Ar mākslu par Ukrainu: kā rīdzinieks no okupantiem glāba ukraiņu kultūru
Jau kara trešajā dienā, 26. februārī, Krievijas armija iznīcināja unikālās ukraiņu mākslinieces Marijas Primačenko (1908–1997) muzeju. Gāja bojā daudzi darbi – tāds ir rašistu mērķis, iznīcināt ne tikai Ukrainu, bet arī tās kultūru. Rīdzinieks, mozaīku mākslinieks Vadims Verņiks, uzzinot par šo barbarismu, nolēma sniegt savu artavu Primačenko mantojuma atjaunošanā.
Muzejs atradās apmēram 80 kilometru no Kijivas, Ivankivas ciemā, izveidots 1980. gadā, bet 2009. gadā atjaunots, ēka bija labā stāvoklī. “Sargs gan skrēja uz muzeju, vēlēdamies kaut ko glābt, izsita logu un iekļuva telpās. Tur bija savākti 119 Primačenko darbi, veidoti primitīvisma tehnikā. Es zinu, ka daļa noteikti ir zaudēti,” "Kas Jauns Avīzei" teic Vadims. Gājuši bojā arī vietējo autoru tekstila un keramikas darbi.
Ukrainas simbols
Vadims pats šajā muzejā ne reizi nav bijis, bet, 28. februārī uzzinot par notikušo, nolēma rīkoties – Primačenko dzīvesstāsts un daiļrade viņam bija zināma. Kara laikā viņas ticība labajam, mīlestība pret pasauli kļuvusi par Ukrainas simbolu.
“Marija jau kopš bērnības slimoja ar poliomielītu, viņai bija tikai četru klašu izglītība. Es teiktu, ka viņa darbojās virtuālajā primitīvismā, veidojot pasakainus, brīnumainus dzīvniekus, kas bija viņas galvenā tēma. No sava dzimtā ciema Marija nekur projām nebrauca, bet viņas iekšējā pasaule bija ļoti bagāta,” stāsta mākslinieks.
1937. gadā Starptautiskajā Parīzes mākslas izstādē Primačenko darbi saņēma zelta medaļu, viņas darbi izstādīti Prāgā, Varšavā, Sofijā, Vīnē, Monreālā. Pablo Pikaso teicis: “Es noliecu galvu šīs satriecošās ukraiņu mākslinieces mākslas brīnuma priekšā.”
Izstādīti arī Rīgā
2019. gadā Primačenko darbi bija izstādīti arī starptautiskajā mākslas gadatirgū "Art Riga Fair". “Es jau toreiz pievērsu uzmanību, ka šie darbi ir ļoti gaiši, spilgti, vizuāli bagāti, un tos lieliski var pārveidot mozaīkas tehnikā,” atceras Vadims. Pēc muzeja nopostīšanas viņš arī ķērās pie darba: “Tā mēs palīdzēsim atjaunot ukraiņu kultūras mantojumu un arī garīgi uzturēsim šo daudz pārcietušo tautu. Izveidojot šādu kolekciju, tā var veidoties par tautu sadraudzības īpašu maršrutu, kas palīdzēs muzejam atdzimt.”
Tā no 18. jūnija līdz 18. augustam norisinājās "Mozaīkas maratons" tirdzniecības centrā "Mols", mākslas galerijas "Bazar’t" telpās. Interesantākais, ka Vadims nedarbojās viens – ikviens bija aicināts uz bezmaksas meistardarbnīcu, lai dažu dienu laikā varētu atveidot kādu no Primačenko gleznu fragmentiem 25x25 centimetru izmērā. Devīze šim veikumam – no Latvijas uz Ukrainas sirdi.
Tam bija vajadzīgi prāvi līdzekļi, jo profesionālie mākslas materiāli ir diezgan dārgi. Rīgas dome atteica atbalstu, bet laimīgā kārtā par sponsoru pieteicās kāds rīdzinieks, kurš vēlas palikt nezināms. “Bez viņa atradās vēl trīs atbalstītāji, un visiem vēlamies teikt sirsnīgu paldies,” teic mākslinieks. SIA "Wood Point" ziedoja kokmateriālus, "Money Express" naudu. Vadims uzslavē arī "Molu" par ieinteresētību – otrajā stāvā līdz 17. septembrim skatāma jauntapušo mozaīku izstāde. Līdzās tai ir Latvijas un Ukrainas bērnu zīmējumu izstāde, kāda viņu skatījumā dzīve būs pēc kara.
Piedalās no daudzām valstīm
“Šajā projektā pavisam piedalījās ap 200 cilvēku – latvieši, krievi, ukraiņi, baltkrievi, igauņi, amerikāņi. Pat no Čehijas šurp brauca četri cilvēki, lai gan nepaspēja, piezvanīja un atvainojās, ka pa ceļam salūzusi mašīna. Unikāls gadījums bija, ka kādai meitenītei no Sanktpēterburgas atbrauca tēvs, jo bija uzzinājis par mūsu labdarības projektu. Visu nakti bija braucis mašīnā, bet pievienojās un palīdzēja, kaut no noguruma tik tikko turējās kājās,” stāsta Vadims.
“Dalībnieki bija neprofesionāli, un mozaīku ir sarežģīti veidot. Apjoms bija ļoti liels – vairāk nekā 43 000 elementu. Mums bija ļoti noslogots grafiks vairāk nekā divus mēnešus. To visu veidoja vienkārši cilvēki un no visas sirds, ziedoja savu brīvo laiku. Tagad es esmu nedaudz noguris, bet tas ir labs nogurums,” pasmaida Vadims.
Izstādes atklāšanā vienīgais tosts bija tikai par Ukrainas uzvaru. Svinībām ziedots īpašs saldējums "Slava Ukrainai" zili dzeltenā krāsā. Pašu pirmo reizi jaunā ekspozīcija publiski parādīta operdziedātājas Ineses Galantes festivālā pēc viņas ielūguma – 18. augustā tieši 25. gadskārtā kopš Primačenko nāves. “Starp citu, uz Marijas kapavietas novietotā piemiņas akmens arī ir raksts mozaīkas tehnikā. Mēs esam izveidojuši šīs mozaīkas fragmentus,” atklāj Vadims.
Miers būs, un Ukraina uzvarēs
Kamēr karš nav beidzies, kolekciju gan nesūtīs uz Ukrainu, taču tā var kalpot par instrumentu, lai savāktu līdzekļus tās nogādāšanai uz šo varonīgo valsti, varbūt pat tik daudz, lai atjaunotu muzeju. Iespējams, izstāde būs apskatāma Ogrē un citviet Latvijā.
“Es esmu pārliecināts, ka Ukraina uzvarēs. Miers būs nevis sarunu rezultātā, bet kaujas laukā, jo Krievija nav sarunām gatava valsts. Būtībā Ukraina šobrīd aizstāv visu Eiropu, un mūsu uzdevums ir šo varonīgo tautu visādā veidā atbalstīt. Marija Primačenko ir dzimtene, kultūra, ukraiņu valoda, vecmāmiņas brīnumainās pasakas. Aiz ukraiņu karavīra stāv tieši viņa, bet aiz krievu nolīgtā slepkavnieka – nauda,” Vadims neslēpj savu vērtējumu.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Mūsējie" saturu atbild SIA "Izdevniecība Rīgas Viļņi".
