Vārds deputāta kandidātiem: kur Latvijai ņemt naudu?
14. Saeimas vēlēšanas paredzētas oktobra pirmajā dienā. “Kas Jauns Avīze” dažādu politisko spēku pārstāvjiem uzdeva jautājumus par Latvijai nozīmīgām lietām.
Kā Latvijai pelnīt, lai samazinātu valsts parādsaistības un iegūtu līdzekļus dažādām nozarēm, un kopumā celtu valsts, tās iedzīvotāju labklājības līmeni? Nosauciet trīs priekšlikumus, kā Latvija var palielināt budžeta ieņēmumus. Un pamatojiet tos.
Saraksts Nr. 16
Juris Pūce,
"Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas vadītājs, Latgales saraksta līderis
Ēnu ekonomikas samazināšana. Finanšu ministrija ir nopietni kavējusies ar jauna Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna izstrādi un pieņemšanu. Ēnu ekonomika Latvijā ir lielāka nekā Igaunijā un Lietuvā. Ja mēs sasniegtu šo mūsu kaimiņvalstu līmeni, valsts budžets būtu par 600 līdz 700 miljoniem eiro lielāks.
Investīciju veicināšana Latvijas ekonomikā. Latvijai vajadzīgi vairāk eksportējoši uzņēmumi, jo tajos saņem lielākas algas, kas savukārt stimulē lielāku ienākumu gūšanu arī citās nozarēs. Investīciju veicināšanai jāīsteno pārdomāta investīciju piesaistes politika gan Rīgas reģionam, gan īpaši pārējiem Latvijas reģioniem, kuru nākotnes konkurētspējas pamats ir tieši rūpnieciskā ražošana eksportam.
Nodokļu sistēmas sakārtošana. Latvijai jāturpina samazināt nodokļu slogs zemi atalgotajiem, tādējādi stimulējot nodarbinātību un ēnu ekonomikas samazināšanos, kas vairos nodokļu ieņēmumus.
Saraksts Nr. 13
Aldis Bukšs,
"Konservatīvo" Latgales saraksta līderis, Balvu novada domes deputāts
Korupcijas, nekompetences, savējo būšanas izskaušana valsts pārvaldē, pašvaldībās un publiskajos iepirkumos ir galvenais priekšnoteikums turpmākai valsts attīstībai. Saskaņā ar Arņa Saukas pētījuma rezultātiem, ēnu ekonomikas apmērs Latvijā bija gandrīz trīs miljardi eiro. Efektīva lielo nodokļu nemaksātāju apkarošana, shēmotāju izskaušana un investīcijas izglītībā un infrastruktūrā, lai būtu vēlme dzīvot Latvijā, ir atbilde uz to, kā var panākt daudz lielākus budžeta ieņēmumus.
Politiķu piemēram ir milzīga nozīme un ietekme. Viens piemērs: pagājušajā gadā Latvijas valsts ceļiem ceļu atjaunošanas iepirkumos pat izdevās ietaupīt naudu. Proti, iepirkumi noslēdzās par zemāku summu nekā plānots, balstoties uz līdzīgiem iepirkumiem iepriekšējā ministra laikos. Tā rezultātā ietaupīto finansējumu varēja novirzīt papildu ceļu atjaunošanai visos novados. Līdzīgi arī šogad – objektīvo sadārdzinājumu ceļu būves nozarē izdevās atrisināt, pārskatot nozares uzdevumus, nevis prasot papildu naudu no valsts.
Saraksts Nr. 1
Jānis Reirs,
"Jaunās Vienotības" Zemgales saraksta līderis, finanšu ministrs
Tieši uzņēmēju maksātie nodokļi ir galvenais budžeta ieņēmumu un iedzīvotāju labklājības avots, tāpēc ir jāveicina uzņēmējdarbības izaugsme. Pirmkārt, jāveicina jaunu darba vietu radīšana, īpaši nacionālā kapitāla uzņēmumos.
Otrkārt, jānodrošina labvēlīgi apstākļi investīcijām, tostarp veidojot finanšu instrumentus, kas palīdz Latvijas uzņēmējiem attīstīt uzņēmējdarbību. Jāveicina, ka uzņēmēji var saņemt līdzekļus ne tikai komercbankās un Altum, bet arī piesaistot ārvalstu investīcijas kapitāla tirgū. Nepieciešams izstrādāt vērtspapīrošanas likumu, nodrošināt vienotu kapitāla tirgu Baltijas valstīs, samazināt izmaksas uzņēmēju startam biržā, pārņemot labāko Skandināvijas pieredzi.
