Bites ne tikai dod medu, bet arī ārstē: Kurzemes pusē piekopj īpašu terapiju

“Kas Jauns Avīze” ciemojās pie pieredzējušās biškopes Dienvidkurzemes novada Cīravā, “Ķēniņu” mājās, gan baudot medu, gan uzklausot saimnieces stāstījumu par pašu bišu vērtīgajām īpašībām.

Kaitēkļi kalpo dziedniecībai

“Man vienmēr ir patikušas bites un šķitis, ka tās ir kas ļoti vērtīgs. Reizēm kāds dietologs uzraksta – medus ir tikai saldums, cukurs vien. Man gan šķiet, ka tā ir ļoti dāsna dabas velte, kam cilvēka roka mazliet pievieno vēl ko klāt,” teic Tikumas kundze.

Īpaši tagad lielu popularitāti ieguvis uzlējums ar vaska kodi. To zinātnieki pētījuši jau no 20. gadsimta sākuma, kad liela problēma bija plaušu slimības un tuberkuloze, un minētais uzlējums esot izcils šo slimību ierobežošanā.

Tiesa, ja par pašu kodi vaicāt biškopjiem, noteikti dzirdēsiet diezgan nelāgus epitetus. Ja dravā ieviesies šis kukainis, varat nedomāt par vaska  glabāšanu. Siltos laika apstākļos vaska kodes apēd vasku tā, ka nekas pāri nepaliek. Tomēr Baiba atradusi kaitēklim izmantojumu.

“Audzējam vaska kodi, un noteiktā vecumā kāpuri ir prāvi, gaļīgi. Aplejam ar spirtu, noturam, un tad šķidrums ir lietojams. Kāpurs ēd visu labo, kas atrodas stropā – vasku, bišu maizi, ziedputekšņus. Tas viss ir viņu organismā, ko spirts izvelk laukā. Lietojams asinsvadu attīrīšanai, palīdz gremošanas sistēmai,” teic Baiba.

“Par medikamentiem runājot, piemēram, zāles lietojot, uzdzer ūdeni. Taču, ja tā vietā lietosiet medus ūdeni, zinātnieki izpētījuši, ka medikamenti labāk uzsūksies,” ieteic biškope. Tāpat laba ir bišu maize, Tikumas padoms – apmēram pa 300 gramiem divreiz gadā, 15 līdz 20 minūtes pirms brokastīm vienkārši jāpasūkā. Tajā ir dažādi vitamīni un minerālvielas. Ja nepatīk bišu maize, var lietot ziedputekšņus.

“Piemēram, griķu medus ir bagāts ar dzelzi. Ja no rīta pirms brokastīm apēdīsiet vienu tējkaroti ar šo labumu, jums būs enerģija un papildu dzelzs, kas ir īpaši vajadzīga cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar asinsvadiem. Protams, ar šiem labumiem neizceļas tikai griķu medus, bet arī visi pārējie veidi,” pauž cīravniece.

Tikai retais neaizmieg

Tomēr ne bišu maize, ne vēl jo vairāk medus nav nekas tautas medicīnā nezināms. Cīravnieces dravā neierastākais ir bišu kūre – namiņš, kas ieteicams cilvēkiem, kuriem nepieciešams sakārtot sevi, savas domas, arī asinsrites sistēmas problēmas.

“Tā ir bišu gulta – zem lāvas atrodas stropi, mēdz būt divas vai trīs saimes. Mans uzskats ir, ka telpā jābūt tikai vienai gultai, lai cilvēks tur patiešām var relaksēties, kas ir arī pats galvenais. Bites piespiež atpūsties, un tikai retais seansa laikā neaizmieg. Ja cilvēks atslābinās, tad ļoti daudzas lietas mūsu organisms pats sakārto,” pārbaudītu patiesību pauž Baiba.

Pēc viņas vārdiem, ap jebkuru stropu apmēram pusmetra rādiusā atrodas tā dēvētais biolauks, kas cilvēku ļoti labvēlīgi ietekmē. Tas nozīmē, ka daudz savai veselībai  gūst arī biškopis, kurš regulāri dodas pie saimēm – bišu zuzoņa nomierina, klāt vēl nāk smarža, vasks, medus, ziedputekšņi, visa plašā buķete.

