FOTO: motocikli Strenčos atklāšanas dienā izrībinājuši pārbūvēto tiltu pār Gauju

Pēc pārbūves tas ir ieguvis vienotu veidolu, jo tērauda siju laidumi ar koka klājumu, kas 1929. gadā bija piebūvēti papildus, tagad ir pārbūvēti par dzelzsbetona laidumiem. Uz tilta brauktuves visā garumā ieklāts vēsturiskais laukakmens bruģis, kas bija saglabājies zem ceļa seguma.

Tilta pārbūve sākās 2021. gada vasarā. Tika nojaukti abi tērauda siju laidumi un koka brauktuve, kā arī krasta balsts Strenču pusē un daļēji upes balsts tam līdzās. Tilta dzelzsbetona laidumiem demontēja  laukakmens segumu, kā arī brauktuves un ietvju nesošās konstrukcijas.

“Tiltam no jauna ir uzbūvēti divi laidumi, tilta krasta balsts, apakšā ir iedzīti 13 pāļi un ir atjaunoti arī pārējie tilta balsti. Es ceru, ka tilts stāvēs 100 gadus un ilgāk. Paldies visiem, un lai labi ripo pāri tiltam,” teica SIA 8 CBR valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis un atzina, ka lielākais izaicinājums šajā projektā bija uzbūvēt pagaidu tiltu, kuram bija jāiztur gan plūdi, gan sals.

Pārbūves laikā dzelzsbetona laiduma konstrukcija ir atjaunota vienotā veidolā. Strenču pusē izbūvēts jauns krasta balsts, kā arī daļēji pārbūvēti upes balsti, kuri iepriekš balstīja tērauda siju laidumus. Pārējiem balstiem veikti bojāto vietu remontdarbi un novērsts izskalojumi pie upes balsta Smiltenes pusē.

Esošajiem dzelzsbetona laidumiem tika izveidots jauns dzelzsbetona uzbetonējums un ietves konstrukcijas, brauktuves daļā tika izbūvēta jauna hidroizolācija. Analoga brauktuves konstrukcija tika izbūvēta tilta jaunajiem dzelzsbetona laidumiem.

Pirms pārbūves 4,55 m plato brauktuvi klāja trīs dažādi segumi – vēsturiskais bruģakmens uz dzelzsbetona laidumiem, koka klājs tērauda laidumu daļā, kā arī asfalts tilta pieejās un nelielā iepriekš remontētā tilta daļā.

Tilta brauktuves platums nav mainījies, visā tās garumā tagad ir ieklāts vēsturiskais bruģakmens, kas bija demontēts no tilta brauktuves un atrasts zem asfaltbetona seguma tilta pieejās. Pārbūvētajam tiltam ietves platums ir 1,25 m, ietves pārklātas ar pretslīdes aizsargpārklājumu un ārmalās uzstādītas aizsargbarjeras.  

Arī pēc pārbūves uz tilta braucamās daļas saglabājas maiņvirziena kustība un autotransporta satiksmi regulē ar priekšrocības ceļazīmēm. Tilta pieejās uzlabota redzamība, un Strenču pusē izbūvēts paplašinājums pirms tilta šķērsošanas. 

Strenču tilta vēsture

Dzelzsbetona tilts pār Gauju pie Strenčiem atklāts 1909. gada rudenī. Tilta laidums sastāvējis no divām nepārtrauktām divlaidumu sijām pēc shēmas 14,75 m +14,75 m jeb, kā rakstīts senajā projekta rasējumā, “tilta tīrais laidums ir 25 saženi”  (1 sažens – 2,1336 metri). 

Tiltu projektēja Vidzemes bruņniecības ceļu un tiltu inženieris Arvīds Verners (dzimis 1875. g. Tērbatā, Rīgas Politehniskā institūta Inženieru nodaļas 1902. gada absolvents). Atšķirībā no tolaik Krievijā pieņemtās prakses, ka dzelzsbetona tiltus galvenokārt būvēja Francijas un Vācijas firmas, kuras neizpauda projektēšanas un tehnoloģiju noslēpumus, šis tilts būvēts saimnieciskā kārtā un būvdarbus vadīja pats projekta autors.

Darbaspēku tilta būvdarbiem devuši vietējie vācu baroni, būvdarbus veica apkārtējo muižu amatnieki un zemnieki. Tilta celtniecību finansēja Vidzemes bruņniecības un Zemes kultūras birojs. 

1919. gadā, Ziemeļvidzemē noritot karadarbībai, viens no tilta laidumiem tika saspridzināts, un to atjaunoja 1921.–1922. gadā pēc inženiera K. Krivošejina projekta. 

Salīdzinot ar citiem tiltiem pār Gauju, Strenču tilts bija ļoti īss, tāpēc 1929. gada plūdos ar spēcīgu ledus iešanu Gauja izskaloja tilta labā krasta pieejas uzbērumu un tilta konusu. Toreizējās ekonomikas depresijas laikā tilta laidums dzelzsbetonā nav atjaunots. Uzbūvējot papildu balstus, tilts tika pagarināts ar 2x15,5 metru gariem velmētu tērauda siju laidumiem ar koka brauktuvi. 

Tādā veidolā tilts bija saglabājies līdz mūsdienām, lai gan, kā grāmatā Latvijas zemesceļu tilti (izdevniecība Autoceļi, Rīga, 1994) vēsta tās autors, kādreizējais institūta Ceļuprojekts Tiltu daļas vadītājs Ziedonis Vecvagars: “Nepieciešama jauna tilta pārejas būve, kuras ass jau 1968. gadā dabā nosprausta. Senais tilts kā tehnikas piemineklis saglabājams nākamajām paaudzēm.”

Pirms tilta pārbūves 2021./2022. gadā pēdējo reizi tilts tika rekonstruēts 1997. gadā.