Kā ievērojami samazināt savu ikmēneša rēķinu par atkritumiem?

Kas ir pats galvenais, ko mēs katrs varam darīt, lai samazinātu savu atkritumu daudzumu un to izvešanas izmaksas? “Pats galvenais, ja runājam par atkritumu samazināšanu, ir sākt ar savu miskasti. Paskatīties, kas īsti tur ir iekšā un kas ir tas, ko mēs īsti metam ārā!

Īstenībā cilvēki ļoti bieži nezina, ko viņi izmet. Miskaste ir lieta, ko parasti noliekam kādā atvilktnē, skapītī zem izlietnes vai tālākajā stūrī. Viss, kas pazūd miskastē, pazūd no acīm. Bet patiesībā, lai saprastu, ko cilvēki met ārā, es viņiem iesaku atvērt miskasti un palūkoties, vai tur visvairāk ir iepakojumi no saldumiem, dārzeņiem, uzkodām vai citām lietām. Kas veido vairumu atkritumu?”

Varbūt šokolādi var pirkt draudzīgākā iepakojumā?

“No tā var sākt un saprast, ko darīt. Piemēram, es zinu, ka mana lielākā problēma ir saldumi. Man ļoti garšo šokolāde, čipsi. Šie divi produkti pārsvarā tiek iepakoti tādos materiālos, kurus Latvijā pārstrādāt nevar. Ar to var sākt.

Saprotot, ka es nedēļā nopērku trīs šokolādes tāfelītes, varbūt es varu izvēlēties kādu alternatīvu. Varbūt citu iepakojumu šim pašam produktam vai varbūt šo pašu produktu var uztaisīt mājās, neradot nekādu lieku iepakojumu, ko pēc tam izmest ārā.”

Šķirot visu, ko iespējams

“Otra lieta, kas ir jāsaprot: vai šobrīd tiek šķiroti atkritumi. Vai cilvēki šķiro visu, ko ir iespējams šķirot? Nešķiroto atkritumu daļu var samazināt, paskatoties, vai mēs izmetam pareizajos atkritumu konteineros pareizās lietas.”

Doškina novērojusi, ka iedzīvotāji labi zina, ko nozīmē šķirot stiklu. “Tas ir mums vispazīstamākais atdalāmais materiāls.” Savukārt par dzeltenajiem konteineriem, kas mums visiem ir it kā labi pazīstami, cilvēkiem rodas ļoti daudz jautājumu, tāpēc ir noderīgi izglītoties par atkritumu šķirošanu.

Kartupeļu mizas mest brūnajā konteinerā

Viņa uzsvēra: lai samazinātu atkritumu izmaksas, ļoti svarīgi ir šķirot bioloģiskos atkritumus. “Mēs mājsaimniecībās bieži vien nesaprotam, ka līdz pat pusei atkritumu, ko mēs metam ārā nešķirotus, ir bioloģiski noārdāmie atkritumi. Tā ir daļa, ko mēs varam atdalīt. Rīgā un tās rajonā jau ir pieejami bio konteineri. Citur Latvijā tiem jābūt obligāti pieejamiem no nākamā gada.”

Atdalot bio atkritumus no parastajiem, iedzīvotāji var izdarīt divus brīnišķīgus darbus. “Pirmkārt, varam samazināt savas izmaksas, jo bio atkritumu izvešanai jābūt lētākai..

Otrkārt, mēs neiemetam bio atkritumus nešķiroto atkritumu tvertnē, līdz ar to padarām nešķirotos atkritumus daudz vieglāk pāršķirojamus. Tie vairs nav netīri, slapji. Cilvēki, kuri strādā atkritumu pāršķirošanas vietās, var izņemt ārā no tiem materiālus, ko var pārstrādāt un lietot atkārtoti.”

