Šķeldas trūkums Latvijai nedraud

Tomēr pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā arī šķeldas tirgus ir piedzīvojis izmaiņas, jo vairs nav pieejama vēl lētākā šķelda no Baltkrievijas, un cenas ir krietni palielinājušās. Pašvaldības pat lūgušas šķeldas eksportu ierobežot, taču valdības atbalstu šis priekšlikums neguva. Tikmēr kokrūpniecības nozare vēsta, ka šķeldas apjomi ir pietiekami un eksports pat samazinājies. Viens no kurināmās šķeldas ražotājiem un piegādātājiem ir arī Latvijas valsts meži.

Šķelda kā blakus produkts

Daudzi noteikti ir pamanījuši ceļu malās sakrautās milzīgās zaru un sīkkoku kaudzes, kas parasti atrodas vietās, kur veikta mežizstrāde vai stigu un grāvju tīrīšana. Kas Jauns Avīzes lasītāji pat ir uzdevuši jautājumus, kādēļ šādas kaudzes tiek veidotas, kāpēc šos materiālus uzreiz neved prom un vai tur nesavairojas kādi mežu kaitēkļi. LVM enerģētisko koksnes produktu vadītājs Ojārs Keziks skaidro, ka to prasa šķeldas ražošanas tehnoloģiskais process: “Meža ciršanas atliekas, sīkkoksne un apaugums tiek sagatavoti cirsmās vai citos objektos, un pēc tam speciāli noturēti cirsmā, lai atbrīvotos no skujām un lapām. Krautuvēs, kur skujkoku īpatsvars ir lielāks par 30%, šīs kaudzes arī tiek nosegtas ar speciālu papīru – tas tiek darīts, lai mitrums netiktu kaudzes vidū, kur varētu sākties pūšanas process.”

Kaudzes šādā veidā jānotur vismaz trīs līdz deviņus mēnešus, lai materiāls kārtīgi izžūtu un iegūtu vajadzīgo siltumspēju. Pēc tam ar speciāliem agregātiem koksni sašķeldo.

“Šobrīd mēs ražojam tikai kurināmo šķeldu, taču apauguma un sīkkoksnes īpatsvars mežos palielinās, tādēļ strādājam arī pie pētījuma par enerģētiskās koksnes šķirošanu un potenciālu tehnoloģiskās šķeldas ražošanas uzsākšanu nākotnē. Par apjomu prognozēm šobrīd vēl ir pārāk agri runāt, jo nepieciešami ekonomiskie aprēķini, kā arī eksperimenti dabā un šķeldas kvalitātes analīžu veikšana,” stāsta Keziks.

Pašlaik LVM visu uzņēmuma saražoto koksni pārdod tikai apaļkoksnes vai šķeldas veidā vietējiem koksnes pārstrādes un enerģijas ražošanas uzņēmumiem.

Zaru dēļ mežu nezāģēs

Līdz 2021. gadam LVM ap 80% no šķeldas saražoti no atjaunošanas cirtēs iegūtiem zariem, galotnēm, pārējie 20% no mehanizētās jaunaudžu kopšanās iegūtiem sīkkokiem un meža infrastruktūras objektos (meliorācijas objekti, ceļu malas u.t.t.), ar krūmiem aizaugušās zemēs un citās vietās iegūtā apauguma.
Pēdējos gados cenas kāpums gan ļāvis LVM vairāk sākt ražot enerģētisko šķeldu arī no sīkkoksnes un apauguma, tāpēc no šā gada, uzņēmumam audzējot kurināmās šķeldas ražošanas kopējo apjomu, šī proporcija mainīsies –   ap 60% būs ciršanas atliekas un ap 40% no sīkkoksnes un apauguma.

Keziks norāda: “Kurināmā koksne gan mežizstrādē, gan kokrūpniecībā ir ražošanas blakus produkts, jo mežus zāģē, lai realizētu zāģbaļķus un baļķus dēļu ražošanai. Neviens speciāli nezāģēs mežus, lai ražotu zarus un galotnes. Visu mežizstrādi visvairāk ietekmē tieši zāģmateriālu un zāģbaļķu cenas, un lielākie šķeldas apjomi nāk tieši no šīm divām jomām.”

Patērējam astoņus miljonus kubikmetru

Latvijas eksporta lielāko apjomu veido celulozes šķelda no kokrūpniecības, bet, protams, tiek eksportēta arī tehnoloģiskā un kurināmā šķelda. Tiesa gan, visai lielos apjomos Latvija eksportē arī kurināmās granulas, kuru ražošanā patērē daudz kurināmās un tehnoloģiskā koksnes.

Kopējos šķeldas ražošanas apjomus ir ļoti grūti apkopot dažādas izcelsmes dēļ, jo to iegūst gan mežā, gan atbrīvojot lauksaimniecības zemes no apauguma, tehnoloģiskās šķeldas (mizas no kokrūpniecības u.t.ml.) un patēriņiem (pārstrāde granulās un plātnēs, pašpatēriņš kokapstrādē, katlumāju apkure u.t.t.)  

Pēc Kokrūpniecības federācijas datiem, šobrīd Latvijā vidēji gadā patērē aptuveni astoņus miljonus berkubikmetru šķeldas un aptuveni tikpat daudz eksportē.

Saražo vairāk, nekā spētu nokurināt

“Pēc mūsu aptuveniem aprēķiniem, LVM saražotais apjoms veido piecus līdz  10% no Latvijā saražotā kopējā kurināmās un tehnoloģiskās šķeldas apmēra. Lielākie tehnoloģiskās šķeldas ražotāji ir kokrūpniecības pārstrādes sektors – šo kurināmo lielos apjomos ražo privātos mežos, kā arī tīrot aizaugušās pļavas un grāvjus. Ja skatās uz Latvijas vajadzībām, tad saražotais šķeldas un granulu daudzums, pārrēķinot uz megavatstundām, vairāk nekā divas reizes pārsniedz šī brīža Latvijas kopējās pilsētu centrālās apkures šķeldu katlu jaudas,” teic Keziks.

Ja runājam par vietām, kur perspektīvā iegūt specifiski enerģētisko koksni, pie noteikta cenu līmeņa mehanizēta jaunaudžu kopšana, meliorācijas grāvju apauguma novākšana vai pat speciāli audzētu ātraudzīgo kārklu plantācijas spētu dot lielākus tieši kurināmās šķeldas apjomus. “Apzinoties šķeldas stratēģisko nozīmi valstī, LVM šobrīd ļoti nopietni strādā pie šīs nozares attīstības,” – saka Keziks.