Velnišķīgas kaislības ap Sarkanā velna skulptūru pie Lielās Ellītes. FOTO

Sociālajā tīklā “Facebook” izbrīnu par velnišķīgo tēlu izteikusi gide Marita Rieksta-Krivjonoka, kura raksta: “Klusēt man tomēr neizdodas! Vēlos saņemt kādas ļoti pamatotas, pārliecinošas atbildes, paskaidrojumu par Liepas Lielajā Ellītē izvietoto sarkanā velna “skulptūru”!”

“Kļūst ļoti, ļoti skumji”

“Esmu Liepas pagasta iedzīvotāja un esmu lepna, ka dzīvoju tik skaistā vietā ar bagātu vēsturi, vietā, kura ir bagāta gan ar izciliem dabas objektiem, gan ar kultūrvēstures pieminekļiem. Sakiet, lūdzu, kā un kāpēc tas “objekts” (piedodiet, nevaru savādāk to nosaukt) ir nonācis pie skaistās, lielās alas, kur ir sakopta vide, izveidotas skaistas, bruģētas noejas līdz pat tiltiņam, caur kuru tek strautiņš, izveidots neliels labirints ar akmeni centrā, kurā iekaltas latvju zīmes un piekalnītē, caur staltajiem kokiem redzams brīvības cīnītāju piemineklis, pie kura plīvo mūsu karogs?

Vai ir bijis izsludināts kāds konkurss vai tautas apspriešana, par kuru vienkārši nezināju? Es tiešām gribu zināt, kāds mērķis ir šī objekta novietošanai pie alas?

Liepas Ellīti apmeklē un tur pastaigājas gan Liepas iedzīvotāji, gan ļoti daudz mūsu viesu! Redzot šo, man kļuva ļoti, ļoti skumji, un es nezinu, vai turpmāk ar tādu pašu degsmi aicināšu viesus, radus, draugus no Latvijas un citām zemēm apmeklēt Ellīti!

Vai tieši šim ir jāatrodas un jābūt Liepā un tieši tagad?! Ko ar to vēlaties pateikt? Vai mums svarīgs ir saturs un arī ietvars? ... vai vienkārši gribam izklaidēt publiku,” raksta Rieksta-Krivjonoka.

“Gatavais ķēms”

Joda koka tēls izraisījis arī plašu interneta lietotāju diskusiju. Vairākums no viņiem gan nav sajūsmā par sarkano velnu. Lūk, daži ieraksti, kas atrodami “Facebook” diskusijās:

Jānis Riba: “Lielā Ellīte ir dabas aizsargājamais objekts. Domāju, Priekuļu padome, to zvēru uzstādot, to nav saskaņojusi ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Jo diez vai pārvalde atļautu uzstādīt pie vienīgā tāda veida dabas objekta visādus spokus.”

Līga Eglīte: “Vides degradēšana, bezgaumīgs šovs. Dabai šādus pseido “mākslas” darbus nevajag!”

Jānis Sirlaks: “Autors ir jauns puisis, kuram nav mūsu paaudzes samaitātā domāšana. Viņš mūsu kļūdas un muļķīgo domāšanu attēlo šādi.”

Ingrīda Saliņa: “Nu var jau velniņu arī gaumīgi izgatavot. Šis jau nu ir gatavs ķēms.”

Velns uzradās nez no kurienes

Lielā Ellīte, kuru veido 23 metrus gara ala, arkāde (šeit viena otrai blakus atrodas trīs arkas, kas kopā veido arkādi), kā arī avots, varētu būt 7000 gadu sena. Reiz ala kopā ar avotu ir bijusi nozīmīga svētvieta. Tas ir aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis, kas atrodas Gaujas Nacionālajā parkā un par kuru atbild Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), kurai Jauns.lv jautāja, kā, kad un kāpēc sarkanā velna tēls tur parādījies.