Labāk pirkt cietās nevis šķidrās ziepes

Lai samazinātu atkritumu daudzumu un līdz ar to arī izmaksas, ir lietderīgi aizdomāties par saviem ikdienas paradumiem. “Viens no jautājumiem, ko cilvēki mums uzdod, ir: kā zināt, ar ko sākt? Es parasti iesaku sākt ar kādu konkrētu mājokļa telpu, piemēram, vannas istabu, virtuvi vai guļamistabu un higiēnas precēm.

Ieteicams mēģināt saprast, kā es varu mainīt savus pirkšanas paradumus, iegādājoties konkrētās telpas preces, piemēram, zobu pastas, šampūnus, ziepes. Tas ir perfekts piemērs, kā ļoti vienkārši var mainīt paradumus.

Ja iepriekš jūs pirkāt šķidrās ziepes, ko pārdod plastmasas iepakojumā, pilnīgi vienkārši iespējams pāriet uz agrāk ļoti labi zināmajām cietajām ziepēm, kas pārsvarā iepakotas papīrā, kartonā vai nav ietītas nekādā iepakojumā. Tādā veidā iespējams neradīt lieku ārā metamo materiālu.”

Līdzīgi ir ar zobu pastām. Tās tagad nopērkamas dažādos veidos: gan kā tabletes, pulveri, cietā veidā. “Tās visas ir iepakotas dabai draudzīgākos materiālos nekā plastmasas tūbiņa.”

Trauku mazgāšanas līdzeklis vairākkārt lietojamā iepakojumā

Arī virtuves zonai mūsdienās ir pieejami dažādi līdzekļi izlejamā veidā, ko veikalos var iepildīt savos traukos. Turklāt nu jau tas iespējams ne tikai beziepakojuma veikalos, bet arī lielveikalos. “Tur redzami beziepakojuma un dabai draudzīgāku iepakojumu stendi, pie kuriem cilvēki var nākt ar savu trauku un ieliet vajadzīgo sadzīves ķīmiju, piemēram, trauku mazgājamos līdzekļus, veļas mašīnu šķidrumus.

Patiesībā ļoti daudz ko var atrast. Tikai jāprot atvērt acis un paskatīties citos veikalu plauktos, nevis tajos, kur vienmēr pierasts.”

Ar savu trauciņu pēc salātiem un krējuma

Domājot par atkritumu samazināšanu, ieteicams doties uz veikaliem ar saviem traukiem, lai tajos iegādātos gatavos salātus, krējumu un citus pārtikas produktus.

Doškina norādīja, ka tagad veikaliem ir prasība izvietot informāciju, ka vienreizlietojamie trauciņi, kuros pircēji iegādājas sveramos salātus, biezpienu un citus produktus, ir par papildus maksu. “Šādu informāciju pārsvarā visi veikali ir izvietojuši.”

Jālauž stigma: ir normāli, ja ir savs salātu trauks

Vēl veikalos jābūt redzamai informācijai, ka pircēji tiek aicināti meklēt alternatīvas vienreizlietojamiem traukiem un nākt uz veikaliem ar saviem traukiem. “Tā ir stigmu laušana, ka, nākot ar savu trauku, tu sastapsies ar jocīgu attieksmi un cilvēki nezinās, ko darīt. Patiesībā tas ir jānormalizē. Cilvēkiem ir jāsāk nākt uz veikaliem ar saviem trauciņiem.

Pārvedējas jau zina, ko darīt. Patiesībā, arvien vairāk ejot ar saviem traukiem iepirkties dažādos veikalos, jūtu, ka par to vairs nav jautājumu. Ir izdomāts, kā tikt galā. Es vairs neesmu viena. Ir daudz, daudz cilvēku, kuri iet ar saviem traukiem un lūdz tajos ielikt preces gan lielveikalos, gan mazos veikalos, gan tirgū. Cilvēki ir ļoti pozitīvi pret šādām iniciatīvām.”

