Izrādās, ka dažām Rīgas mājām jau ir pieslēgts siltums. Kad plānota siltuma pieslēgšana pārējām ēkām?

Viņa skaidroja, ka uzņēmums pēc klientu pieprasījuma ir gatavs uzsākt apkures sezonu. Darba kārtībā ir siltumcentrāles, siltumtīkli un iegādāts nepieciešamais kurināmais. Klienti var uzsākt apkures sezonu sev vēlamā laikā.

Iedzīvotāji rīkojas ļoti dažādi

“Klientu izvēle pieslēgt vai nepieslēgt apkuri ir ļoti dažāda, tomēr nenoliedzami, apzinoties pieaugošos tēriņus, izvēle ekonomēt ir prioritāra. Šobrīd apkuri ir pieslēguši ap 3% klientu, salīdzinot ar pērno gadu, apkuri bija pieslēguši 9% klientu.”

Sarunas ar klientiem liecina, ka daudzi, kamēr ārā ir gana silts, vēlas ietaupīt finanšu līdzekļus. Citi pieņēmuši lēmumu pieslēgt apkuri mājai, kad trīs dienas pēc kārtas būs +8 grādi, kas bija kādreizējais nosacījums, lai pilsētā pieslēgtu apkuri.

Tāpat ir nami, kuru izvietojums un tehniskais stāvoklis nodrošina pietiekami siltus dzīvokļus, un tie vēl neplāno uzsākt apkuri. Piemēram, nosiltinātām un renovētām ēkām rudenī apkure ir nepieciešama krietni vēlāk, viņa norādīja.

Kad siltums varētu parādīties skolās, bērnudārzos un slimnīcās?

Kuļešova atzina, ka jau šobrīd ir skolas un dārziņi, medicīnas iestādes, dzīvojamās mājas, kas ir uzsākušas apkures sezonu.

Iestāžu vadītāju kompetencē ir izvērtēt un dot uzdevumu, kad pieslēgt apkuri savām iestādēm. Ja siltumapgādes sistēmas tehniski ir sakārtotas un pārbaudītas, tad nav šķēršļu jebkurā sev vēlamā laikā pieslēgt apkuri.

Iedzīvotāji iedalīti trīs grupās

Vai ir iespēja, ka kādai atsevišķai ēkai siltumu pieslēdz agrāk vai vēlāk? “Lai nodrošinātu drošu un nepārtrauktu siltumapgādi, esam sagatavojuši vienotus nosacījumus apkures sezonas uzsākšanai, kas publiskoti arī mājaslapā rs.lv. Tie paredz vienotu pieeju klientiem un reizē arī apliecina uzņēma atbildīgo pieeju šajā saspringtajā situācijā, lai nodrošinātu siltumapgādi visiem klientiem.”

Pirmkārt, klienti, kam nav parādu var uzsākt apkures sezonu jebkurā sev vēlamā laikā.

Otrkārt, klienti, kam ir parādi un mājas nav atslēgtas par ilgstošu nemaksāšanu, pieslēdz apkuri pie nosacījumiem, kas bija pirms vairākiem gadiem, proti, vidējā āra gaisa temperatūra trīs dienas pēc kārtas ir + 8 grādi.

Treškārt, klienti, kam ir parādi un ēkas ilgstošas nemaksāšanas dēļ ir atslēgtas, pieslēdz apkuri, kad vidējā āra gaisa temperatūra trīs dienas pēc kārtas ir zem 0 grādiem.

Vairumam nav ilgstošu parādu

"Rīgas siltuma" komercdirektore atzīmēja, ka lielākajai daļai nav ilgstošu parādu, jo vasaras laikā klienti ir centušies tos nomaksāt. “Esam par šo atbildīgo pieeju ļoti pateicīgi, jo siltumapgādes uzņēmums saražo vien 30% Rīgai nepieciešamā siltuma, lielāko daļu - 70% - iepērkot, kur mums savlaicīgi jānorēķinās ar piegādātājiem, lai nodrošinātu nepārtrauktu un drošu siltumapgādi visai Rīgai.

Piebildīšu arī, ka, piemēram, šobrīd SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pieprasījis apkures uzsākšanu, un “Rīgas siltums” ir apstiprinājis to teju pusei ēku.”

