"Latvijas gāze" uzvedas kā Krievijas uzņēmums
Izskan priekšlikumi, ka valstij būtu jāpārņem kontrole pār akciju sabiedrību “Latvijas gāze”. Vai šāda ideja ir īstenojama no tiesiskā aspekta? Kā tas tieši juridiski iespējams?
Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns “Kas Jauns Avīzei” komentē: “Lai novērstu iespējamo enerģētikas krīzi un nepieciešamības gadījumā arī pārņemtu “Latvijas gāzi”, būtu svarīgi iedarbināt ārkārtējās situācijas risinājumus. Tieslietu ministrija ir gatava nodrošināt savu atbalstu jebkuram no situācijas risinājuma variantiem.”
Tomēr bez Ekonomikas ministrijas kā par nozari atbildīgās ministrijas iniciatīvas tas nav iespējams.
Ir jābūt apsteidzošiem, ir jābūt vēlmei darīt un drosmīgi darīt, uzsver Bordāns.
Gāzes pietiks, sola premjers
“Latvijas gāzes” vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers un cilvēkiem skaidrība, intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” paudis premjers Krišjānis Kariņš.
Pēc viņa vārdiem, uzņēmuma nosaukums ir maldinošs – ja nosauktu to pēc īpašnieka struktūras, tad tā būtu “Krievijas gāze”.
Turpretī akciju sabiedrība “Conexus Baltic Grid” ir valsts uzņēmums, kas uzglabā gāzi un zina, ka zem zemes patlaban tiek uzglabāts vairāk uz Latvijas vārda, nekā nepieciešams mājsaimniecībām apkures sezonai.
Valdība, balstoties uz likumu, pieņēma lēmumu rezervēt konkrētu gāzes apjomu, kura pietiks apkures sezonai.
“Gāzes pietiks. Patlaban “Latvijas gāze” ir publiskais tirgotājs – tam ir pienākums apgādāt mājsaimniecības. Tik ilgi, kamēr viņi pildīs šo pienākumu, gāze, kas ir zem zemes, ies mājsaimniecībām. Ja gadījumā viņi atteiksies, nespēj vai diezin ko pildīt šo pienākumu, tad šo pienākumu nodrošinās valsts uzņēmums “Latvenergo” sadarbībā ar “Conexus”,” skaidro premjers.
Suns uz siena kaudzes?
“Latvijas gāze” grasās šoruden vēlreiz celt tarifu, jo ir būtiski kāpušas iepirkuma cenas.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis “TV3 Ziņām” skaidrojis, ka patlaban viena kuģa krava ar gāzi maksā ap 250 miljoniem eiro, un Baltijā ļoti maz uzņēmumu šādu naudu var atļauties samaksāt.
Kalvītis iebilst pret valdības lēmumu par noteikta gāzes apjoma rezervēšanu mājsaimniecībām: “Mēs šobrīd juridiski vērtējam šo situāciju un, protams, konsultējamies, kā šo situāciju risināt kopā ar Ekonomikas ministriju. Mēs nesaprotam jēdzienu “rezervācija”. Nav tāda jēdziena. Pie tam tā ir pat ne mūsu, bet mūsu klientu mantas rezervācija. To nevar nekā savādāk saprast – tā ir kaut kāda veida nacionalizācija.”
“Latvijas gāze” apgalvo, ka tai piederošais krājumu apmērs Inčukalnā ir 0,2946 teravatstundas (TWh).
Ar tādu daudzumu nepietiekot mājsaimniecību nodrošināšanai ziemā, līdz ar to “Latvijas gāze” nespējot izpildīt Enerģētikas likumā noteikto par konkrētām rezervēm, kam 31. augustā bija jāsasniedz 1,15 TWh.
Turpretim “Conexus” norāda, ka “Latvijas gāzes” krājumu apmērs patlaban ir lielāks, nekā pieprasa Ministru kabinetā pieņemtie noteikumi.
“Kas Jauns Avīze” vērsās Ekonomikas ministrijā saistībā ar jautājumiem par procesu, kuru ieskicē tieslietu ministrs. Atbildes un detalizētāks ministrijas komentārs ilgākā laika posmā nav saņemts.
Pārdod mazāk, pelna 15,5 reizes vairāk
“Latvijas gāzes” lielākie akcionāri ir Krievijas “Gazprom” (34%), fonds “Marguerite Gas” II.S.a.r.l. (28,97%), Vācijas kompānija “Uniper Ruhrgas International” GmbH (18,26%) un SIA “Itera Latvija” (16%).
“Latvijas gāzes” apgrozījums šā gada pirmajā pusgadā bija 433,398 miljoni eiro, 2,8 reizes lielāks nekā pērn pirmajā pusgadā, bet peļņa palielinājās 15,5 reizes – līdz 84,547 miljoniem eiro, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai “Nasdaq Riga”. Turklāt peļņa vairojusies, kaut arī pārdošanas apjoms samazinājies par 31 procentu.