DAP Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas Dabas tūrisma un izglītības eksperts Andris Soms Jauns.lv atbildēja:
 
“Minēto vides objektu pie aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa “Lielā Ellīte” Dabas aizsardzības pārvalde nav nedz veidojusi, nedz uzstādījusi. Tāpēc nevarēsim sniegt atbildes uz jautājumiem par skulptūras izveidošanu – izmaksām, materiālu, uzstādīšanas mērķiem un citu.

Tāpat neviens nav vērsies pie mums ar saskaņojumu par šīs skulptūras uzstādīšanu. Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības daļas darbinieki tuvākajā laikā veiks pārbaudi, lai izvērtētu šīs skulptūras uzstādīšanas likumisko pusi.”

Velns atgriežas mājās

Lielāku skaidrību ieviesa Cēsu novada domes Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītāja vietnieks komunikācijas jautājumos Aleksandrs Abramovs, kurš Jauns.lv atklāja:

“Atsaucoties uz teikām un nostāstiem par Lielo Ellīti, izvēloties vienu no galvenajiem teiku tēliem, tika īstenota ideja par velniņa koka skulptūras izveidi un uzstādīšanu Lielajā Ellītē, kas ir bijusi velna miteklis. Ideja tika īstenota, lai iepazīstinātu arī apmeklētājus ar teikām un nostāstiem par Lielās Ellītes mitoloģisko un teiksmaino vietas nozīmi, jo liela daļa apmeklētāju pat nenojauš, ka šī vieta ir tik ļoti teikām apvīta.

Kā arī, lai piesaistītu vairāk apmeklētāju Liepā, kas varbūt lielākajai daļai apmeklētāju asociējas ar Lodes ķieģeļu rūpnīcu, bruņuzivju fosiliju ieguves vietu, Eduardu Veidenbaumu un Līču-Laņģu klintīm; vēlējāmies izcelt arī Lielo Ellīti!

Pie koka skulptūras tuvākajā laikā tiks uzstādīts arī informatīvais stends, kur apmeklētāji varēs iepazīties ar teikām. Objekts tika uzstādīts uz Priekuļu apvienības pārvaldes piederošas zemes, līdz ar to saskaņošana ar iedzīvotājiem nebija nepieciešama. Skulptūra ir uzstādīta netālu no video novērošanas kamerām, lai tā tiktu iekļauta novērošanas redzeslokā.

Idejas autore ir Priekuļu apvienības pārvaldes tūrisma darba organizatore, kura, apspriežot ideju Priekuļu apvienības pārvaldē kopā ar labiekārtošanas nodaļu, nolēma uzstādīt skulptūru pie Lielās Ellītes. Ar aicinājumu apmeklētājiem atrast atgriezušos velniņu Lielajā Ellīte, kas ir kādreiz bijis padzīts, bet ir atgriezies un skatās uz Lielo Ellīti – kādreizējām mājām, un izlasot teikas, varēs iepazīties ar viņa sastrādātajām “palaidnībām”. 

Atbalstot vietējos uzņēmējus un jauniešus, tika izvēlēta galdniecība no Priekuļiem. Koka skulptūru veidoja jaunietis no galdniecības uzņēmuma “Apstrāde”, kas ir veidojis arī koka skulptūras Priekuļu Saules parkā. Velniņa koka skulptūra tika veidota pēc jaunieša individuālā redzējuma. Izmaksas: 650 eiro plus PVN.

Pēc koka skulptūras uzstādīšanas par to tika informēta Liepas kopa, kas ir aktīvistu kopiena, kas darbojas Liepā, nosūtot aprakstu un vizuālo attēlu kopienas izveidotajā “WhatsApp” grupā. Jāpiemin, ka neviens biedrs no šīs kopienas neizteica iebildumus (grupā ir vairāk nekā 30 dalībnieki), bet pozitīvi vērtēja šo ideju un pateicās par centieniem attīstīt un pilnveidot Liepas tūrisma piedāvājumu. 