Cenšas samazināt siltumenerģijas izmaksas

Jautāta, vai un ko uzņēmums plāno darīt, lai samazinātu siltumenerģijas izmaksas, Kuļešova skaidroja, ka uzņēmuma siltumenerģijas tarifā lielāko daļu veido kurināmā un pirktās siltumenerģijas izmaksas.

“Rīgai nepieciešamo siltumenerģiju vien 30% saražo “Rīgas siltums”, no tiem vairāk nekā 50% tiek saražots ar atjaunojamiem energoresursiem, bet otri 50% no dabasgāzes. Savukārt 70% siltuma tiek iepirkts no neatkarīgajiem ražotājiem, kur lielākais piegādātājs ir “Latvenergo”, kas siltumenerģiju saražo no dabasgāzes.

Lai turpinātu mazināt atkarību no dārgās dabasgāzes, esam intensificējuši uzņēmuma zaļo kursu. Jau šobrīd izbūvējam jaunus biokurināmā siltumavotus, un līdz 2025. gadā esam iecerējuši sasniegt 90% zaļās enerģijas, kas ļaus stabilizēt un mazināt siltuma cenu.

Tāpat turpinām mazināt siltumzudumus siltuma pārvadē. Jāatzīmē, ka šobrīd tie ir krietni mazāki, nekā nosaka Latvijas normatīvie akti,” viņa atbildēja.

Jādomā par energoefektivitāti

Uzņēmumā uzskata, ka šobrīd vislielākā enerģijas un finanšu ekonomija panākama, īstenojot energoefektivitātes pasākumus. “Tā ir joma, kur ir darīts maz.”

Kompānijas speciālisti uzskata, ka ikvienam no mums ir, pirmkārt, jāmaina domāšana, saprotot, ka siltums ir vērtība, kas jāpatērē ekonomiski, mainot savus ikdienas paradumus.

“Otrkārt, jāizmanto mūsdienīgi tehniskie risinājumi, izvietojot uz radiatoriem termoregulatorus un alokatorus, kas ļauj regulēt temperatūru un uzskaitīt enerģiju. Virknē ēku, kur esam realizējuši šādus projektus, ietaupījums sasniedz pat 20%. Turklāt klienti maksā tikai par savu patērēto siltumu.  Šādu iespēju “Rīgas siltums” piedāvā jau vairākus gadus.”

Mēs katrs varam kaut ko darīt

Papildus tam "Rīgas siltuma" komercdirektore aicināja ikvienu ekonomēt un sniedza šādus ieteikumus:

-Samazinot telpās temperatūru par 1 grādu, var samazināt rēķinu par apkuri pat par 5%. Tieši tādēļ dzīvokļu ēku apsaimniekotāju kompetencē ir iestatīt vēlamo komforta temperatūru, lai ietaupītu siltumu un maksātu mazāk.

-Izmainot tikai dažus savus paradumus, ekonomējam ne tikai siltumu, bet arī naudu. Telpas jāvēdina pareizi. Vispirms jāaizgriež radiatora termoregulatori, tad plaši jāatver logi telpās, īsu brīdi kārtīgi tās izvēdinot. Pēc tam jāaizver logi, un jāatgriež termoregulatori.

-Svarīgi ir neturēt logus pastāvīgā vēdināšanas režīmā, tā lieki tērējot siltumu un palielinot apkures rēķinu.

-Ļaujiet, lai siltais gaiss telpā var brīvi cirkulēt, atbrīvojot radiatorus no aizkariem, mēbelēm vai citiem priekšmetiem.

-Atcerieties arī par logiem un durvīm kāpņutelpā. Vienmēr izejot vai ienākot, aizveriet mājas ieejas durvis.

-Pārliecinieties, lai pagraba logi ir noslēgti, neļaujot siltumam nepārtraukti izplūst.

-Taupiet arī karsto ūdeni. Piemēram, tīrot zobus, 3 minūtēs pa atvērtu krānu iztek aptuveni 20 litri ūdens. Samazinot ūdens strūklu, iespējams ietaupīt karsto ūdeni par trešdaļu.