Akadēmiskais godīgums Latvijas augstskolās: vai prakse vienmēr sakrīt ar teoriju?

Katru gadu no augstskolām par pārkāpumiem atskaita desmitiem studentu, taču ir arī gadījumi, kad akadēmiskā godīguma pārkāpumus atklāj pēc daudziem gadiem. Pašsaprotami būtu, ka arī šādos gadījumos pieķertie atteiktos no labumiem, kurus šobrīd gūst, izmantojot nozagtu intelektuālo īpašumu, taču tā notiek ne vienmēr. Starp citu, akadēmiskā godīguma pārkāpšana ir arī špikošana eksāmenos.

Rupjākie pārkāpumi

Visās Latvijas augstskolās akadēmiskā godīguma formulējums ir visai līdzīgs. Ventspils augstskolas mājaslapā izvietots speciāls buklets, kur tas raksturots šādi: “Akadēmiskais godīgums ir ētisko un profesionālo standartu un prakses ievērošana un konsekventa vērtību sistēma, kas kalpo kā vadlīnijas lēmumu pieņemšanai un darbību veikšanai izglītībā, pētniecībā un akadēmiskajā vidē.”

Par rupjākajiem akadēmiskā godīguma pārkāpumiem ir uzskatami:

* krāpšanās – materiālu vai citu palīglīdzekļu izmantošana, viltošana vai mēģinājumi izmantot tos uzdevumu veikšanā, pārbaudes darbos, eksāmenos vai citos darbos;

* maldināšana – apzināta nepatiesas informācijas sniegšana par paveikto uzdevumu vai darbu – tā ir darbība, kuras mērķis ir likt nepatiesībai noticēt citiem cilvēkiem;

* līdzdalība – palīdzēšana vai tās mēģinājums citai personai jebkādā akadēmiskā negodīguma darbībā – uzdevuma izpildē, atbilžu sniegšanā vai eksāmenu kārtošanā;

* plaģiātisms – tīšas rīcības vai neuzmanības rezultātā citas personas darba uzdošana par savu vai svešu ideju un darbu izmantošana bez atbilstošas avota norādes. Arī interneta avotu, grāmatu vai cita veida publikāciju izmantošana bez atsauces.

Plaģiāta veidi

Plaģiāts ir diemžēl visai izplatīta parādība studentu rakstīto darbu vidē, taču nu jau ilgu laiku Latvijā darbojas vairākas speciālas pretplaģiāta programmas.

Piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitātē spēkā ir speciāls rektora rīkojums, kas nosaka par pienākumu pašiem studentiem veikt savu darbu pārbaudi starpaugstskolu vienotajā datorizētajā plaģiāta kontroles sistēmā LAIS pirms to oficiālas iesniegšanas.

Pārbaudes tiek veiktas arī attiecībā uz akadēmisko personālu – gan studiju materiālos, gan arī zinātniskajos rakstos un monogrāfijās, kas tiek izdotas ar konkrētās augstskolas līdzdalību. Līdzīgi noteikumi ir arī citās augstskolās.

Jebkurš var izmantot arī plaģiātisma noteikšanas servisu Plag.lv, kas ir daļa no šāda veida starptautiskā servisa – tas darbojas 90 valstīs. Protams, šobrīd ar vienkāršu tekstu pārkopēšanu plaģiatori vairs faktiski nenodarbojas, un pastāv vairāki šīs intelektuālā īpašuma neatļautas izmantošanas veidi:

* klonēšana – situācija, kad vienkārši, uzdodot par savu, tiek iesniegts cita autora pilnībā sarakstīts darbs;

* kopēšana – darbā vārds vārdā tiek ievietoti apjomīgi teksti no kāda darba, nepievienojot atsauces;

* tulkošana – pārtulkots kāda cita autora darbs, uzdodot sevi par šī darba īsto autoru;

* pašplaģiāts – izmantoti liela apjoma teksti no paša autora iepriekšējiem darbiem,

* maldinošas  un nekorektas atsauces – apzināti tiek sniegta kļūdaina un neprecīza informācija par avotiem – var būt arī situācija, kad tie vienkārši tiek izdomāti;

* savienošana – saliekot kopā fragmentus no dažādiem darbiem, pārņemot arī tajos ievietotās atsauces;

* arī no svešiem darbiem paņemtu attēlu ievietošana savā uzskatāma par plaģiātismu.

Tiesa gan, saprotot, ka vienkārša plaģiātisma metodes ir itin viegli atklājamas, tiek izmantotas arī sarežģītākas un darbietilpīgākas metodes – var paņemt kāda darba ideju un saturu, taču pārrakstot mainīt gan vārdu kārtību teikumos, gan rindkopu kārtību.

