"Neatbilst Krievijas likumiem." Ko par referendumiem Ukrainā domā Ždanoka un Mitrofanovs – Krimas referenduma dalībnieki
Šonedēļ Krievijas okupētajās teritorijās Ukrainā sarīkotie tā saucamie referendumi lika atminēties par līdzīgiem notikumiem vēl 2014. gadā, Krimā. Tolaik novērotāju statusā šo Krievijas okupantu pasākumu pagodināja arī divi viesi no Latvijas, no kuriem viens šo sestdien cer tikt ievēlēts Latvijas Republikas parlamentā.
Nepārsteidzot pilnīgi nevienu, 2014. gada 17. martā Krievija izziņoja Krimas “referenduma rezultātus” – 96,7% balsu par pussalas pievienošanu Krievijas Federācijai.
Šādu Ziemeļkorejas un PSRS “vēlēšanu” cienīgu noslēgumu Krievija nolika par pamatu turpmākām darbībām, kuru rezultātā Ukrainas valsts daļa faktiski tika ierauta “krievu pasaulē”.
Tas viss – neskatoties uz brutālu, nelikumīgu šīs teritorijas aneksiju un virkni pārkāpumu paša referenduma laikā.
Krimā ierodas Krievijas karavīri
Taču visam 2014. gadā notiekošajam savu svētību deva un leģitimitāti vairoja Eiropas Savienības (ES) valsts Latvijas politiķi, kuri tolaik ieradās kalpot par šī “referenduma” novērotājiem.
Tie bija divi – politiskās partijas “Latvijas krievu savienība” (LKS) biedri un ilggadēji prokrieviskie aktīvisti Tatjana Ždanoka un Miroslavs Mitrofanovs.
Ždanoka paguva vēl iekļūt arī ASV medija “Vice News” veidotā filmā par pussalas sagrābšanu (no 10:15):
Uz nelikumīgo referendumu viņa turklāt devās pa Eiropas naudu.
Mitrofanovs šogad kandidē uz vietu 14. Saeimā no tā paša LKS saraksta, kā pirmais numurs Rīgā.
Politiķi vadījušies pēc Krievijas likumiem?
Pēc Krimas referenduma kā Mitrofanovu tā Ždanoku medijiem pietiekami ilgi bija grūti sasniegt, lai lūgtu komentēt šādu rīcību.
Ņemot vērā to, ka šonedēļ Ukrainas teritorijā krievu okupanti pēc septiņus mēnešus ilga, postoša kara kārtējo reizi ir sarīkojuši virkni starptautiski neatzītu referendumu, Jauns.lv centās sazināties ar abiem politiķiem, lai noskaidrotu, ko paši šobrīd domā par savu rīcību 2014. gadā un “demokrātiskajiem procesiem”, kurus Kremlis nu ir izvērsis svešā teritorijā, zem artilērijas uguns.
Telefoniski sasniedzams bija Miroslavs Mitrofanovs, kurš, vaicāts par to, kā šodien skatās uz savu rīcību 2014. gadā, atbildēja šādi: “Mēs nevarējām paredzēt, kas notiks. Kad sākās karš Donbasā, mūsu nostāja mainījās.”
Mitrofanovs apgalvo, ka, viņaprāt, starp Krimas referendumu un referendumiem Luhanskā, Doneckā, Hersonā un Zaporižjā, esot liela atšķirība.
“Krimā vairākums tiešām nobalsoja par pievienošanos Krievijas Federācijai. Tagad – cik nu varu sekot ziņām, pašam man personīgu iespaidu nav – šie referendumi ir daļa no bezjēdzīgās asinsizliešanas,” piebilda Mitrofanovs, tiesa gan, nenosaucot konkrēti, kurš, viņaprāt, būtu atbildīgs par asinsizliešanu.
Pēc krievu okupantu padzīšanas atklāta masu apbedījumu vieta Harkivas apgabalā pie Izjumas. 2022. gada septembris
Saeimas deputāta kandidāts norāda, ka šonedēļ sarīkotie četri referendumi “neatbilst kritērijiem” un “Krievijas likumiem”.
No politiķa atbildes izriet, ka tieši “Krievijas likumi” Mitrofanovam ir būtiskākais faktors.
Iespējams, ne mazāk būtisks ir arī fakts, ka šobrīd Latvijā par Krievijas agresijas attaisnošanu draud kriminālatbildība.
Vaicājām, vai LKS līdzpriekšsēdētājs nevarētu palīdzēt sazināties ar partijas biedreni Tatjanu Ždanoku, taču Mitrofanovs skaidroja, ka viņam ar Ždanoku esot vienošanās nedot žurnālistiem viņas kontaktinformāciju bez iepriekšējas saskaņošanas.
Sazinājāmies ar Ždanoku, izmantojot viņas e-pastu darbam Eiropas Parlamentā, kur viņa ir ievēlēta no Latvijas. Atbildes uz uzdotajiem jautājumiem pagaidām nav saņemtas.
Šīs nedēļas "referendumi" - bez pārsteigumiem
Arī Luhanskas, Doneckas, Zaporižjas un Hersonas okupētajās daļās sarīkotie “referendumi” norit bez pārsteigumiem.
Krievu okupantu atbildīgās iestādes jau ziņo par tādu pat vienprātību jautājumā par pievienošanos Krievijai, kāda, pēc viņu apgalvojumiem, bijusi Krimā 2014. gadā.
Saskaņā ar agresora izplatīto informāciju, Luhanskā 98,4% esot nobalsojuši par, Doneckā okupantu fantāzija pieļāvusi pat 99,2% “par” balsu, agresorvalsts armijnieku apšaudītajā un nomocītajā Zaporižjā atradušies vien 93,1% Krievijai pievienoties-gribētāju, bet Hersonā – apaļi 87% “par” balsu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kā arī citas amatpersonas agresoram jau ir skaidri darījušas zināmu, ka sarīkotie “referendumi” ir tikai troksnis un netiks ņemti vērā, plānojot turpmāku Ukrainas teritoriju atbrīvošanu no okupantiem.
Ukrainu šajā ziņā atbalsta arī Rietumvalstis. Krievijas līderis Vladimirs Putins tikmēr, kā zināms, biedē pasauli ar kodolieroču izmantošanu, ja Ukraina mēģinās atgūt teritorijas, kurās tikko kā aizvadīti tā saucamie referendumi.
Paralēli norit Ukrainas bruņoto spēku izvērstie manevri okupēto teritoriju atgūšanai, kuru ietvaros atkārtoti ir demonstrēta Krievijas spēku nespēja noturēt savas pozīcijas.
Kā zināms, situāciju Kremlis nolēmis risināt, izsludinot “daļēju mobilizāciju” – procesu, kas jau novedis pie zināmiem nemieriem Krievijā un, pēc ekspertu domām, aprobežosies vien ar laika vilkšanu un vēl lielāku skaitu mirušu okupantu frontē.