Nepazemināt dzīves kvalitāti un nestaigāt ar nesmuku burku

Tiesa, domājot par saviem traukiem, ar kuriem vēlāk plānots doties uz veikaliem, vēlams tos izvēlēties skaistus un pašam patīkamus, nevis izmantot neglītas burkas, kas pašam galīgi nepatīk. “Mums visiem patīk, ka apkārt ir skaistas lietas. Ja trauciņš tiek nēsāts līdzi katru dienu, protams, ir brīnišķīgi pašam skatīties uz kaut ko vizuāli pievilcīgu.  

Patiesībā ir ļoti svarīgi, lai mēs neizkāptu ārā pavisam diskomforta zonā, kad cilvēks pats jūtas neērti ar jaunajiem ieradumiem. Pilnīgi noteikti mums nav mērķis pazemināt dzīves kvalitāti. Gluži otrādi – mērķis ir mainīt ieradumus, lai mēs visi dzīvotu labāk un foršāk.”

Atdot drēbes un apavus labdarībā, nevis izmest kopējā konteinerā  

Runājot par apaviem un apģērbu, kas mums vairs nav vajadzīgs, biedrības vadītāja atzina, ka tekstilpreču un apavu jautājums ir ļoti sarežģīta tēma. “Mums katram ir savs līmenis, līdz kuram mēs esam gatavi drēbes novalkāt un uzskatām tās par nepiemērotām valkāšanai. Vienam cilvēkam liksies, ka džemperītis jau ir novalkāts, bet tas var būt tieši laikā un ļoti vajadzīgs citam cilvēkam.

Tāpēc mēs pilnīgi noteikti aicinām vēl valkājamas, derīgas, tīras, nesaplēstas drēbes un apavus ziedot labdarībai. Ir ļoti daudz cilvēku, kam šīs drēbes ir nepieciešamas.”

Protams, jāatceras, ka nevajag ziedot saplēstas un netīras drēbes. Tās labāk ievietot tekstilam paredzētajos konteineros, kaut arī pagaidām tekstila pārstrādes iespējas ir ļoti ierobežotas. Visā pasaulē tiek meklēti veidi, kā šo jautājumu risināt.

No veciem krekliņiem sagriezt tīrīšanas lupatiņas

Vēl laba doma ir sagriezt vecos krekliņus un legingus lupatiņās, ko var izmantot sadzīvē, piemēram, mājas tīrīšanā.

“Angliski to sauc par upcycling. Tas nozīmē, ka cilvēks paņem kaut kādu lietu, kas viņam vairs nav nepieciešama, un pārveido vai pārtaisa par kaut ko citu. Ļoti daudz to var redzēt modes industrijā, kur mākslinieki izmanto, piemēram, vecus džinsus, lai izgatavotu citas drēbes, jakas, somas.

Aicinām skatīties uz to, kas vienam var būt atkritums vai novalkāta manta, kā uz resursu, no kā var kaut ko izveidot savās mājās, vai meklēt kādu, kam tas ir nepieciešams.”

Puķu podus var piedāvāt stādaudzētavām

Doškina norādīja, ka mēs pat varam neiedomāties, ka daļa no tām lietām, ko uzskatām par atkritumiem, var kādam noderēt. Piemēram, daudzi nezina, ka brūnos puķu podus, kuros iegādājamies dažādus augus, ļoti gaida stādu audzētavās. “Daudz stādu audzētavu ļoti, ļoti tos gaida un labprāt pieņem atpakaļ. Tas viņiem ir resurss. Viņiem ir nepieciešamība pēc tiem. Viņi ir ārkārtīgi pateicīgi, ja jūs aizgādājat podus viņiem atpakaļ.”

Līdzīgi ir ar olu kastītēm. “Ja ir laukos audzētu vistu olas, tad zemnieki pārsvarā ir priecīgi par olu kastītēm, jo viņiem tās nav jāpērk. Viņiem tas ir resurss.”