Liepēniešiem vajadzētu būt lepniem, ka dzīvo tik teiksmainā vietā un arī aicināt ar šo kulta vietu iepazīstināt apmeklētājus, daloties ar teikām un nostāstiem, jo ne katram objektam ir tik daudz stāstu kā Lielajai Ellītei!”

Viens no vecākajiem tūrisma objektiem Latvijā

Tūrisma ceļvežos minēts, ka Liepas pagasta populārākais dabas piemineklis ir Lielā Ellīte - baltā smilšakmens iežu atsegums ar alu un trim arkām, kas veidojies augšdevona Amatas svītas smilšakmeņos, kas ir vairāk kā 300 miljonus gadu veci.

Lielā Ellīte Liepas pagastā:

Alas garums ir 23 metri, maksimālais augstums - 3,5, bet platums - 4,5 metri. Klints vēl joprojām ir ļoti savdabīga - pie alas ieejas ir izciļņi, nišas, dobumi, unikāla arkāde. Arkas uzskatāmas par kādreizējās 15-20 metrus garās alas fragmentiem, kas bijusi savienota ar tagadējo Ellītes alu. Arku augstums ir no pusotra līdz četriem metriem. Lielās Ellītes ala ir nepārtraukti mainījusies, ieeja ir nobrukusi, toties ala ir kļuvusi dziļāka.

Kāda teika vēsta, ka no alas bijusi pazemes eja uz Cēsīm. No alas iztek spēcīgs, avota veidots strauts, kas radījis visu unikālo Lielās Ellītes sistēmu. Šeit pazemes ūdeņi koncentrējas virs ūdensnecaurlaidīgā, slīpā māla, un, tekot cauri smilšakmenim, to izskalo.

Lielā Ellīte ir viens no vecākajiem tūrisma objektiem Latvijā, senatnē līdzinājusies ērģelēm ar daudzām stabulēm. Teicēju atmiņu pierakstos minēts, ka 20. gadsimta divdesmitajos gados no alas ar vezumiem veduši smiltis saimnieciskajām vajadzībām, iznīcinot alas agrāko izskatu.

Presē par Lielo Ellīti rakstīts jau 1864. gada 13. janvārī. „Mājas Viesī” publicētas ziņas, ka alu apmeklējuši cilvēki arī no Igaunijas, un atraduši uzrakstus pat no 1500. gada! Pieminēts, ka ūdens alas dibenā ir ļoti labs. Ļaudis senatnē ticējuši avota dziedinošajam spēkam, par to liecina daudzās teikas un nostāsti par Liepas Lielo Ellīti.

Burlaki no Vella cepļa

Senie nostāsti pauž, ka Liepas pagastā Ellīte bijusi velnu miteklis. Tur bijuši redzami cilvēki gan ar gaiļa, gan govs un zirga kājām. Runā, ka tur senāk mituši burlakas, un tie visādi, gan ragiem, lielām ausīm un citādi izģērbušies, baidījuši cilvēkus, lai tur neiet.

Kādreiz Ellītē esot dzīvojis Velns. Velnu no viņa mītnes esot gribējuši izdzīt mācītāji. Deviņiem mācītājiem tas nav izdevies, jo savā mūžā daudz grēkojuši. Desmitais mācītājs gandrīz būtu Velnu izdzinis, bet nelaime – reizi mūžā gadījies nozagt olu. Tātad grēkojis. Vienpadsmitais arī būtu izdzinis, bet reizi mūžā gadījies nozagt adatu. Divpadsmitais gan bijis bez grēka, tam tad arī izdevies velnu no alas izdzīt. Velns meties pāri Gaujai uz Sietiņiezi. Gauja viņam aizšķērsojusi ceļu, tādēļ Velns esot lasījis akmeņus kā rāceņus un metis upes dzelmē. Izcēlies bargs negaiss un Pērkons spēris Velnam, bet “šis tomēr aizvilcis līdz Sietīnam”.