Tas gan prasa krietni vairāk darba, un rakstītājs tomēr var izvērtēt – varbūt pašam uzrakstīt būtu ātrāk un vieglāk. Pastāv arī puslegāls bizness – ir darboņi, kuri par samaksu uzņemas sarakstīt dažādu līmeņu akadēmiskos darbus, taču arī tādā gadījumā pastāv risks, ka šāds darbs uzrakstīts ar plaģiāta palīdzību.

Kādas var būt sekas

Tā kā augstskolas ar šo parādību cīnās visai nopietni, arī sekas plaģiātisma konstatēšanas gadījumā var būt nopietnas. Iesniedzot bakalaura un maģistra darbus, studējošie ar savu parakstu apstiprina, ka darbs ir veikts godīgi un atbilstoši akadēmiskā godīguma principiem.

Tas pašam autoram arī jāaizstāv, un pēc tā tas tiek apstiprināts konkrētās augstskolas padomē. Pieķerot plaģiātismā, katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli, un sods parasti atkarīgs no plaģiātisma apjoma, izmantotajām metodēm un apzinātas slēpšanas konstatācijas. Daudz atkarīgs arī no tā, kāds darbs tas ir – ieskaite vai mācību kursa pabeigšana.

Pārkāpuma sekas var būt: akadēmiskais parāds, kuru iespējams nokārtot nākamajā gadā; nesekmīgs vērtējums vai vērtējuma samazināšana; darba izlabošana un atkārtota iesniegšana. Smagākais sods ir izslēgšana no konkrētās studiju programmas.

Ja liela mēroga plaģiāts konstatēts jau pēc augstskolas pabeigšanas, sekas var būt arī dramatiskas – diploma atņemšana  ar visām no tā izrietošajām sekām. Tomēr ne vienmēr tā notiek.

Skaļākie gadījumi

Neapšaubāmi skandalozākais gadījums saistīts ar Ģenerālprokuratūras prokuroru Uldi Cinkmani, kura pirms 13 gadiem rakstītajā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes bakalaura darbā bija konstatēts plaša apjoma plaģiātisms ar nepārprotamām tā slēpšanas pazīmēm. Arī maģistra darbs radīja visai lielas aizdomas un šaubas, taču tas novērtēts tikai kā darbs ar būtiskiem trūkumiem.

Juridiskās fakultātes domes 29 pārstāvji vienbalsīgi lēma par bakalaura darba anulēšanu, taču Cinkmanis šo lēmumu pārsūdzēja administratīvajā rajona tiesā. Tās spriedums bija pretrunīgs – kaut arī atzīts, ka Cinkmanis nodarbojies ar plaģiātu, taču tas noticis tik sen, ka diploms ir anulēts nepareizi un lēmums atceļams.

Universitātes vadība pēc tiesas sprieduma bija nelielā šokā, taču, ņemot vērā, ka šāda veida akadēmiskā godīguma pārkāpumiem noilguma nav, šis lēmums pārsūdzēts. Arī Cinkmanis iesniedzis apelācijas sūdzību par tiesas spriedumu.

Jāatzīmē arī, ka uzreiz pēc pieķeršanas plaģiātismā, sniedzot intervijas, pats Cinkmanis šo faktu kategoriski noliedza – tātad meloja sabiedrībai. Pateicoties ģenerālprokurora Jura Stukāna īpašajai attieksmei pret viņu, Cinkmanis joprojām turpina tur strādāt un Rīgas Stradiņa universitātē raksta jaunu bakalaura darbu.

Likums un Taisnība šā gada martā rakstīja par Baltijas Starptautiskās akadēmijas docentes Svetlanas Derukas pieķeršanu liela apjoma, līdz pat 40%,  plaģiātismā. Viņas darbu bija izpētījusi Krievijas akadēmiskā godīguma un pretplaģiāta aktīvistu apvienība Dissernet.org.

Pētījums pierāda, ka savā zinātņu kandidātes disertācijā Deruka plaši izmantojusi kādu piecus gadus pirms tam tapušu doktora disertāciju. Augstskolas pārstāvji  toreiz apgalvoja, ka kaut kādu rīcību pret viņu var veikt tikai augstskola, kurā šīs plaģiātisms ir paveikts, bet no izglītības jomu kontrolējošām iestādēm nekāda reakcija nesekoja. Ironiski, bet Deruka augstskolā pasniedz kursu Eiropas Savienības tiesības.

Plaģiātismā šajā pašā Krievijas interneta vietnē pieķerts arī Daugavpils tiesas tiesnesis Arvīds Ozerskis – konstatēts, ka viņa 2008. gadā Sanktpēterburgā aizstāvētajā disertācijā ir pat 75% plaģiāta. Pats gan viņš šim vērtējumam nepiekrita, tomēr no amata atkāpās.