Ar radikālā nacionālisma karogu. Vēlēšanas gaidot: Nacionālā apvienība

Partiju reitingos Nacionālā apvienība stabili ir pirmajā trijniekā, to jūtami apsteidz vien “Jaunā vienotība”. Bet šī vieta, kā sacīt jāsaka, nav akmenī cirsta, un to var izmainīt to cilvēku balsojums, kuri savu izvēli nav vēl izdarījuši, vai arī atsakās paust, par ko balsos.

Ar Dieva vārdu uz lūpām

Starp priekšvēlēšanu programmā ierakstītajiem vēlētājiem gana pievilcīgiem solījumiem (atbalstīt jaunās ģimenes, izglītību, vairot senioru labklājību, par 20% palielināt labā stāvoklī esošos ceļus, samazināt PVN Latvijā ražotajai pārtikai, sekmēt biznesu un zinātni, samazināt darba spēka nodokļus, sasaukt tēvzemē atpakaļ pasaulē izkaisītos tautiešus, ciešāka sadarbība ar NATO, panākt neatkarību no Krievijas energoresursem, attīstīt nacionālo kultūru un tā tālāk), netrūkst arī pāris populistisku saukļu.

Vienus no lielākajiem iebildumiem izpelnījies uzstādījums “atbalstīsim latviešu īpatsvara pieaugumu Latvijā” (tieši šāds pats priekšvēlēšanu teikums bija arī Nacionālās apvienības programmā, startējot uz 13. Saeimu). Kritiķi neizprot, kā to var dabūt gatavu. Izraidīt no valsts tos, kas nav latvieši, vai arī likt latviešiem aktīvāk vairoties? Ir arī Dieva piesaukšana: “Mūsu vērtības: latviešu nācija, ģimene un laulība, cilvēka dzīvība, daba un Dievs”.

Ar ambīcijām bez ambīcijām

Nacionālā apvienība ir partija, kura pēc Latvijas neatkarības atgūšanas visilgāk nepārtraukti bijusi varas koalīcijā. Piemēram, 11. Saeimā tā ieguva 17 vietas un bija ceturtā lielākā frakcija, bet pašreizējā Saeimā tai ir 11 deputātu vietas, un atkal tā parlamentā ir ceturtā lielākā frakcija, ja par lielāko blici neuzskata 22 neatkarīgos deputātus, kuri pēc pēdējā laikā notikušajām partiju jukšanām un pārbīdēm Saeimā palikuši bez “saviem” politiskajiem spēkiem.

Nacionālo apvienību ilgstoši vadīja divi līdzpriekšsēdētāji, taču kopš 2017. gada decembra apvienības grožus savās rokās tur Raivis Dzintars viens pats. Lai arī partija vienmēr valdībā deleģējusi savus ministrus, apvienības spice ar Dzintaru priekšgalā, kas pārsvarā nākusi no “Visu Latvijai!”, nekad nav tiekusies ieņemt vietu valdībā. Un tas tā arī licies saprotams un vēlētājiem nav šķitis dīvaini.

Apvienības pārstāvji nekad nav bijuši arī premjeri, ja vien neskaita Guntara Krasta mazliet vairāk kā gadu ilgo premjerēšanu 1997. un 1998. gadā. Pēc Krasta attālināšanās no politikas nacionāļi priekšplānā virzīja viņa biznesa partneri un politisko līdzgaitnieku Robertu Zīli, kurš nu teju divdesmit gadu ir eiroparlamentārietis.

Eiroparlamentāriete ir arī no Nacionālās apvienības ievēlētā bijusī kultūras ministre Dace Melbārde, kura īsi pirms šīm vēlēšanām savai nu jau bijušajai partijai izdarīja sitienu zem jostas vietas, kļūdama par “Jaunās vienotības” biedri, paziņodama, ka tas ir bijis ilgstošu pārdomu rezultāts, ko “primāri ir noteicis mans un partiju apvienības kopīgs redzējums par Latvijas un Eiropas vērtībām un attīstības prioritātēm”. Pēc viņas vārdiem var saprast, ka “Jaunā Vienotība” vairāk nekā Nacionālā apvienība spēs nodrošināt Latvijas “dalību stiprā Eiropas Savienībā un spēcīgā NATO”.

Pragmatiķi un skaļie runātāji

Tai pašā laikā Nacionālajai apvienībai ir ministri “ar vārdu”. Par tādu var uzskatīt par multiministru dēvēto Kasparu Gerhardu, kurš tagad ir zemkopības ministrs, bet pirms tam paspēja vadīt arī Ekonomikas, Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Ar vēlētāju atbalstu Saeimas vēlēšanās viņam nebija veicies, tāpēc viņa vārda nebija ne 13., ne arī nav 14. Saeimas vēlēšanu zīmēs.

Varētu teikt, ka Nacionālā apvienība sastāv no diviem flangiem – skaļajiem runātājiem un pragmatiķiem. Darbam valdībā tiek deleģēti otrie, kamēr pirmie visnotaļ veiksmīgi “aizrunā” vēlētājus. Pie pragmatiķiem var pieskaitīt arī pašreizējo partijas premjera kandidātu – Siguldas mēru Uģi Mitrevicu, kurš teicis:

“Mans mērķis ir izveidot komandu, kas spēj veidot mūsu valsti par energopatstāvīgu, militāri labi sagatavotu, kur ir labā kvalitātē izglītība un medicīniskā aprūpe.”

