Pētnieks: neapmācīto krievu karavīru sniegums varētu palīdzēt Krievijai stabilizēt esošo frontes līniju

“Karš septembra laikā bija iegājis fāzē, kad Krievijai bija jāizdara ļoti nopietnas izvēles. Šīs izvēles tikušas izdarītas krietni novēloti. Krievijai daļēju mobilizāciju droši vien vajadzēja izsludināt jau pavasarī, un tad tā būtu varējusi īstenot kvalitatīvāku mobilizēto cilvēku apmācību.”

Pēdējo mēnešu laikā Krievija ir “sadedzinājusi” esošās militārā personāla rezerves. Šobrīd ir liels jautājums par to, vai Krievijas armija spēj apmācīt patlaban mobilizētos karavīrus. “Faktiski Krievija ar mobilizāciju ir nokavējusi.”

Rit jau trešā kara fāze

Pētnieks norādīja, ka patlaban norit Ukrainas kara trešā fāze. Pirmajā fāzē bija kauja par Kijevu. Otrajā fāzē Krievijas karaspēks centās virzīties uz priekšu, lai sasniegtu Doņeckas un Luhanskas robežas.

Trešo fāzi septembra sākumā ievadīja Ukrainas ofensīva, kas bija ļoti veiksmīga, jo ukraiņiem izdevās atgūt tūkstošiem kvadrātmetru okupētās teritorijas. Ukrainas spēki arī šobrīd turpina virzīties uz priekšu.

Ja Krievija neko nedarītu, tad tā zaudētu karu  

“Krievijai šajā situācijā bija izvēle ļaut notikumiem iet savu gaitu, un tad krievu zaudējumi turpinātos. Ja viss paliktu tā, kā bija līdz šim, tad Krievija šo karu zaudētu. Tas notiktu pamazām līdz brīdim, kad tas, visticamāk, notiktu pēkšņi.

Ņemot vērā to, cik Krievijas karaspēks ir novājināts pēdējos mēnešos, un, ja nekas nopietni netiek darīts, lai esošās vienības kaut kā papildinātu vai izveidotu jaunas vienības, tad kāršu namiņš varētu arī sabrukt. Šāds scenārijs Krievijai nebija pieņemams. 

Daļēja mobilizācija – vidusceļš

Otra izvēle bija eskalēt situāciju kādā citādā veidā. Tā varētu būt kodoleskalācija, tie varētu būt pastiprināti raķešu triecieni Ukrainas pilsētām, kas arī nedotu vēlamo efektu Krievijai, jo Ukrainas pretestību šādā veidā, visticamāk, salauzt neizdotos. Līdz ar to viņi ir izvēlējušies tādu kā vidusceļu, kas ir daļējā mobilizācija.”

Rostoks skaidroja, ka jebkura mobilizācija uzskatāma par daļēju, jo valstis nekad neizmanto iespēju mobilizēt visus iedzīvotājus. Līdz ar to ir skaidrs, ka visi attiecīgajā vecumā esošie vīrieši netiks mobilizēti.

Pilnīga mobilizācija nav notikusi arī Ukrainā. Tā cenšas paturēt ukraiņu vīriešus savas valsts teritorijā, lai viņi neizbrauktu no valsts, jo var būt vajadzīgi. “Bet visus tāpat nevar iesaukt, apmācīt, ekipēt. Līdz ar to arī Ukrainā mobilizācija nav pilnīga.”

300 tūkstoši minēti, lai nomierinātu Krievijas sabiedrību

Krievijas amatpersonu minētie 300 tūkstoši karavīru ir uzskatāms par visai aptuvenu skaitli. “Tuvākā mēneša laikā tas varētu būt mazāk, bet tuvākā pusgada laikā tas varētu būt vairāk, taču tas atkarīgs no rezultātiem frontē. Ej nu sazini! Daļa no Krievijas amatpersonu paziņojumiem ir jāuztver burtiski un nopietni, bet ir citas daļas, kas domātas, lai nomierinātu Krievijas sabiedrību.

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pateica: “Mēs jau mobilizēsim tikai kādus 300 tūkstošus, mums kopējais resurss ir 25 miljoni cilvēku. Tas nozīmē, ka mēs mobilizēsim tikai nedaudz vairāk par 1%. Tur nav, par ko uztraukties!” Šie izteikumi bija domāti Krievijas sabiedrības nomierināšanai.

“Reālo skaitu mēs nezinām.” Taču ir pamats domāt, ka laika gaitā tas varētu būt lielāks par nesen minētajiem 300 tūkstošiem cilvēku. “Jā, noteikti, tas varētu būt arī lielāks, bet mēs līdz tam, protams, neesam nonākuši.”

