Kariņš: atbalsta sistēmā energoresursu sadārdzinājuma apstākļos nonāksim pie cenu griestu scenārija

Ekonomikas ministrija patlaban veic aprēķinus, cik lielus rēķinus gaidāmajā apkures sezonā reāli saņems iedzīvotāji dažādās pašvaldībās par dažāda izmēra mājokļiem. Tas tiek darīts, lai izvērtētu, vai ar esošajiem atbalsta mehānismiem būs pietiekami.

"Ir aizdomas, ka nonāksim pie kaut kāda cenu griestu scenārija," teica Kariņš. 

Premjers vērsa uzmanību, ka siltumenerģijas cenas dažādās pašvaldībās atšķiras ļoti plašā diapazonā - no 50 eiro līdz pat vairāk nekā 300 eiro par megavatstundu (MWh). Pēc Kariņa teiktā, vietās, kur siltumenerģijas izmaksas būs vairāk nekā 300 eiro par MWh, "šķēres" starp izmaksām un to, cik cilvēki var samaksāt, būs pārāk lielas, un būs nepieciešams papildu atbalsts.

Pirms valdība varētu lemt par šādu cenu griestu noteikšanu Latvijā, vēl jāsagaida arī Eiropas Komisijas (EK) piedāvātais vienotais risinājums visai Eiropai. Premjeras par to jau runājis ar EK prezidenti Urzulu fon der Leienu.

LETA jau ziņoja, ka 9.septembrī notiks par enerģētiku atbildīgo Eiropas Savienības dalībvalstu ministru sanāksme, kurā paredzēts apspriest rīcību, lai reaģētu uz energoresursu cenu straujo kāpumu.

Leiena paziņojusi, ka atbalsta cenu griestu noteikšanu par cauruļvadiem piegādātajai Krievijas gāzei. Savukārt Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte aicinājusi apsvērt kopīgu lēmumu Eiropas Savienības (ES) līmenī, lai noteiktu cenu griestus elektroenerģijai.

Jau ziņots, ka ir stājušies spēkā grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, kas paredz veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām. Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa iedzīvotājiem būs apmēram 442,25 miljoni eiro.

Tāpat valdība paredzējusi apmēram 200 miljonu eiro atbalstu uzņēmumiem energoresursu cenu pieauguma dēļ.