“Manā bišu namiņā relaksējušies cilvēki, kuriem bijušas onkoloģiskas slimības un to dēļ arī ķīmijterapija. Arī tādi, kuriem ir problēmas ar asinsvadiem, nervu sistēmas slimības, tādas elpošanas slimības kā, piemēram, astma. Bijušas ļoti dažādas kaites, bet visām nācis kāds uzlabojums. Protams, uzreiz nebūs tā, ka cilvēks kļūs pilnīgi vesels. Pasaulē ir ļoti daudz dažādu terapiju, un šī ir tikai viena no tām, kura palīdz sakārtot organismu, un līdz ar to diezgan daudzas problēmas lēnām pazūd,” novērojusi saimniece.

Noguļ pat četras stundas

Atkarībā no tā, cik cilvēks ir drosmīgs, ar bitēm var dibināt ciešākus kontaktus, mainot stropa sedziņu un spilvenu pret sietu (tas ierobežo bites). Caur sietu nāk gan stropa īpašais gaiss, gan daudz labāk jūtamas un dzirdamas vibrācijas.

Par procedūras ilgumu gan biškope ir piesardzīga. Vispirms pašam jāsaprot, vai nebūs bail no bitēm un kā pats jūtas. Nereti ir bažas, ka bites sadzels un kā es tur būšu viens pats? Pamatkurss ir viena stunda, tomēr daudzi klienti sakot, ka ir par maz. Bijis pat, ka uzticēta bišu mājiņas atslēga un cilvēks tur paliek diezgan ilgu laiku. Gadās, ka noguļ bitēs četras stundas, tad pastaigājas un atkal dodas turpināt procedūru.

Arī citi biškopji veido bišu terapijas mājiņas, gan tikai sev pašiem, ģimenei. “Es pazīstu cilvēkus, kuri savās mājās salikuši trīs bišu stropus kopā, izveidojuši atsevišķu telpu, lai tajā var mitināties. Kad es uzbūvēju šo mājiņu, pati vēlējos saprast, kā tas notiek. Mana reakcija pēc desmit kūres minūtēm bija vienkārša, es aizmigu,” pasmaida Baiba.

Nejauši ieskrien kokā

Uzmanīgiem gan jābūt. “Es vienmēr cenšos būt klāt, kad klients iznāk no bišu namiņa, jo ir bijuši dažādi gadījumi. Cilvēkam šķiet, ka viņam viss ir kārtībā, piesēžas pie mašīnas stūres un pēkšņi vairs sevi nekontrolē – tuvākajā kokā iekšā! Bijis, ka no kūres iznāk pamatīgi līgojoties. Pēc procedūras mēs parasti pasēžam, aprunājamies, baudām tēju un medu,” stāsta Baibas kundze.

Katram izstrādā individuālu plānu. Var jau braukt katru dienu, taču Baiba tam nepiekrīt vienkārša iemesla dēļ, lai cilvēka organismā neiejauktos pārlieku daudz, lai visu var lēnām līdzsvarot, lai nebūtu krasu pārmaiņu.

Aizvadītajā karstajā vasarā klientus gan nepieņēma, jo bišu smarža ir ļoti intensīva, ieejot mājiņā, šķiet, ka jau par traku. Un mūsu cilvēki ir arī ļoti alerģiski, nav tik vienkārši.

Latvijas apstākļos bišu mājiņa parasti darbojas no maija līdz oktobra sākumam, bet šogad iecerēts līdz oktobra vidum. Tikuma seko līdzi apiterapijas – ārstniecības ar biškopības  produktiem – aktualitātēm,  Eiropā ir starptautiska organizācija, ik pa laikam tiek organizēti forumi, tikšanās interneta tiešsaistē. Pasaulē par bišu terapiju notiek plaši pētījumi, kāds zinātnieks stāstīja par savu pētījumu – mērījis bišu aktivitāti no aprīļa līdz septembrim, pat vēl oktobrī.

Viņa apgalvojums bija – arī septembrī bišu mājiņā gūstam terapiju 30 līdz 50% apjomā no aktīvajā sezonā esošās, labvēlīga ietekme noteikti būs. “Uzskatu, ka tieši rudens pusē ir labi sākt, jo pēc tam, kad bišu saimes sāk augt, tām spēks ir ļoti liels. Vai tik milzīgs dopings uzreiz ir nepieciešams?” spriež Baiba. “Izklausīsies skarbi, bet bites, kuras ir darbojušās mājiņā, nav pēc tam ilgas dzīvotājas. Ir jāstrādā  ar bišu saimēm un jāpapildina no citiem stropiem.”

