Kāpēc "Attīstībai/Par!" nepārvarēja 5% barjeru un neiekļuva jaunajā Saeimā?

Politologs Filips Rajevskis sarunā ar portālu Jauns.lv atzina, ka uz šo jautājumu dažādi cilvēki varētu atbildēt dažādi: “Cik cilvēku, tik viedokļu.. Mana versija varētu būt par diviem nopietniem faktoriem.

Veselības ministrija, visa kovida epopeja kā viena. Otra - ļoti izteiktā publiski viņiem raksturīgā jeb publiski viņiem ļoti pielipusī azartspēļu problēma, viņu atbalsts šai industrijai.”

Taktiska kļūda vēlēšanu kampaņā

Kā trešais faktors varētu būt apvienības pieļautā taktiska kļūda vēlēšanu kampaņā. “Viņi ļoti aizrāvās ar [līdzšinējā premjera Krišjāņa] Kariņa kritizēšanu.” Aizrāvušies ar Kariņa kritizēšanu, apvienības politiķi paši nepamanīja, ka viņu bāzes vēlētājs, kas ir liberāla rakstura, aizgāja pie “Progresīvajiem”.

“Tā vietā, lai cīnītos ar savu īsto konkurentu, viņi cīnījās ar partiju, kurai viņiem, visticamāk, bija limitētas iespējas atņemt balsis.”

Vajadzēja vairāk cīnīties ar “Progresīvajiem”

Pēc politologa domām, AP vajadzēja vairāk cīnīties ar “Progresīvajiem”. “Jā, viņiem vajadzēja. Viņiem krustojās balsis. Viņi ir ļoti līdzīgi savos ideoloģiskajos uzskatos, īpaši tas attiecas par cilvēku brīvībām. Tas jau ir tas raksturīgais viņiem, ne jau kādi citi momenti, ar ko viņi mēģināja konkurēt, bet par ko atšķirību grūti sajust starp viņiem un “Jauno vienotību”.”

Var teikt, ka “Vienotībai” ir vairāk priekšrocību salīdzinājumā ar AP, piemēram, lielāka pieredze, mazāka skandalozitāte.

“Progresīvie” savāca vairāk balsu

Šajās vēlēšanās “Progresīvie” ieguva daļu no vēlētāju balsīm, kas iepriekš bija AP. Rajevskis atgādināja, ka iepriekšējās vēlēšanās AP savāca aptuveni tikpat daudz balsu, cik šajās vēlēšanās ieguva AP un “Progresīvie” kopā. Tas nozīmē, ka šajā nišā balsu ir aptuveni tikpat daudz, cik bija iepriekš. “Šajā gadījumā “Progresīvie” tās vienkārši savāca vairāk.”

“Toreiz AP bija vieni tajā nišā un “Progresīvie” bija tikai iedīglī un nebija nopietni, bet šogad “Progresīvie” bija nopietnāki un AP visas likstas, ko iepriekš minēja (īpaši divas lielās, smagās likstas: kovida pārvarēšanas neveiksmes, divi neveiksmīgi veselības ministri pēc kārtas un azartspēļu liga) kopā radīja problēmas.”

Politologs pauda viedokli, ka AP sliktais rezultāts vēlēšanās nav saistīts ar reģionālo reformu, jo pēc tās viņiem bija ļoti veiksmīgs starts reģionos. “Viņi ļoti paplašināja savu esamību reģionos ar pārstāvniecību reģionu pašvaldībās. Arī vadītājus viņi dabūja savā pusē.”

Arī Danilāns nepalīdzēja

Šīs vēlēšanas arī parādīja, ka cilvēki mazāk ietekmējas no partiju piesaistītajiem sabiedrībā populārajiem cilvēkiem, piemēram, AP piesaistīto tautā zināmo ārstu Anatoliju Danilānu un “Saskaņas” piesaistīto bokseri Mairi Briedi.

“Ne tikai AP bija problēma. Mēs redzam, ka arī “Saskaņa” piesaistīja Mairi Briedi un tas beidzās graujoši. Šīs vēlēšanas vairāk parādīja, ka tomēr vēlētāji sāk vairāk uzmanības pievērst nevis zvaigznēm un to esamībai, bet tiešām politisko partiju rīcībspējai vai spējai komunicēt savas idejas.”

Skatāmies ne tikai uz zvaigznēm

Var cerēt, ka mazāk vēlētāju gāja vēlēt par kādu sarakstu tāpēc, ka pazīst tajā kādu populāru cilvēku, nemaz nezinot, par ko partija iestājas, kas tā ir, kāda ir tās ideoloģija un ar ko tā nodarbojas.

Ir cerība, ka mūsu sabiedrība sasniedz brieduma pakāpi. Protams, jaunas un atpazīstamas sejas politikā ir noderīgas, bet tām būtu jābūt ar vismaz kaut kādu saistību ar partiju.  

Saeimā iekļuva septiņas partijas

Portāls Jauns.lv jau ziņoja, ka aizvadītajās parlamenta vēlēšanās labāko rezultātu sasniedza "Jaunā vienotība", kura nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība - 16, "Apvienotais saraksts" - 15, Nacionālā apvienība - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" - 10, bet "Latvija pirmajā vietā" - deviņus mandātus.

Saeimas vēlēšanas izrādījās liktenīgas valdošās koalīcijas politiskajiem spēkiem AP un "Konservatīvajiem", kā arī krievvalodīgo elektorāta ilggadējai līderei "Saskaņai", kas nespēja pārvarēt 5% vēlēšanu barjeru un palika ārpus nākamā parlamenta sasaukuma.

14.Saeimas vēlēšanās Latvijā nobalsoja 59,4% balsstiesīgo iedzīvotāju.