Treškārt, jāturpina veidot valsts investīciju programmas ar granta elementu, veicinot kapitāla piesaisti strauji augošiem un eksportējošiem uzņēmumiem. Pirmā šāda programma ar 100 miljonu eiro finansējumu lielo uzņēmumu atbalstam jau izveidota. Šāda programma jāveido arī mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam.
Saraksts Nr. 18
Guntars Vītols,
"Apvienotais saraksts"
Galvenā lieta, ar ko jāsāk, nepārprotami ir enerģētika. Ja nestabilizēsim enerģētisko situāciju – mūsu piedāvājums apkurē maksimāli pāriet uz vietējo energoresursu –, pārējās lietas var izrādīties nesvarīgas, jo tad gan zaudēsim uzņēmumus, gan arī aizbrauks cilvēki.
Otra lieta ir mazā uzņēmējdarbība jeb tā sauktie dzīvesstila uzņēmumi. Kā zināt, iepriekšējās krīzes laikā tika radīti mikrouzņēmumu nodokļu maksātāji, patentu maksātāji. Tad tos pamazām atcēla, jo tas bija kā pārejas posms, un solīja vietā ieviest kaut kādu tik vienkāršotu nodokļu nomaksas sistēmu, ka cilvēki būs gatavi maksāt. Šeit mēs redzam, ka sekmējam ēnu ekonomiku, jo tradicionālie uzņēmējdarbības mehānismi ne visur darbojas. Vēlamies radīt vienkāršotu sistēmu, ne tādu pašu, kāda bija agrāk, jo skaidrs, ka bija kļūdas – tur lielie uzņēmumi sāka izmantot šo sistēmu, lai samazinātu savu nodokļu slogu, un dzīvesstila uzņēmumu koncepts faktiski pats sevi apēda.
Un trešais: inovācijas. Jau sen runā, ka lielajiem valsts uzņēmumiem vajadzētu mainīt politiku, lai tie vismaz kādu peļņas daļu – tie varētu būt, piemēram, 10 % – iegulda inovācijās un skatās, ko var dabūt no vietējā tirgus.
Saraksts Nr. 12
Ainārs Šlesers,
"Latvija pirmajā vietā"
Sāksim ar mazo biznesu, mikrouzņēmēju. Mēs piedāvājam izveidot konkrētus individuālus komersantus – patentu maksātājus. Pieņemt likumdošanā, ka vienīgi nepieciešams bankā atvērt patenta maksātāja kontu, un nekas cits vairs nav jādara: nav vajadzīgs ne jurists, ne grāmatvedis, ne finansists.
Ikviens, kas reģistrējies par patenta maksātāju, valsts kasē iemaksās 10% no saviem ienākumiem. Rezultātā cilvēki, kuriem ir gadījuma vai neregulārs darbs, būs nodokļu maksātāji, izies no ēnu ekonomikas un ar šiem 10 % ievērojami palielinās ieņēmumus valsts kasē. Tas ir pirmais, kas jāizdara. Uz jautājumu, vai 10 % nav par zemu, jāteic, ka šodien daudzi no viņiem vispār nodokļus nemaksā.
Un vēl, kas attiecas uz to, kur mēs vēl varam dabūt “dzīvu naudu”. Krīzes laikā – 2009. gadā –, kad bija finanšu būvniecības nozares kritums par 80–90%, tika izveidota programma par uzturēšanās atļaujām, kas nodrošināja 3,5 miljardus Latvijas ekonomikā. Pašlaik piedāvāju jaunu programmu, kas būtu saistīta ar pastāvīgām uzturēšanās atļaujām. Doma ir, ka mēs izvēlēsimies investorus no dažādām valstīm, kas nevar atļauties iegādāties īpašumus un pārcelties uz Londonu, Parīzi vai kādu citu Rietumeiropas valsti. Piedāvāsim viņiem to darīt Latvijā. Viņiem jāiegulda ne tikai 250 000 eiro nekustamajā īpašumā, bet arī būs jāveic vienreizēja maksa Nacionālajā attīstības fondā.
Šis fonds piederēs valstij, un viņiem kā investoriem būs vienkārši jāveic šis ziedojums. Pret šo ziedojumu un investīciju viņiem piešķirsim tiesības dzīvot Latvijā, un te ir runa ne tikai par cilvēkiem no Krievijas, kuriem tur ierobežo tiesības, bet arī par turīgiem ukraiņiem, kazahiem, uzbekiem, ķīniešiem, Apvienoto Emirātu pārstāvjiem, kuri nevar atļauties Londonā nopirkt nekustamo īpašumu, kas tur maksā desmit reižu vairāk nekā Rīgā.