Noder arī stropa sedziņa

Apiterapija ir arī dažādu krāsu vaska sveces, kas attīra telpu gaisu, tas ir svarīgi tieši šobrīd, kad sākas saaukstēšanās slimības, apkārt klejo dažādi vīrusi. “Man šķiet, tā ir superīga vērtība. Veselīgākās, manuprāt, ir sveces, kas nav gatavotas no atvākojuma vaska, jo stropā esošais bijis saskarē ar bišu ražotajiem produktiem un uzsūcis to smaržu, dabas spēku, visus labumus,” uzskata dravniece.

Viņa zina stāstīt, ka Vācijā izgudrota pat speciāla iekārta, kas palīdz ieelpot īpašo bišu stropa gaisu, tiekot galā ar daudzām elpošanas ceļu problēmām. Veselības stiprināšanai var izmantot arī auduma sedziņas, kuras liek uz stropa bišu saimes ligzdas ierobežošanai – tās maina ik sezonu un ir bagātas ar propolisu, vasku, bišu smaržu.

“Šo sedziņu pirms lietošanas vajag sasildīt ķermeņa temperatūrā un liekam uz muguras, gurniem vai krustiem, kur lielākās veselības problēmas.  Pēdējā laikā daudziem ir problēmas ar ceļu locītavām. Arī tur var likt šādi piesūkušos segu, nostiprinot ar elastīgo saiti. Protams, tas nederēs īpaši ielaistām  slimībām. Vēl viens apiterapijas virziens ir bišu dzēlienu izmantošana. Tas jādara kontrolēti, obligāti mediķa uzraudzībā. Palīdz dažādu slimību ārstēšanā, bieži vien paši biškopji izmanto šo iespēju. Darbs dravā nav viegls, rodas  muguras sāpes, kustību problēmas, tad  labi var palīdzēt bišu dzēlieni,” atklāj biškope.

Košļenes vietā vasks

Notiek daudz pētījumu par propolisu. “Esmu mēģinājusi propolisa ziedi smērēt, ja radies zilums – tas tiešām ļoti ātri uzsūcas. Man sanāca negadījums ar asu nazi, iedeva jaunu, un nejauši trāpīju pirkstā. Smērēju ar medu, tas attīra un ātri dziedē brūces. Tā ir metode, kuru esam nepamatoti piemirsuši. Medu uzsmērējot uz pirksta, var apturēt asiņošanu, un tas veicina dzīšanu,” iesaka biškope.

“Cilvēki arvien vairāk pievēršas dabīgajam, bet vēl ir ļoti maz zināšanu. Neliela grupiņa zinātkāro bijām sadūšojušies braukt uz Ukrainu mācīties par apiterapiju, tur šī lieta ir ļoti populāra. Diemžēl zināmu iemeslu dēļ tas neizdevās, bet sirsnīgs paldies ukraiņu kolēģiem, kuri noorganizēja Zoom mācības par dažādiem medus preparātiem. Lektoru stāsti bija pamatoti ar zinātnes atklājumiem, pētījumiem par jaunu produktu ieviešanu,” teic Baiba.

Arī Latvijā notiek arvien vairāk aktivitāšu apiterapijā. Saldus novada attīstības biedrība sadarbībā ar partneriem īstenojusi starpvalstu projektu, un tapusi publiski pieejama elektroniskā rokasgrāmata Bites-Medus-Cilvēki. Zināšanas ir noderīgas, jo parasti medu lietojam haotiski, bieži tikai tad, kad saslimstam.

Pareizi būtu katru dienu, bet nedrīkst sildīt. “Piemēram, šūnu medu ļoti maz lietojam, bet es par to esmu sajūsmā, jo tas sakārto mūsu mutes dobumu, novērš smaganu slimības, tās pazūd uz īsāku laiku vai pat vispār. Košļājot vasku, iegūstam arī tajā esošās vērtīgās vielas plus vēl medu, tas gremošanai nāk tikai par labu. Ideālā variantā nevis pērkam košļājamās gumijas, bet paņemam gabaliņu šūnu vaska. Attīrīsim tādējādi arī zobus,” skaidro Baiba.

“Ir prieks, ka Latvijā darbojas Apiterapeitu biedrība, kurā ir tikai mediķi. Kustība gan salīdzinoši vēl niecīga, domāju, ka šie produkti nevar izkonkurēt tradicionālo medicīnu, bet tikai palīdzēt mums uzturēt veselību un atveseļoties,” iesaka biškope.