CVK un drošībnieki komentē jaunievēlētās deputātes Grevcovas bezdievīgos melus

Piektdienas pēcpusdienā atklājies arī tas, ka Grevcova CVK melojusi ne tikai par savu darba vietu, bet arī izglītību.

Jauns.lv jau rakstīja, ka Grevcova, kura lielākoties zināma, pateicoties viņas “TikTok” saturam, kurā nicīgi izsakās par Latviju un Ukrainu, bet ne ar savu oficiālo nodarbošanos (melš, ka viņa bijusi rosīga intīmpakalpojumu sniedzēja), savā deputātes kandidātes anketā norādījusi, ka ir Valsts robežsardzes struktūrvienību vadošam majoram Andrim Gabrānam piederošā mežistrādes uzņēmuma “Dolo” padomniece. Tomēr “Dolo” pārstāve Kristīna Lapsa norādīja, ka Grevcova 2013. un 2014. gadā “Dolo” strādājusi nevis par padomnieci, bet gan malkas krāvēju.

Pati Grevcova, uzrunāta vēl jūlijā no Lapsas puses un aicināta nomainīt šo informāciju, atbildējusi, ka tas esot vienīgais oficiālais darbs, ko viņa var norādīt. Kā apgalvo Lapsa, Grevcova esot teikusi, ka tad, kad viņu ievēlēs Saeimā, uzņēmumam būšot problēmas un lai neizdara nekādu lieku spiedienu uz viņu.

Tikai morāla atbildība

Jauns.lv Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) jautāja, vai šāda melīga personība var būt Saeimas deputāte. CVK Sabiedrisko attiecību vecākais speciālists Raivis Zeltīts atbildēja:

“Ziņas, kuras par sevi snieguši deputātu kandidāti, Centrālā vēlēšanu komisija pārbauda Saeimas vēlēšanu likumā noteiktajā kārtībā un apjomā.

Ziņas, kas apliecina kandidāta atbilstību Saeimas vēlēšanu likuma 4. panta prasībām (pilsonība, vecums) un to, ka uz viņu neattiecas 5. pantā noteiktie kandidēšanas ierobežojumi, Centrālajai vēlēšanu komisijai saskaņā ar likuma 13. pantu ir pienākums pārbaudīt kompetentajās institūcijās un, ja kandidāts neatbilst likuma prasībām, viņu svītrot.

Savukārt par tādu informatīva rakstura ziņu patiesumu, kuras neietekmē tiesības kandidēt un tikt ievēlētam, tostarp ziņām par iegūto izglītību vai darbavietu, kandidātiem pirmām kārtām jau ir morāla atbildība vēlētāju un citu kandidātu priekšā, ja kļūda pieļauta apzināti. Centrālā vēlēšanu komisija nav tiesīga veikt šādu ziņu patiesuma pārbaudi.

Ziņas, kas kandidātam par sevi jānorāda, uzskaitītas likuma 11.pantā. Norādāms, ka likuma 52. pants noteic, ka “Personas, kuras ar vardarbību, viltu, draudiem, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā kavē pilsoņus piedalīties vēlēšanās vai veikt aģitāciju vai arī sniegušas par sevi apzināti nepatiesas ziņas šā likuma 11. pantā minētajos dokumentos, vai citādi viltojušas vēlēšanu dokumentus, vai apzināti nepareizi skaitījušas balsis, vai nav ievērojušas balsošanas noslēpumu, vai citādi pārkāpušas šo likumu, saucamas pie likumā paredzētās atbildības”.

Piemēram, Krimināllikuma 272. pants paredz atbildību par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai. Konstatēt, vai personas rīcībā ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, ir tiesībsargājošo institūciju kompetencē. Tātad, ja, kāds uzskata, ka minētais Saeimas deputāta kandidāts ir sniedzis nepatiesas ziņas, ir jāvēršas Valsts policijā.”

Drošības dienests: lojalitāti neviens neprasa

Savukārt Valsts drošības dienests Jauns.lv norādīja: “Pašlaik spēkā esošais normatīvais regulējums valsts drošības iestādēm neparedz tiesības vērtēt personu atbilstību Saeimas deputāta amatam. Ierobežojumi, kas personai liedz kandidēt uz Saeimas deputāta amatu un tikt ievēlētai Saeimā, ir noteikti Saeimas vēlēšanu likuma 5. pantā. Personu atbilstību likumā noteiktajām normām un tiesības kandidēt Saeimas vēlēšanās, izskatot partiju iesniegtos kandidātu sarakstus, vērtē Centrālā vēlēšanu komisija. Diemžēl patlaban normatīvajā regulējumā lojalitāte Latvijas valstij nav noteikta kā viens no obligātiem kritērijiem, kam jāatbilst Saeimas deputāta amata kandidātam.”

