"Normāli cilvēki nekaro..." Intervijā ar Mamikinu Imants Kalniņš mēģina formulēt savu viedokli par karu
Intervijā ar prokrievisko aktīvistu, kādreizējo Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Andreju Mamikinu komponists Imants Kalniņš, kā nu māk, apcilā kara tēmu, PSRS pieminekļu nojaukšanu un citas daudz abstraktākas lietas. Kā tas ierasts, mākslinieks to dara, netieši apliecinot savas jūtas pret padomju ēru. Izpaliek arī skaidri pausta nostāja Krievijas uzsāktā kara jautājumos, taču Kalniņa juceklīgās atbildes uz tiem tomēr liek vaicāt: vai nav sašķobījies mākslinieka pozitīvais viedoklis par Krieviju? Visticamāk, gan – veltīgi.
Intervijas sākumā Mamikins – kurš īpaši aktīvs šādā veidā kļuva Covid-19 pandēmijas laikā, pieslēdzoties virknei jaunizceptu video blogeru un viedokļu līderu – Kalniņu nosauc par “dziļu domātāju”, kādu Latvijā neesot daudz.
Pēcāk Kalniņam tiek uzdots jautājums: kādēļ cilvēki karo? Komponista atbildi uz to tik tiešām ir vērts īsumā pierakstīt.
Pēc Bučas pilsētas atbrīvošanas no Krievijas karaspēka uz ielām atklājas okupantu kara noziegumi [Brīdinām - nepatīkami skati!]
No Krievijas spēkiem atbrīvotās Kijivas apgabala Bučas pilsētas ielās visur guļ līķi, cilvēki nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi ...
Neskaidri un aplinkus par karu:
“[...] Jā, kādēļ cilvēki karo? Gan jau tādēļ, ka kaut ko grib pievākt sev. Es par to ilgāku laiku esmu domājis... Pa TV pēdējā laikā skatos “History Channel”. Tur rāda par vikingiem – lieli vīrieši ar kuģiem iebrūk citās zemēs, paņem visu sev, apzog tautas. Un es saprotu, kādēļ viņi karo – viņi paši negrib strādāt. Viņi ir sapratuši, ka vieglāk ir vienkārši atņemt. Tad vēl citu karotāju vēsture. ASV iekarošana, ko paveica spāņi. Tad vēl anglosakši, holandieši, tas viss atkārtojas. Karo tikai laupītāji, karo bandīti... normāli cilvēki nekaro,” stāsta Kalniņš.
Visas šīs atbildes laikā, par spīti košajiem salīdzinājumiem un virspusējiem, TV ekrāna iedvesmotiem atskatiem vēsturē, tā arī neizskan viedoklis par Krievijas pašreizējo rīcību Ukrainā.
Tā vietā intervētājs Mamikins pārlec pie nākamā jautājuma, kas jau ir izrauts tieši no Kremļa rokasgrāmatas par “ārējam tirgum” paredzēto propagandu: “Vai jums nešķiet, ka karš jau pavisam drīz būs atnācis līdz mums? Varbūt tas jau ir noticis?”
Jāpiebilst, ka šis ir tipisks Kremļa vēstījums, kura pamatā ir pieņēmums, ka mazajām valstīm (konkrēti Baltijas valstīm) vajadzētu paklusēt un lieki nekonfliktēt ar “lielo Krieviju”, kurai ir tiesības stihiski plosīties pasaules politikā.
Kalniņš atbild, ka karš – nepārprotami intervijā tiek runāts par karu Ukrainā – jau sen ir atnācis pie visiem.
Par tā iemesliem Kalniņš saka: “[...] nu tie paši vien ir. Kādam kaut ko nolaupīt, piesavināties. Jā, karš ir tepat pie mums... pie mūsu nama. [...] Ja tu kādu nogalini, lai viņu aplaupītu, tu izplati ļaunumu, kurš vairojas ne vien materiālajā, bet arī garīgajā dimensijā. Tu izplati ļaunumu.”
Viņiem nācās pamest visu: Kongresu namā ierīkots Atbalsta centrs bēgļiem no Ukrainas
Rīgā, Kongresu namā atvērts atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem, kur tiek sniegta iespējami pilnvērtīga palīdzība no Krievijas uzsāktā kara aizbēgušajiem ukraiņiem.