Atšķirībā no daudziem politiskajiem konkurentiem, nacionāļus var vērtēt ilgākā laikā. Un jāatzīst, ka viņi solījumus centušies pildīt. Piemēram, pie viņu panākumiem pieskaitāmi demogrāfijas veicināšanas pasākumi - atbalsts mājokļa iekārtošanai, subsīdijas mājokļa iegādei daudzbērnu ģimenēm, sociālās iemaksas pensijai bērnu kopšanas laikā.

Sarakstu lokomotīves

Rīgas listes galvgalī ir Latvijas vēsturē visilgāk Saeimas priekšsēdētāja krēslā pabijusī persona (no 2014. gada 4. novembra) jeb otra valsts augstākā amatpersona - Ināra Mūrniece. Viņai seko bijušais grupas „Pērkons” vokālists, bet kopš 2019. gada kultūras ministrs Nauris Puntulis. Trešais ir Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols. Savukārt ceturtais ir bijušais Saeimas priekšsēdes laulenis, vēsturnieks un Saeimas deputāts Ritvars Jansons.

Vidzemes saraksta līderis ir no Latvijas Reģionu apvienības pie nacionāļiem atbēgušais Siguldas novada mērs, partijas kandidāts uz premjera amatu Uģis Mitrevics. Katrā ziņā, ja nu notiks tā, ka viņš iekļūs valdībā, tad var gadīties, ka viens otrs valstij nozīmīgs jautājums var tikt šķetināts Siguldā, kura varētu kļūt par valsts “otro galvaspilsētu”, jo Siguldā sev dzīvesvietu radis arī Nacionālās apvienības vadītājs Raivis Dzintars, kurš Vidzemes sarakstā ir uzreiz aiz Mitrevica. Te jāpiebilst, ka Dzintara sābra Mitrevica pāriešana pie nacionāļiem varētu nebūt nemaz tik dīvaina, jo Siguldas novada domes vēlēšanās nacionāļi startēja vienotā sarakstā kopā ar reģionālajiem.

Trešais numurs Vidzemes listē ir Saeimas deputātam Jānis Dombravam, kuram īpašums pēc mūsdienu attālumiem ir pavisam netālu no kolēģiem Siguldā – 40 kilometru pa autoceļu uz rietumiem – Saulkrastos. Ceturtais šajā listē ir viens no redzamākajiem apvienības ideologiem, Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks, kuram arī Siguldā pieder nekustamais īpašums.

Latgales listes līderis ir Saeimas deputāts, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesors Edmunds Teirumnieks. Pērn gan viņa vārds izskanēja ne visai pievilcīgi. Prese viņu minēja kā vienu no tautas priekšstāvjiem, kuri atklāti lobē cigarešu biznesu. Saraksta otrajā vietā ir kultūras ministra biroja vadītāja Marika Zeimule, kura tai pusē vairāk pazīstama kā Latgales tradicionālās kultūras centra “Latgaļu sāta” valdes priekšsēdētāja.

Trešais ir Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas direktors Aivars Broks, kurš šopavasar ievērību izpelnījās ar savu sirdīgo Ukrainas karoga aizstāvību, kad Daugavpils rašisma aizstāvji protestēja pret ukraiņu karoga pacelšanu pie Mūzikas vidusskolas. Ceturtais numurs ir Šķilbēnu pagasta zemnieku saimniecības “Kotiņi” īpašniekam Aldim Ločmelim, kurš 2018. gadā apbalvots ar Atzinības krusta III šķiru par nozīmīgo ieguldījumu lauksaimniecības attīstībā Latvijā, īpaši graudaugu un pākšaugu audzēšanas un pārstrādes nozares attīstībā.

Latgales sarakstā ir vēl vairākas pazīstamas personības: devītā - latviešu literatūrzinātniece un valodniece, profesore Janīna Kursīte-Pakule, bet aiz viņas - Daugavpils kluba “Artilērijas pagrabi” vadītājs Andrejs Faibuševičs, kurš savulaik paziņoja, ka klubā ar apmeklētājiem runās tikai latviski.

Kurzemē pirmā ir ekonomikas ministre, bijusī Talsu novada vicemēre Ilze Indriksone, aiz viņas seko Indriksones biroja vadītājs Artūrs Butāns un Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Zariņš. Ceturtā ir būvniecības SIA “Asfora” valdes priekšsēdētāja Kristīna Ansone. Visiem pazīstams ir saraksta 9. numurs - dzejnieka Imanta Ziedoņa (1933-2013) dēls, rakstnieks un žurnālists Rimants Ziedonis.

Zemgales saraksta līderis ir vēsturnieks, Saeimas deputāts Edvīns Šnore, kurš pirms teju 15 gadiem ieguva atpazīstamību kā dokumentālās filmas “Padomju stāsts” par padomju režīma noziegumiem režisors. Otrais ir bijušais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, kurš pie nacionāļiem atbēga no partijas KPV LV. Savu ministrēšanu viņam nācās pamest pērn, kad viņš pēc nesmukumiem 9. maijā pie okupekļa Uzvaras parkā Pārdaugavā pieprasīja iekšlietu ministres Marijas Golubevas (“Attīstība”/Par) atkāpšanos. Jāteic, ka toreiz pret Vitenberga atsaukšanu no ministra amata iestājās tautsaimniecības un uzņēmēju organizācijas, tostarp Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija, līdz ar to kļūdams par “balto zvirbuli” atjaunotās Latvijas vēsturē aiz Daces Melbārdes, kuru aizstāvēja nozares pārstāvji.

Trešais Zemgales listē ir vēl viens pazīstams politiķis - ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks, bet ceturtais - Bauskas muzeja vecākais speciālists vēstures nodaļā, Bauskas novada domnieks, bijušais novada mērs Raitis Ābelnieks.