Krievija varētu sūtīt uz fronti arī neapmācītus vīriešus

Vai papildus mobilizācija var mainīt kara gaitu? “Visticamāk, tā nemainīs kara gaitu tuvākās nedēļas vai divu nedēļu laikā. Šie cilvēki ir jāekipē, jānosūta uz frontes līniju, būtu jāīsteno apmācība u.tt. Līdz ar to tik ātri rezultāts frontē nebūs pamanāms.

Bet, protams, ir dažādi veidi, kā Krievija mobilizāciju varētu īstenot. Viens no veidiem ir nosūtīt cilvēkus bez nekādas apmācības uz frontes līniju. Ņemot vērā to, kā Krievija ir rīkojusies līdz šim, tā varētu rīkoties arī šādi.

Tie cilvēki, pat viens otru īsti nepazīstot, nokļūtu kaujas apstākļos. Vienības nebūtu atbilstoši apmācītas un saliedētas, un attiecīgi arī rezultāts būtu diezgan slikts.

Bet varētu izdoties stabilizēt frontes līniju

Bet tuvāko mēnešu laikā Krievijai varētu izdoties ar šīs cilvēku masas palīdzību stabilizēt situāciju frontes līnijā. Tas ir tas, kas viņiem patiešām varētu izdoties. Taču ilgākā laika posmā, es domāju, pat neraugoties uz to, cik lielu cilvēku skaitu viņi varētu mobilizēt, nekāds liels pozitīvais efekts Krievijai nebūs.

Šī prognoze gan varētu mainīties pie nosacījuma, ja Krievijai izdotos līdz 2023.gada pavasarim izveidot jaunas svaigi aprīkotas un kvalitatīvi apmācītas vienības.”

Pētnieks atgādināja, ka nesen Krievija saskārās ar problēmu, ka tās bruņotie spēki Ukrainā varēja sabrukt. “Ar milzīgo cilvēku skaitu viņi var mēģināt šo problēmu novērst. Bet tas nenozīmē, ka problēma būs atrisināta.”

Centīsies noturēties vismaz šajā ziemā

Vai Krievija varētu mēģināt noturēties visu šo ziemu? “Viņi noteikti centīsies to izdarīt. Nav zināms, kā Krievijas nozīmīgākie lēmumu pieņēmēji skatās uz šo situāciju. To es nezinu, bet viņiem laikam ir cerība, ka tagad rudenī varētu nostabilizēt frontes līniju. Viņi varētu to nostabilizēt tagad, un tālāk varētu izvērsties pozīciju karš. Tas nozīmētu, ka Krievijai izdotos nosargāt kontroli pār tām teritorijām, kas tagad ir okupētas.

Savukārt nākamgad daudz kas būs atkarīgs no Rietumvalstu gatavības turpināt sniegt militāro un ekonomisko atbalstu Ukrainai. Krievija cer uz to, ka ziema būs auksta, ka varbūt Eiropā būs lieli nemieri, ka zudīs atbalsts karam, ka energoresursu cenas varētu saglabāties augstas, ka Rietumvalstis varētu nesniegt Ukrainai tik lielu militāro un finansiālo palīdzību, ka varbūt ukraiņiem pašiem noplaks entuziasms karot.

Tad pavasarī Krievija varētu nosacīti diktēt noteikumus. Taču es ļoti šaubos, ka šāds Krievijai labvēlīgs scenārijs ir iespējams. Tiesa gan, ir jārēķinās, ka šis karš varētu ieilgt.”

Vairums esošo karavīru bija motivēti

Rostoks skaidroja, ka tie cilvēki, kuri līdz šim nonāca frontes līnijā, bija diezgan motivēti. “Bija cilvēki, kuri atteicās karot, tāpēc viņi nenonāca frontē. Pārsvarā jaunieši, kuri iziet obligāto militāro dienestu, frontes līnijā nenonāca. Bet, ņemot vērā, kā šīs lietas Krievijā strādā, tur, protams, bija arī milzīgs piespiešanas elements.

Bet pārsvarā cilvēkus centās ievilināt [Ukrainas karā] ar augstu atalgojumu. Noslēdza līgumus uz 3, 4 vai 6 mēnešiem un teica: “Tu nopelnīsi.””

Ļaus noturēt esošos karavīrus frontē

Pētnieks pauda viedokli, ka nesen izsludinātā mobilizācija bija vērsta ne tikai uz to, lai iesaistītu jaunus cilvēkus bruņotajos spēkos, bet arī lai apstādinātu procesu, ka tie cilvēki, kuriem līgumi šobrīd beidzas, atgriežas mājās, jo nevēlas līgumus pagarināt.

Daļēja mobilizācija it kā ļauj noturēt militāro personālu frontes līnijā. Karavīriem varētu teikt: “Situācija ir mainījusies, jums jāturpina karot. Mēs jums turpināsim maksāt, bet jūs nevarat atgriezties mājās.” “Līdz ar to šis ir stāsts ne tikai par cilvēku skaita papildināšanu, bet arī par esošā personāla noturēšanu,” viņš teica.