijā, līdz beidzot notiek pārmaiņas?
Pārmaiņas varētu pasludināt pats Krievijas prezidents, sakot, ka mēs uzdevumu izpildījām, vai arī notiek politiskās varas maiņa. Mēs īsti nezinām, kā tas varētu notikt. Manā skatījumā būtu labāk, ja karš beigtos pēc iespējas ātrāk.”
Galma apvērsuma iespējas
Vai tuvākajā laikā iespējams tā saucamais galma apvērsums, kad Krievijas elite kļūst ļoti neapmierināta un sāk sacelties? Rostoks skaidroja, ka cilvēki Krievijas politiskajā elitē ir gana neapmierināti.
Protams, ir arī ļoti daudz “putinistu”, kuri piekrīt tai stāsta versijai, ko piedāvā valdošais režīms: Rietumi ir slikti; šis ir karš, kuru mēs negribējām, bet diemžēl mums ir jākaro, jo citas izvēles nav.
Krievijas politiskajā elitē ir arī tādi ļaudis, kuri diezgan skaidri redz, ka šo karu ir izraisījusi pati Krievija, ka nebija īstas nepieciešamības karot un ka nav arī perspektīvas šo karu uzvarēt.
Visticamāk, kritisko masu nesasniegs šogad
“Bet kurā brīdī notikumi un cilvēku neapmierinātība varētu sasniegt kritisko masu, mēs nezinām. To ir grūti prognozēt.” Visticamāk, tas nenotiks šī gada laikā: “Es domāju, ka šogad tas nenotiks.”
Jāatceras, ka Krievijas oficiālais naratīvs ir par to, ka līdz ar daļēju mobilizāciju iesaukta tikai neliela daļa no iedzīvotājiem. “Arī oficiālie skaitļi, kas tiek piedāvāti sabiedrībai, ir tādi, ka miruši aptuveni 6000 cilvēku. Visticamāk, tas ir desmit reižu mazāk, nekā ir reālie upuri.
Jebko, ko cilvēki redz savā tuvākajā apkārtnē, piemēram, to, ka kāds radinieks vai paziņa ir bijis karā, tajā nošauts vai sakropļots, vienmēr var norakstīt uz šiem 6000 tūkstošiem.
Krievijas reģionos briest neapmierinātība
Bet, manuprāt, diezgan liels protesta potenciāls ir Krievijas reģionos. Krievijas bruņotie spēki, kuri iebruka Ukrainā, pārsvarā tika veidoti no etniskajām minoritātēm un reģionos dzīvojošajiem cilvēkiem. Ne jau no Maskavā un Sanktpēterburgā dzīvojošajiem!
Arī nesen izsludinātā mobilizācija pārsvarā ir no Krievijas reģioniem un etniskajām minoritātēm. Ir gana daudz pierādījumu, ka cilvēki ir sašutuši par to, ka tagad vēl notiek mobilizācija.
Viņi spēj salikt kopā divi plus divi. Viņi pietiekami labi saprot, ka Maskavā un Sanktpēterburgā mobilizācija nenotiek šādā veidā, ka tie ir reģionu iedzīvotāji, kuriem ir jānes neproporcionāli lielā nasta šajā karā. Tur ir liela neapmierinātība,” Rostoks raksturoja situāciju.