Kalniņam padomju pieminekļi netraucē
Pavisam pēkšņi Mamikins pievēršas pēdējo mēnešu aktualitātei – pieminekļu nojaukšanai Baltijas valstīs.
Kalniņš šeit viennozīmīgi apliecina, ka ir pret pieminekļu nojaukšanu un salīdzinājumi, kurus komponists izmanto sava viedokļa izklāstīšanai, liek vēlreiz aizdomāties par to, kurus Ukrainas konflikta kontekstā viņš saredz kā iebrucējus un kurus – kā upurus.
“Ar pieminekļu jaukšanu ir tāpat kā ar grāmatu dedzināšanu. [...] Atnāk iebrucējs, pakļauj tautu un viņam vajag, lai nepaliktu ne smakas no tā, kas šeit ir eksistējis. Ka šeit bijusi tāda tauta ar saviem uzskatiem, savu vēsturi. To visu vajag iznīcināt. Ja viņš to neiznīcinās, nejutīsies kā jaunais saimnieks,” klāsta Kalniņš, pēcāk atkārtoti piesaucot Amerikas kontinenta tautas, kurām nācies ciest no Rietumniekiem.
Visā šajā atbildē, par spīti salīdzinājumiem, nav ne vārda, neviena apsvēruma par to, kā Latvija tika ierindota starp PSRS republikām.
Tā vietā Kalniņš paziņo, ka PSRS pieminekļi viņam netraucējot. Tā esot daļa mūsu vēstures.
Līdz šim intervijas brīdim komponista prātojumi vairāk izklausās pēc spontāni, uz vietas atlasītu šķietami gudri skanošu apgalvojumu apkopojums.
Jāteic, ka daudz sakarīgāk neizklausās arī pats intervētājs Mamikins.
Kur tas izdevīgi, viņš mēģina iestūrēt sarunu konkrētākā virzienā, taču Kalniņa neskaidrās, bezsatura filozofēšanas rezultātā ir spiests izdarīt vispārīgus, neko nepasakošus secinājumus, proti, ka “vēsture ir vēsture un tā atkārtojas” un tamlīdzīgi.
Turpinājumā pieminekļu demontāžu Kalniņš pasludina par barbarisma izpausmi, atkal jau ignorējot Otrā pasaules kara vēsturi un tam sekojošo gadu notikumus Latvijā.
Pēc pieminekļu jautājuma Mamikins un Kalniņš aizrunājas par reliģiju un teju vai ezotēriskām tēmām.
Imanta Kalniņa 79. dzimšanas dienas svinību koncerts Liepājā
2020. gada 26. maijā ar emocionālu koncertu Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” tika nosvinēta komponista Imanta Kalniņa 79. dzimšanas diena. Jubilāra ...
Vai Kalniņu ģimenē karš ir “tabu” tēma?
Kā zināms, jau vairākus gadus komponists Imants Kalniņš ir pazīstams arī kā Putina slavinātājs un Rietumu kritiķis.
Komponists vēl pirms nepilna gada atzina, ka savas domas nav mainījis, bet 2015. gadā tautu šokēja, demonstrēdams t-kreklu ar Putina ģīmetni un uzrakstu krievu valodā: “Kareivis bērnam pāri nedarīs” (bildē attēlota “lielā” Krievija un “mazā” Latvija).
Tagad Ukrainas karā bērni mirst, krievu karaspēks nīcina un moka civiliedzīvotājus. Ļaudis raud, bēg prom no savas dzimtenes, daļa patvērumu meklē Latvijā.
Imanta Kalniņa meita, aktrise un režisore Rēzija Kalniņa, ar teātra kolēģiem ir stāvējusi piketā pretī Krievijas vēstniecības logiem, dēls, mācītājs Krists Kalniņš, ar savu Vecās Ģertrūdes baznīcas draudzi organizēja palīdzību Ukrainas kara bēgļiem, dēls Marts Kristians Kalniņš ar sievu Kristīni Kalniņu dziedāja Ukrainas bēgļiem rīkotā labdarības koncertā Mežaparka Lielajā estrādē, komponista sievas Agras Kalniņas un mūziķa Igo dēls Mikus Fomins savā Liepājas kafejnīcā vāca finansiālu atbalstu ukraiņiem, tirgojot pašu gatavotus makarūnus Ukrainas karoga krāsās.
Bet Imants Kalniņš līdz šim ar publisku viedokli, vismaz skaidrā valodā, par notiekošo klajā nav nācis.