Saeimas vēlēšanu likuma 5. pants nosaka, ka Saeimā nevar ievēlēt personas:

• kurām likumā paredzētajā kārtībā tiesa ir nodibinājusi aizgādnību;
• kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;
• kuras ir sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta;
• kuras Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar psihiskiem traucējumiem, kas tām atņēmuši iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, kas nav atcelts;
• kuras ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki, vai personas, kuras ir bijušas PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieki, izņemot personas, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieki;
• kuras pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās;
• kuras ir sodītas ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pašvaldības domes vēlēšanās, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta.

No tā izriet, ka Saeimas deputāta mandātu nevar liegt personai, kura klaji melojusi par savu pašreizējo darba vietu un ieņemamo amatu.

Atkal melo

Pašlaik savā “Facebook” Grevcova norādījusi, ka kopš 2019. gada strādā kaut kādā uzņēmumā “Hagensber”. Tomēr ne uzņēmumu reģistros, ne izziņu birojos firmu ar šādu nosaukumu neatrast (ir, protams, juridisko pakalpojumu birojs “Hagensberg” vai nekustamo īpašumu izīrēšanas SIA “Hagensbergs”, bet tās ir kompānijas, kurām, atšķirībā no “Grevcovas firmas”, ir kāds “lieks burts” nosaukumā).

Savukārt pati Grevcova savās uzrunās “TikTok” publikai visu apgriezusi kājām gaisā un apgalvo, ka plašsaziņas līdzekļi viņai uzbrūkot tādēļ, ka malkas krāvējs esot pazemojoša un necienīga profesija Saeimas deputātam. Tomēr nevienā publikācijā malkas krāvēja profesija nav nonicināta un tas atkal ir klajš Grevcovas izdomājums.

Samelojusi arī par izglītību

Grevcova CVK sniegusi nepatiesu informāciju arī par iegūto izglītību Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA), aģentūrai LETA apstiprināja LSPA sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Ilze Āķe-Vīksne.

CVK Grevcova sniegusi informāciju, ka 2013.gadā ieguvusi augstāko izglītību LSPA pedagoga specialitātē. Tomēr Āķe-Vīksne, atbildot uz jautājumu par šīs informācijas patiesumu, norādīja, ka LSPA arhīvā šāda informācija nav pieejama.

Persona ar šādu vārdu un uzvārdu neesot atrodama LSPA Studentu informatīvajā sistēmā, kas darbojas kopš 2004.gada. Tāpat Grevcova nav fiksēta ne absolventu sarakstā, ne studējošo sarakstā, akcentēja akadēmijas pārstāve.

Policija sāk kriminālprocesu

Valsts policija sākusi kriminālprocesu par Grevcovas iespējamo melošanu CVK.

Valsts policijas preses pārstāve Simona Grāvīte aģentūrai LETA apliecināja, ka policija sāka informācijas izvērtēšanu, līdz ko ziņas par deputāta kandidātes iespējamo melošanu izskanēja publiski.

Policija ir pamats uzskatīt, ka, iespējams, noticis noziedzīgs nodarījums, tāpēc policija jau sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai. Tagad izskanējušo informāciju varēs pārbaudīt ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm.

Grāvīte aģentūrai LETA norādīja, ka policija vērtēs visu informāciju, ko Grevcova sniegusi CVK.

“Melnā Glorija”

Jauns.lv jau rakstījis, ka Grevcova, kura ap sevi sapulcējusi ievērojamu sekotāju skaitu “TikTok” un citos sociālajos tīklos, atklāti nicinoši izsakās par Latviju, slavina Krieviju un PSRS ēru. Savos video Grevcova regulāri nodarbojas ar tā dēvēto “whatabout-ismu”, no diskusijas par Ukrainas situāciju un palīdzību ukraiņiem cītīgi virzot uz sarunu par to, “cik dārgi” tas izmaksās Latvijas iedzīvotājiem energoresursu cenās un tamlīdzīgi.

Viņa aktīvi ir iestājusies pret vakcināciju un kritizējusi valdības lēmumus atteikties no sadarbības ar Krieviju. Par Donbasa okupācijas atbalstīšanu Grevcova iekļauta arī ukraiņu organizācijas “Mirotvorec” melnajā sarakstā.

Te jāpiebilst, ka vienā no saviem neskaitāmajiem “TikTok” video Grevcova tiešā tekstā pasaka, ka pārstāv prokremlisku partiju.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Patiesība par meliem" saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi".