Rīgā iznākošā “AiF Latvija”, kura nav sapratusi, ka Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda
Tikko Rīgā sācis iznākt jauns laikraksts krievu valodā, kurš nav sapratis, ka Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda, un kādā ...
Rīgas krievu prese zombē savus lasītājus: ja preces nosaukums nav kirilicā, tas nav vietējais ražojums!
Tikko Rīgā sācis iznākt jauns laikraksts krievu valodā, kas nav sapratis, ka Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda, un kādā rakstā Baltijas valstu lasītājus mudina uzmanīties no precēm, kuru etiķetēs ir uzraksti latīņu burtiem. Vietējie uzņēmēji, lai apmānītu pircējus, speciāli uz iepakojumiem rakstot tekstus latīņu burtiem, apgalvots rakstā.
Jau teju mēnesi Rīgā iznāk jauns nedēļas laikraksts krievu valodā “AiF Eiropa” (“АиФ Европа”), kas pēc formāta un satura ir savulaik populārā PSRS, bet pēc tam Krievijas laikraksta “Argumenti i Fakti” (“Аргументы и Факты”) Baltijas valstu tirgum adaptēts izdevums. Laikraksts, kā vēstīts tā pasītē, ir “ražots un iespiests Latvijas Republikā”, bet, spriežot pēc satura, tā tas ir tikai “uz papīra”.
Pēc 2022. gada 24. februāra, kad Krievijas agresijas Ukrainā dēļ lielākie Latvijas preses izplatītāji un tirgotāji pārtrauca Krievijā izdotās periodikas piegādi Latvijas kioskiem, tostarp arī no tirdzniecības pazuda “Аргументы и Факты”, tika meklēti “importa aizstājēji”. Un tā, pēc visa spriežot, arī radās “AiF Eiropa” izdevums, ko izdod SIA “Press Distribution Center”, kas Latvijā izdod vēl vairākus krievu nedēļas izdevums, kā, piemēram, “Latvijskije Vesti” un “Subbota”.
Iepazīstoties ar laikraksta materiāliem, var saprast, ka tā materiāli tiek rakstīti Krievijā vai Baltkrievijā, un tie tieši ir pārkopēti no Baltkrievijas izdevuma “Аргументы и Факты в Белоруссии” (“Argumenti un Fakti Baltkrievijā”). Par to liecina tas, ka vairākos materiālos, kuros publicēti kādi statistikas dati tiek uzsvērts - “bet Baltkrievijā ir tā un tā”. Piemēram, “ziņu par pārtikas atkritumiem par Baltkrievijā nav” (raksts “Cik daudz ēdiena pasaulē izmet atkritumos”). Tai pašā laikā laikrakstā, kura pirmo vāku rotā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karoga krāsas, nav minēts, kāda situācija ar šiem atkritumiem ir Baltijas valstīs.
Lasītāju mulsina tas, ka avīzē tiek intervēti vairāki eksperti, bet nekas vairāk par viņu profesiju un vārdu nav minēts. Būtu tikai loģiski minēt, kādā organizācijā un kurā pasaules malā šis cilvēks strādā. Ja lasām interviju, piemēram, ar profesoru X, lasītājs taču loģiski arī vēlas zināt, kurā pasaules universitātē viņš strādā.
Jaunākajā “AiF Eiropa” numurā (2022. gada nr. 3) šāda noslēpumaina eksperte ir mārketinga (tirgzinību) speciāliste Ludmila Arsentjeva, kura it kā sniegusi interviju “AiF Eiropa” (tas īpaši uzsvērts rakstā). Interneta resursos nevaram atrast, ka Latvijā būtu kāda mārketinga speciāliste ar šādu uzvārdu. Savukārt gan Krievijas, gan Baltkrievijas valsts reģistros ir šāda tirgzinību speciāliste (piemēram, kāda Ludmila Arsentjeva bijusi kompānijas “Altcraft” mārketoloģe Rjazaņā Krievijā).
Intervija ar šo mārketoloģi vārds vārdā, kā tā nopublicēta “AiF Eiropa”, nodrukāta augusta sākumā Baltkrievijā iznākošajā avīzē “Аргументы и Факты в Белоруссии” . Pie tam viņa tur atbild uz “Аргументы и Факты в Белоруссии” lasītāja Vladimira Bogdanoviča teikto rakstā “Не обвесом единым” (“Ne tikai krāpjoties ar svaru”). Rīgas izdevumā šis noslēpumainais Vladimirs Bogdanovičs pēkšņi ir kļuvis par “AiF Eiropa” lasītāju, kaut gan Baltkrievijas laikrakstā viņš teica tiešu to pašu kā baltkrievu izdevuma lasītājs laikā, kad nebija iznācis pat “AiF Eiropa” pirmais numurs.
Rakstā tiek aprakstītas dažādas veikalnieku viltības, kā viņi pircējiem cenšas iesmērēt neejošu preci vai viņus apkrāpt. Pēc būtības aktuāls temats, bet konkrētajā rakstā ir kaut kas īpaši neloģisks. “AiF Eiropa” izdevēji nav papūlējušies saprast, ka avīze tiek izdota publikai valstīs, kur valsts valodas rakstība ir ar latīņu burtiem. Līdz ar to rakstā atstāts absurds apgalvojums – ja veikalā uz vietējā ražojuma preces iepakojuma etiķetes ir latīņu alfabēta burti, tad tas var liecināt par to, ka konkrēto produktu cenšas iesmērēt kā ārzemju ražojumu.
Lūk, “vietējās” mārketoloģes Ludmilas Arsentjevas teiktais jeb brīdinājums Baltijas valstu iedzīvotājiem: “Ir vēl viens triks: dažu mūsu tautiešu apziņā valda stereotips, ka ārzemju preces kvalitātes ziņā pārspēj vietējās preces. Un, lai gan tas ne vienmēr tā ir, pēc Ludmilas Arsentjevas teiktā, tirgotāji bieži izmanto šo stereotipu, lai palielinātu pārdošanas apjomu vai sava produkta cenu. Rezultātā uz iepakojuma var parādīties uzraksts ar latīņu burtiem vai, piemēram, uzraksts: “Ražots pēc Vācijas tehnoloģijas”, pat ja produkts ir pilnībā ražots no vietējām izejvielām un vietējā rūpnīcā”.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Patiesība par meliem" saturu atbild SIA “Izdevniecība Rīgas Viļņi”.