Neizmest vēl lietojamas mēbeles un sadzīves tehniku

Runājot par mēbelēm un sadzīves tehniku, kas mums vairs nav vajadzīga, bet vēl ir lietojama, biedrības valdes priekšsēdētāja atzina, ka šo lietu izmešana saistīta ar ļoti sāpīgu problēmu daudzdzīvokļu namu pagalmos.

“Ja mājās ir lielas mēbeles un sadzīves tehnika, kas vēl strādā, bet no kā gribas tikt vaļā, pirmkārt, vajadzētu meklēt iespējas to kādam atdot vai pārdot.” Mūsdienās ir daudz dažādu iespēju, kā to izdarīt, tostarp internetā.

“Ir ļoti daudz cilvēku, kuri šādas lietas paņem. Protams, ir jārēķinās ar mazām neērtībām: kamēr cilvēks pieteiksies, nozīmēs laiku, atbrauks pakaļ. Beigās var atteikties, ir dzirdēts daudz stāstu. Patiesībā reizēm ir izdevīgāk pārdot lietu par mazu summu, nevis atdot bez maksas.

Ja tomēr neizdodas plauktiņu atdot

Bet, ja neizdodas plauktiņu vai skapi atdot kādam, tad noteikti vajag tos utilizēt pareizi. Pareizi nozīmē pieteikt savam atkritumu apsaimniekotājam lielgabarīta preču izvešanu. Nekādā gadījumā nevajag tās nest un nolikt pie atkritumu konteineriem, kaut arī bieži vien cilvēki tās mēdz tur savākt.

Tas izskatās neglīti. Cilvēki iet garām un ierauga, ka te var likt atkritumus, un tad sākt likt citus atkritumus. Tas veido ļoti sliktu kultūru. Kuram gan patīk dzīvot vidē, kur atkritumi un skapji ir sakrauti ielas vidū? Ceru, ka nevienam!”

Nešķirot atkritumus kļūs arvien dārgāk un dārgāk

Rezumējumā Doškina teica: “Mūsu biedrība ir “Zero Waste Latvija". Tas var likties diezgan kategoriski, bet patiesībā mēs strādājam pie tā, lai kaut vienam cilvēkam ieviestu kaut vienu jaunu paradumu. Mazās lietas, ko mēs katrs darām, savācas kopā un veido lielu ietekmi.

Tas pats ir par atkritumu izmaksām. Nedaudz piedomājot par atkritumu samazināšanu un sākot tos šķirot, viena mājsaimniecība Rīgā var samazināt savas atkritumu izvešanas izmaksas par 35%. Man šķiet, ka šobrīd tas ir milzīgs apjoms, zinot, kā pieaug atkritumu izmešanas izmaksas un ka tās turpinās pieaugt. Nešķirot atkritumus kļūs arvien dārgāk un dārgāk. Tas ir jāzina visiem.

Manuprāt, šis ir īstais brīdis, kad ir izdevīgi sākt šķirot atkritumus, sākt domāt, kā samazināt atkritumu daudzumu.”

Būt aktīvākiem un uzrunāt ražotājus

Noslēgumā viņa mudināja pircējus aktīvāk vērsties pie ražotājiem un lūgt radīt preces dabai draudzīgākos iepakojumos vai bez iepakojumiem. “Mēs bieži vien atstājam lielu slogu uz mums pašiem kā pircējiem. Bet mums ir jāsauc pie atbildības arī paši ražotāji. Bieži vien ražotāji nerada preces iepakojumos, kas ir patiesi pārstrādājami.

Jo vairāk pircēji paši prasīs ražotājiem, kāpēc viņiem ir 20 lieki maisiņi, kāpēc katra konfektīte ir savā papīriņā, kāpēc nevar citādāk, jo vairāk ražotāji būs spiesti domāt par to, kā iepakot tā, lai mums nav jāsēž veikalā un jādomā, vai šis iepakojums ir pārstrādājams vai nē.”